Akadēmiskais centrs
Lai gan Aspazija uzskatīta par vienu no latviešu klasiskās dzejas pamatlicējām, viņa neierindojas Latvijas tulkotāko literātu sarakstā. Izstādes “Aspazīšana” autors, LU Bibliotēkas informācijas speciālists, doktorants Andrejs Daņiļins, savu promocijas darbu izstrādā par Aspazijas lirikas tulkojumiem krievu valodā. Par vienu no galvenajiem iemesliem tulkojumu trūkumam viņš norāda Aspazijas poētisko valodu: “Viņas daiļradi ir grūti tulkot, es to nevarētu darīt. Viņas dzejā ir valodas spēles, simboli, mājieni, un tos atdzejot ir ļoti sarežģīti. Tas ir kaut kas nereāls, ar ko Aspazijas atdzejotāji ir tikuši galā”. Tomēr izstādes autors ir pārliecināts, ka šīs grūtības tulkotājiem ir jāpārvar, jo Aspazija ir tāda kaluma dzejniece, ar kuras daiļradi būtu jāiepazīstina auditorija visās Eiropas valstīs.
Izstādes vizuālā noformējuma autore – LU Bibliotēkas galvenā bibliotekāre Agra Some – stāsta, ka izstādes vizuālais stāstījums nav nācies viegli. Ņemot vērā, ka Latvijas kultūrtelpā nereti Aspazija atpoguļota kopā ar Raini, svarīgi šķitis izcelt Aspaziju kā individuālu personību. Dzejoļu tulkojumi papildināti ar 20. gadsimta sākumā uzņemtām fotogrāfijām, kurās attēlotas sievietes.
Dzejnieks Matiass Knolls līdzdalīja savu pieredzi, atdzejojot Aspazijas darbus vācu valodā. Atbildot uz jautājumu, vai Aspaziju ir viegli tulkot, atdzejotājs uzsvēra – tas ir neiespējami, ja tulkotājs nemīl Aspaziju, nedzīvo ar šo dzeju. Arī Knolla ieguldītais darbs apskatāms izstādē.
LU Bibliotēkas galvenais bibliotekārs Māris Pavlovs uzvēra Aspazijas personības un daiļrades nozīmi sieviešu emancipācijas kustībā. Aspazija nepārprotami kritizēja dzimumu nevienlīdzību un veicināja sabiedrībā diskursu par to. M. Pavlovs teica: "Starptautiskā sieviešu diena nav "tulpju diena" vai apsveikumu kartiņu diena, ko nosūtīsim sociālajos tīklos. Tā ir sieviešu neatkarības un pašizpausmes diena. Tāpēc ar šīs izstādes atklāšanu un kopumā ar Aspazijas mantojuma popularizēšanu mēs sniedzam nelielu ieguldījumu šajā jautājumā."
LU Bibliotēkas direktore Mārīte Saviča īpaši uzsvēra pozitīvo sadarbību ar muzeja pārstāvjiem. Veidojot dažādus LU Bibliotēkas pasākumus un izstādes, svarīgi šķitis izrauties no akadēmiskās vides.
Aicinām pētīt un izbaudīt Aspazijas dzeju dažādos tulkojumos. Virtuālā izstāde pēc tās atklāšanas apmeklētājiem tīmeklī apskatāma bez laika un telpas ierobežojumiem.
Ar virtuālo izstādi iespējams iepazīties šeit.
