Akadēmiskais centrsErnests Felsbergs (1866-1928) ir LU pirmais rektors un profesionāls mākslas vēsturnieks.
1920. gadā E. Felsbergs uzsāka darbu Latvijas Augstskolā (vēlākajā Latvijas Universitātē) kā profesors, bet 1920. gada septembrī tika iecelts par rektora vietas izpildītāju (apstiprināts šajā amatā 1922. gadā). Profesors rektora amatā palika līdz 1923. gada vasarai. Laikā no 1922. līdz 1925. gadam viņš bija Saeimas deputāts, bet 1924. gada 19. decembra - 1925. gada 4. martam - izglītības ministrs. Par nopelniem valsts labā apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni. 1928. gada martā profesors tika ievēlēts par Latvijas Universitātes klasiskās filoloģijas doktoru honoris causa.
E. Felsbergs sarakstījis vairākas grāmatas un zinātniskus rakstus un, paralēli administratīvajam darbam, profesors lasīja lekcijas Filoloģijas un filozofijas fakultātē un Latvijas Mākslas akadēmijā. Kur lasījis kursus Grieķijas vēsturē, grieķu mākslas vēsturē, mitoloģijā un ievadu klasiskajā filoloģijā.
Profesors E. Felsbergs bijis arī LU Mākslas kabineta ekspozīcijas veidotājs.
Pateicoties E. Felsberga entuziasmam un iniciatīvai, LU Mākslas kabinets ieguva bagātu priekšmetu un grāmatu kolekciju.
Kolekcijas tematika ir pasaules mākslas vēsture, ietverot klasiskos mākslas vēstures izdevumus, literatūru par antīkās pasaules mākslu, senās Ēģiptes kultūras mantojumu un tā arheoloģisko izpēti.
E. Felsberga un LU Mākslas kabineta grāmatu un attēlu kolekcija ir plašākā un vērtīgākā šāda veida kolekcija 20.gs. sākumā Latvijā. darbus par Renesanses māksliniekiem un citus izdevumus. Šie izdevumi ir noderīgi mākslas studijām par dažādiem laikmetiem un mākslas nozarēm. Kolekcijas apjoms ir vairāk kā 1000 grāmatu nosaukumu.
Kolekcija atrodas LU Bibliotēkas Krātuvē. Izdevumus iespējams pasūtīt kopkatalogā.
Digitālā kolekcija "LU pirmais rektors E. Felsbergs"
Izmantotais informācijas avots:
Apele Sandra. LU pirmais rektors Ernests Felsbergs un viņa Mākslas kabinets / Sandra Apele // Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas 470 gadu jubilejas zinātniskā konference : Rīga, Latvija, 1994.gada 8.-9.marts : rakstu krājums = Conference dedicated to 470 years anniversary of Latvian Academic library : March 8-9, 1994, Riga, Latvia : proceedings. - Rīga : LAB, 1994. - 72.-75.lpp.
M. Saviča. LU rektors, mākslas zinātnieks prof. E. Felsbergs: digitālās kolekcijas raksturojums 
I. Mantiniece. LU rektora, profesora Ernesta Felsberga un Mākslas kabineta kolekcija 
Embriks Strands savas dzīves laikā ir sakrājis plašu un bagātu bibliotēku par dabaszinātnēm, galvenokārt par zooloģiju. Viņa bibliotēka ir unikāls krājums zooloģijā un entomoloģijā, dažādās Eiropas valodās, īpaši vācu, angļu un franču valodā.
Strands daudz laika un līdzekļu veltīja zinātnei, pētniecībai, grāmatu iegādei, kā arī sarakstei ar citu valstu zoologiem, rezultātā iegūstot vērtīgus izdevumus savai bibliotēkai.
Pēc Stranda nāves radās nesaskaņas par to, kurš būs Stranda bibliotēkas īpašnieks. Saskaņā ar 1927. gada Stranda testamentu, bibliotēka tika novēlēta dažādām ārzemju zoologu biedrībām. Taču pirms nāves profesors bija izteicis vēlēšanos, lai viņa bibliotēka pārietu Latvijas Valsts Universitātes Bioloģijas fakultātes Sistemātiskās zooloģijas katedras īpašumā kā nedalīta vienība, saglabājot nosaukumu "Profesora Stranda bibliotēka".
Bibliotēkas liktenis bija sarežģīts - mainoties dažādām politiskām varām un, Latvijai kļūstot par Padomju Savienības sastāvdaļu, "Profesora Stranda bibliotēka" kā ārvalstu pilsoņa īpašums tika nodēvēta par "bezīpašuma mantu". Visbeidzot "Profesora Stranda bibliotēka" nonāca LU īpašumā un šodien pieejama ikvienam interesentam.
Kolekcija no tās glabāšanās vietas Stranda dzīvoklī Jēkabā ielā 3/5-23 tika pārvesta uz Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātes telpām toreizējā F. Gaiļa ielā 10, pēc tam tā atradusies Bibliotēkas krātuvē Lāčplēša ielā, tad LU Bibliotēkas Centrālajā ēkā Kalpaka bulvārī 4, bet pašlaik tā atrodas LU Bibliotēkas Krātuvē.
Kolekcijā saglabājušies ap 9000 izdevumi, lai arī sākotnēji no Stranda dzīvokļa tika izvests lielāks skaits izdevumu, tie cietuši un zuduši biežās atrašanās vietas maiņas dēļ.
Kolekcijā iekļauto izdevumu saraksts pieejams šeit. Informācija par kolekcijas izdevumiem pieejama skenētajā kartīšu katalogā LU portālā.
Embriks Strands ir dzimis 1876. gadā Norvēģijā, Olas pilsētā. Viņš studējis Oslo Universitātē, kā arī strādājis Oslo Universitātes zooloģijas muzejā. 1906. gadā viņam piešķirta ārzemju stipendija, lai savā specialitātē paplašinātu zināšanas Vācijā, Marburgas Universitātē. No 1907. līdz 1922. gadam viņš darbojās Berlīnes Karaliskajā zooloģijas muzejā, bet no 1912. gada - arī Berlīnes Entomoloģijas muzejā Dālemā, Nīderlandē.
1922. gadā Latvijas Universitāte uzaicināja Embriku Strandu par zooloģijas profesoru. No 1923. gada līdz pat savas dzīves beigām, 1947. gadam, viņš strādāja par zooloģijas profesoru LU Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē.
1924. gadā profesoru ievēlēja par LU Hidrobioloģiskās stacijas direktoru, viņš bija arī Sistemātiskās zooloģijas institūta direktors un 1929. gadā saņēma LU Goda doktora grādu. Strands bija aktīvs biedrs dažādās entomologu biedrībās visā Eiropā, viņa vārdā ir nosauktas vairākas jaunas dzīvnieku sugas.
Profesors savas lekcijas lasījis latviski, kaut arī latviešu valodu viņš nav zinājis. Lekcijas viņam pārtulkojuši draugi un pasniedzēji. Otrā pasaules kara laikā, kad daudzi ārzemnieki no Latvijas devās prom, Strands tomēr palika un turpināja strādāt Latvijas Universitātē. Par godu Strandam, viņa dzimtās pilsētas Olas muzeja vadītājs Pauls Breiehāgens ir sarakstījis grāmatu, bet Olas muzejā ir ierīkota atsevišķa ekspozīcijas daļa, kas veltīta Embrikam Strandam.
Izmantotie avoti:
1. Profesora E.Stranda bibliotēka : [sarakste par LU prof. Embrika Stranda (1876-1947) bibliotēkas likteni un E.Stranda testaments] / no kr. val. tulk. un mater. sagat. Jānis Riekstiņš // Latvijas Arhīvi-1997.- Nr. 4 65.-81.lpp.
2. Riekstiņš, Jānis. Profesora Embrika Stranda bibliotēka : [par LU Biol. fak. norv. Prof. (1876-1947) LU novēlētas zin. bibl. likteni]// Izglītība - 1992 - 12.nov. 20.lpp.
3. Zigmunde, Alīda. Grāmata par LU profesoru Strandu : [Par norv. izcelsmes zool. prof. Embrikam Strandam (1876-1947) veltītu Paula Breiehāgena grām. : Ola (Norvēģija), 1994] // Izglītība un Kultūra - 1995.-22.jūn. - 18.lpp.
Profesora Stranda bibliotēkas skenētais kartīšu katalogs
Šeit pieejams Latvijas Universitātes zooloģijas profesora Embrika Stranda (1876-1947) kolekcijas skenētais kartīšu katalogs, kas satur vairāk kā 9000 kartītes PDF formātā, sakārtotas alfabēta secībā.
Jums ir iespējams pārlūkot Stranda kolekciju, kā arī pasūtīt nepieciešamos iespieddarbus elektroniski. Lai pasūtītu izvēlēto izdevumu, sazinieties ar LU Bibliotēkas Krājuma izmantošanas un attīstības departamentu darba dienās 8.30-17.00: tālrunis 67551933, e-pasts Laima.Vedike@lu.lv.
Pēteris Šmits (1869-1938) bija izcils valodnieks, etnogrāfs, etnologs, folklorists un sinologs. P. Šmits izglītību ieguva, studējot filoloģiju Maskavas universitātē (1891-1892) un austrumu valodas Sanktpēterburgas universitātē (1892-1896). Stažējoties Pekinā (1896-1899), P. Šmits aktīvi iesaistījās arī Ķīnas pirmās universitātes izveidē (1898). Atgriezies cariskajā Krievijā, jaunais zinātnieks piedalījās Vladivostokas Tālo Austrumu institūta dibināšanā (1899). 1902. gadā, pēc disertācijas par ķīniešu mandarīnu valodas gramatiku ("Опыт мандаринской грамматики с текстами для упражнений") aizstāvēšanas, P. Šmits kļuva par institūta profesoru, lasīja lekcijas ķīniešu, mandžūru un mongoļu filoloģijā, kā arī altaistikā. Savā pētnieciskajā darbā P. Šmits devās dažādās etnogrāfiskajās ekspedīcijās uz Ķīnu, Mandžūriju, Mongoliju, Krievijas Tālajiem Austrumiem un Sibīriju. Šajās ekspedīcijās tika iegūti vērtīgi izdevumi privātajai un institūta bibliotēkām. P. Šimts ir vienīgais Eiropas zinātnieks, kas apmeklēja gandrīz visas tungusu un mandžūru ciltis. Nodibinātie plašie sakari ar ievērojiem orientālistiem deva iespēju arī vēlākajos gados aktīvi papildināt grāmatu un citu materiālu klāstu. 1920. gadā P. Šmits atgriezās neatkarīgajā Latvijā, lai pievienotos Latvijas Augstskolas Filoloģijas un filozofijas fakultātes akadēmiskajam personālam. Augstskolā profesors lasīja lekciju kursus "Latviešu mitoloģija", "Ievads ķīniešu filoloģijā", "Ķīniešu valoda", "Āzijas kultūra" u. c. Kolekcijas raksturojums P. Šmita grāmatu kolekcija ir viens no lielākajiem dāvinājumiem LU Bibliotēkai. Vērtīgajā speciālajā kolekcijā ir 2 162 izdevumi. Kolekcijā ir īpaši pagātnes liecinieki: 16. gs. seniespiedumi, kā arī 17. un 18. gs. pirmie izdevumi latviešu valodā. LU Bibliotēka lepojas ar, iespējams, vienīgajiem materiāliem mandžūru un ķīniešu valodā, kas iesieti īpašos auduma apvalkos ar kaula aizdari. P. Šmita kolekcijas vislielāko vērtību un saturisko nozīmīgumu veido darbi austrumpētniecībā: sinoloģijā, mandžūristikā, altaistikā, mongolistikā, japānistikā. Dāvinājumā atrodami unikāli izdevumi Sibīrijas un Krievijas Tālo Austrumu tautu valodās un šo valodu mācīšanas metodiskie līdzekļi. Kolekcija ietver izdevumu tekstus ķīniešu, mandžūru, japāņu, mongoļu, evenku (tungusu), udeheju, nanaju u.c. valodās. Kolekcijas pērles ir ķīniešu, mandžūru grāmatas un manuskripti, īpaši ksilogrāfi. Dāvinājuma vērtību papildina profesora pētījumi par latviešu mitoloģiju, ticējumiem, tautasdziesmām, pasakām un teikām, kā arī darbi baltu filoloģijā un etnoloģijā. Kolekcija atrodas LU Bibliotēkas Krātuvē. Izdevumus iespējams pasūtīt kopkatalogā. Kolekcijas grāmatas aplūkojamas virtuālajā izstādē "Pēc pieciem mirkļiem 100 gadi: bibliotēku dārgumi". Izmantotie informācijas avoti: Latvijas Universitate divdesmit gados : 1919-1939. Rīga, 1939. 2 sēj. Mantiniece, Ilga, Jamonte, Solvita. Prof. Pētera Šmita (1869-1938) grāmatu kolekcija LU Bibliotēkā [tiešsaiste]. [skatīts 2014-05-06]. Pieejams: http://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/1375 Saistītās ziņas: Izstāžu "Bibliotēku dārgumi" atklāšanas svētki Bibliotēku dārgumu izstādes senā dziesma jaunās skaņās Nepublicētie informācijas avoti: LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes bibliotēkas inventāru grāmatas. 1919.-1948, Nr.1-13. Nepublicēts manuskripts: Staburova, Jeļena, Jahontovs, Konstantīns. Pētera Šmita grāmatas Latvijas Universitātes Bibliotēkas fondā. Rīga, 1998. 221 lpp. |
Kolekcijā vienkopus tiek glabātas LU izdevniecības (izdevniecības nosaukums vairākkārtīgi mainīts, tagad - "LU Akadēmiskais apgāds") izdotie izdevumi, sākot no 1921. gada. Kolekcijā ir gandrīz 5000 izdevumu, un tā ir uzskatāma par unikālu LU zinātniskās un pedagoģiskās darbības laikmeta liecību vairāku gadu desmitu garumā.
LU izdevumu kolekcijā ietilpst: LU Zinātniskie raksti, mācībspēku lekciju konspekti, mācību līdzekļi, rakstu krājumi, konferenču materiāli, programmas, periodiskie izdevumi, kartogrāfiski izdevumi, bibliogrāfiskie rādītāji u.c. LU publicētie materiāli. Pārsvarā publikācijas ir izdotas latviešu un krievu valodās, ir arī daži izdevumi angļu, vācu, franču un citās valodās.
Lielākā daļa kolekcijas izdevumu savu aktualitāti nav zaudējusi arī mūsdienās, atsevišķus mācību līdzekļus studenti vēl aizvien var izmantot studiju procesā. Šī unikālā kolekcija ir zīmīga laikmeta liecība, kas atklāj, cik dažāda satura rakstu krājumus un publikācijas gatavoja LU mācībspēki, piemēram, "Latvijas Komunistiskās partijas stratēģijas un taktikas problēmas: 1917. gada oktobris"; "Evaņģēliski luterāniskā baznīca sabiedrisko attiecību sistēmā Latvijā (XVI gs.-XIX gs. pirmajā pusē)"; "Rietumslāvu viduslaiku kultūra : (Polijas kultūra)".
Kolekcija atrodas LU Bibliotēkas Krātuvē. Izdevumus iespējams pasūtīt kopkatalogā.