Bibliotēka ir vispārpieejama zinātniskā bibliotēka, intelektuālo vērtību glabātāja un uzturētāja. Bibliotēka savā darbībā ievēro Latvijas Republikas likumus, Ministru Kabineta noteikumus un citus normatīvos aktus, LU Satversmi, LU Senāta lēmumus, LU rīkojumus un vadības lēmumus, Bibliotēkas nolikumu.

Bibliotēkas darbības mērķis ir sekmēt LU misijas izpildi, nodrošinot LU akadēmiskajai darbībai nepieciešamos informācijas resursus un pakalpojumus. Bibliotēkas struktūru veido departamenti un nozaru bibliotēkas.

Bibliotēka iekļauta Kultūras ministrijas Bibliotēku reģistrā un valsts nozīmes bibliotēkas statusā akreditēta līdz 2027.gadam.

01.10.2017.-pašlaik 

Mārīte Saviča 

2004-2017 

Iveta Gudakovska 

1993-2003 

Gunārs Mangulis 

1992-1993 

Andrejs Lācis 

1962-1992 

Sofija Maļinkovska 

1956-1962 

Pēteris Baško 

1953-1956 

Jēkabs Jansons 

1950-1953 

Boruhs Berkovičs 

1947-1950 

Antons Ērglis 

1944-1947 

Ludvigs Straume 

1933-1944 

Pēteris Ķikauka 

1920-1934 

Edgars Lejnieks 

2019 

Atklāta Zinātņu mājas bibliotēka. Tās krājums veidots no Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes bibliotēkas izdevumiem un Bibliotēkas Raiņa bulvārī medicīnas kolekcijas. Bibliotēka pieejama visu diennakti. Tās unikalitāte - pirmais pašapkalpošanās datorskapis LapSafe Diplomat Baltijā 

2018

Izglītības zinātņu un psiholoģijas bibliotēka un fakultāte atrodas Imantas 7.līnijā 1

2017

Bibliotēka pirmā no valsts nozīmes bibliotēkām ievieš mākoņmeklēšanas rīku Primo Discovery, kas nodrošina meklēšanu vienā solī dažādos informācijas resursu veidos un SFX programmu, kas nodrošina piekļuvi pilnteksta resursiem 

2015 

Atklāta Dabaszinātņu bibliotēka, kura veidota no trim nozaru bibliotēkām- Ķīmijas zinātņu bibliotēkas, Zemes un vides zinātņu bibliotēkas, Bioloģijas bibliotēkas. Bibliotēka bija pirmā Latvijā, kas apmeklētājiem pieejama visu diennakti 

2012/2017 

Iznāk elektroniskais izdevums LU Bibliotēkas jaunumi 

2012/2013 

LU Bibliotēkas Centrālās bibliotēkas ēkas renovācija. 2013. gada 27. septembrī renovētajā namā atklāta pirmā pētniecības bibliotēka Latvijā - LU Bibliotēka Kalpaka bulvārī

2013

Apvienojot Ekonomikas zinātņu un Vēstures un filozofijas bibliotēkas, izveido Bibliotēku Aspazijas bulvārī

2011 

Izveidots Latvijā pirmais atvērtās piekļuves repozitorijs

2010

Humanitāro zinātņu bibliotēkā uzstādīta pirmā pašapkalpošanās iekārta Latvijā grāmatu izsniegšanai/nodošanai. Atver LU Medicīnas fakultātes bibliotēku 

2009

Bibliotēka ir OpenAire projekta reģionālais pārstāvis Latvijā 

2006 

Bibliotēkas lietotāji var veikt informācijas resursu elektronisko pasūtīšanu, pagarināšanu un rezervēšanu kopkatalogā 

2005 

Uzsākta LU izstrādāto/aizstāvēto darbu datubāzes izveide. Ieviesta Bibliotēkas Aleph atskaišu programma 

2004

Uzsākta LU noslēguma darbu datubāzes izveide. Izveidota grāmatu sērija “LU rektori”zsākta LU izstrādāto/aizstāvēto darbu datubāzes izveide. Ieviesta Bibliotēkas Aleph atskaišu programma 

2003

Darbu sāk Bioloģijas zinātņu bibliotēkas lasītava 

2002

Humanitāro zinātņu bibliotēka kopā ar fakultāti atrodas Visvalža ielā 4a. Bibliotēka bija pirmā LU, kas apmeklētājiem izvietoja krājumu brīvā piekļuvē 

2000/2006

Raiņa bulv.19 darbojas Bibliotēkas Informācijas tehnoloģiju centrs – Infotēka, kurā varēja izmantot audioatskaņotājus, kompaktdisku atskaņotājus, televizoru, videomagnetofonu, datorus

2000

Darbu uzsāk Sociālo zinātņu fakultātes bibliotēka 

1998

Bibliotēka kopā ar citām valsts nozīmes bibliotēkām realizē projektu Vienotais bibliotēku informācijas tīkls LATLIBNET. Parakstīts līgums ar ExLibris par BIS Aleph 500 iegādi un vienota valsts nozīmes bibliotēku elektroniskā kopkataloga izveidi

1996

Uzsākta LU publikāciju un vēstures datubāzes izveide

1992

LU Centrālajā bibliotēkā izveidots pirmais Novell Ethernet lokālais tīkls

1991/1992

Izstrādāta pirmā nacionālā bibliotēku informācijas sistēma ALISE 

1989/1992

Izstrādāta Latvijā pirmā automatizētu darba vietu sistēma Compass. Automatizētās darba vietas Komplektētājs un Kataloģizētājs nodrošina informācijas resursa bibliogrāfiskā apraksta izveidi, pasūtīšanu, saņemšanu, summāro uzskaiti

1985/1990

Izstrādāta pasniedzēju publikāciju ievades sistēma BIKA un informācijas meklēšanas sistēma Pasniedzēju publikācijas 

1984/1986

Izstrādāta mācību grāmatu nodrošinājuma automatizētā sistēma un ievadīta skaitļojamā mašīnā mācību krājuma kartotēka

1982

Bibliotēkas krājums pārsniedz 2 milj. eks.

1976/1990

Izdod Periodisko izdevumu rādītāju

1971

LVU Zinātniskā Bibliotēka – Latvijas Republikas metodiskais centrs

1964

Izveido Mācību abonementu, kur pārvieto pieprasītāko mācību literatūru

1962/1975

Izdod Žurnālu un laikrakstu bibliogrāfisko rādītāju

1958

Tehniskās literatūras krājums tiek nodots Rīgas Politehniskajam institūtam. LU tiek pievienots Rīgas Pedagoģiskais institūts ar tajā esošo literatūras krājumu

1955

Noslēgti sadarbības līgumi ar 24 lielākajām Padomju Savienības bibliotēkām

1950/51

Uz LVU Medicīnas fakultātes bāzes tiek dibināts Rīgas Medicīnas institūts, kuram nodod medicīnas literatūras krājumu

20.gs. 50.gadi

Sākta veidot LU mācībspēku publikāciju kartotēka, LU izdevumu un LU Rakstu kartotēka

1946

Bibliotēkai atjaunota sadarbība ar 10 zinātniskajām iestādēm un izveidota savstarpēja grāmatu apmaiņa 

1945

Dibināta Bibliotēkas Bibliogrāfijas nodaļa

1944

LVU Zinātniskā bibliotēka atsāk darbu ar ~429 tūkst. eks.

1924/1940

Bibliotēka saņēma visu Latvijā iespiesto grāmatu un rakstu brīveksemplārus

1939/1940

Bibliotēkas krājumā bija 340 000 eks.

1930/1938

Izdots Bibliotēkas Sistemātiskais katalogs

1920/1944

Bibliotēkai veidojas sadarbība ar vairākām ārvalstu iestādēm un biedrībām

1920

Dibināta Centrālā bibliotēka

1919

Nodibinātās Latvijas Augstskolas (vēlāk Latvijas Universitātes) bibliotēka bija jāsāk veidot gandrīz no jauna. Universitātes Padome nolēma organizēt katrai fakultātei savu patstāvīgu bibliotēku un to veidošanu uzticēja mācību spēkiem

1911

Bibliotēkas krājumā bija 57 953 eks.

1872

Izdots pirmais iespiestais bibliotēkas katalogs

1862

Dibināts Rīgas Politehnikums un sākta bibliotēkas veidošana