Par grāmatu klubu

Kas ir LU grāmatu klubs? 

  • Kopš 2019. gada janvāra Latvijas Universitātē darbojas LU grāmatu klubs, kas pulcē aktīvākos lasītājus un sniedz iespēju dalīties iespaidos par izlasīto. LU grāmatu kluba idejas autore un goda prezidente ir LU vecākā juriskonsulte Dace Raipale, kuras iecere tika realizēta ar LU Bibliotēkas atbalstu.  

Ko piedāvā LU grāmatu klubs? 

  • Tikšanos reizi menesī, lai apspriestu konkrēta autora darbu. Tikšanās notiek neformālā atmosfērā, diskutējot par izvēlētās grāmatas raisītajām atziņām, aktualitāti, tēliem un to attiecībām. 

  • Tiek organizēti pasākumi ar rakstnieku, tulkotāju un dzejnieku dalību, kas sniedz iespēju komunicēt ar literātiem.  

Kā tiek izvēlēti LU grāmatu kluba programmā iekļautie darbi? 

  • Grāmatas var ieteikt jebkurš dalībnieks. Lai pēc iespējas lielāks lasītāju loks varētu piedalīties sarunās par grāmatām, izvēlētās literatūras tematika ir daudzveidīga – no romāniem, kas aktualizē filozofiska rakstura jautājumus, līdz romantiskiem mīlasstāstiem. Uzmanība tiek veltīta gan jaunākajai literatūrai, kas ieguvusi kritiķu un lasītāju atzinību, gan laika pārbaudi izturējušiem klasikas darbiem.  

  • Ieteikumus aicinām sūtīt uz epastu: lub.raina@lu.lv . 

Kur notiek tikšanās? 

  • Tikšanās notiek Bibliotēkā Raiņa bulvārī vai attālināti (Microsoft Teams, Zoom platformā). 

Kā var kļūt par dalībnieku? 

  • Par dalībnieku var kļūt ikviens. Lai pieteiktu dalību, aicinām sazināties: lub.raina@lu.lv 

 

LU grāmatu klubs aicina ļauties lasītpriekam un dalīties iespaidos, tā bagātinot savu un citu redzesloku!

Nākamā tikšanās

2021. gada 17. jūnijā – Rupi Kauras dzeja

Rupi Kaura ir indiešu izcelsmes kanādiešu dzejniece, kuras dzejas krājumi “Piens un medus” un “Saule un viņas bērni” ir kļuvuši par bestselleriem daudzās pasaules valstīs. Viņas publiskās uzstāšanās norit ļaužu pilnās zālēs – Londonā, Riodežaneiro, Deli, Ņujorkā, Toronto – un lasītāju pūļi gaida jaunās dzejnieces autogrāfu.

Dzejniece raksta par sirdssāpēm un pāridarījumiem, par mīlestību un pašapziņu, par sievietes lomu pasaulē un iespējām, ko dāvā atbrīvošanās no aizspriedumiem.  

Meklēsim atbildi uz jautājumu, kur slēpjas Rupi Kauras dzejas fenomens? 

Tiekamies 17. jūnijā plkst. 12.00 Zoom. Dalību lūdzu pieteikt e-pastā: lub.raina@lu.lv

 

TIKŠANĀS ARHĪVS

Tikšanās ar tulkotāju Daci Meieri, saruna par Kristinas Sabaļauskaites vēsturisko romānu "Pētera imperatore"

21.01.2021. 

Krievijas imperatore Katrīna I, Pētera I sieva un bērnu māte, dzimusi kā Marta Skovroņska, piecu gadu vecumā kļuvusi par bāreni, jaunībā pieredzējusi kalpones, veļasmazgātājas, karagūsteknes likteni. Lasītājs viņu sastop mūža beidzamās dienas rītā. Viņa guļ nemierīgā miegā un vēlreiz izdzīvo savu vētraino un trauksmaino dzīvi, kuru Voltērs raksturojis kā "visneticamāko stāstu par XVIII gadsimta Pelnrušķītes augšupceļu". Romāna tuklotāja Dace Meiere dalījās iespaidos par grāmatu, tās tapšanas niansēm un tulkotāja darba aizkulisēm.  

Džeina Ostina "Lepnums un aizspriedumi"

25.02.2021. 

Romantiskais stāsts vēsta par Benetu ģimeni un tajā augošo piecu māsu pirmo mīlestību, vilšanos, šķiršanās sāpēm un laimes meklējumiem. Romāna centrā ir attiecības starp Elizabeti Benetu un misteru Dārsiju, kuras dzimst lepnuma un aizspriedumu ēnā, bet pārtop liktenīgā mīlasstāstā. Laika gaitā romāns piedzīvojis vairākus izdevumus dažādās valodās un ekranizācijas. Grāmatu kluba dalībnieki meklēja atbildi uz jautājumu – kur slēpjas tā valdzinājums? 

Maija Krekle "Melanholiskais valsis. Emīla Dārziņa sapnis par mīlestību"

 25.03.2021. 

Romāns ir versija par izcilā latviešu komponista likteni un nelaimīgo mīlestību, kas balstīta uz draugu un laikabiedru atmiņām, vēstulēm, piezīmēm un ataino latviešu inteliģences dzīvi pagājušā gadsimta sākumā. Tā lappusēs darbojas Rainis, Aspazija, Jānis Poruks, Rūdolfs Blaumanis, Edvarts Virza, tulkotāja Marija Stalbova-Eglīte un rakstnieks, latviešu dekadentu vadonis Viktors Eglītis, tomēr stāstījuma centrā ir Emīla Dārziņa dzīves ceļš, kurā tiek zaudēta gan mīlestība, gan draudzība, gan arī sacerētā mūzika. 

Mia Kankimeki "Sievietes, par kurām domāju naktīs"

29.04.2021. 

Par savas grāmatas varonēm Mia Kankimeki saka: “Bezmiega naktīs, kad dzīve šķiet izsista no sliedēm, es vācu ap sevi neredzamu vēsturisku sieviešu gvardi – sargeņģeļus, kas izgaismos ceļa turpinājumu. Šo “nakts sieviešu” dzīve nav bijusi parasta. Viņas pārkāpa robežas un darīja to, ko neviens no viņām negaidīja. Daudzas bija mākslinieces un rakstnieces, vairumam nebija ģimenes un bērnu, viņu attiecības ar vīriešiem neatbilda vispārpieņemtiem standartiem. Tomēr viņas visas sekoja savam aicinājumam un ceļu izvēlējās pašas." 

Maikls Kaningems "Stundas"

27.05.2021.

Par iedvesmas avotu izmantojot Virdžīnijas Vulfas dzīvi un grāmatu „Deloveja kundze”, Maikls Kaningems apraksta vienu dienu trīs sieviešu dzīvēs. Kaleidoskopā, ko veido škietami nesaistīto sieviešu dienas gaitas, iespējams ieraudzīt mīlestību, ārprātu, izmisumu, ilgas pēc laimes, radošas personības pārdzīvojumus, kā arī nesaraujamo saikni starp lasītāju un rakstnieku. Pēc romāna motīviem 2002. gadā uzņemta filma ar nosaukumu ”Stundas”, kuras režisors ir Stīvens Daldrijs, savukārt galvenās varones attēlo Merila Strīpa, Džūliana Mūra un Nikola Kidmena. 

 

Olivjē Burdo "Gaidot Bodžanglu"

23.01.2020. 

"Gaidot Bodžanglu" ir kaislīgs un neprāta apvīts mīlasstāsts, kura galvenie varoņi – Žoržs, viņa gaisīgā, mūžam jautrā sieva un dēls – šķietamā bezrūpībā virpuļo pa dzīvi Ninas Simones dziesmu pavadībā. Romāna nosaukumā ietverta atsauce ne tikai uz sešdesmito gadu leģendāro dziesmu Mr. Bojangles, bet arī uz Semjuela Beketa absurda lugu "Gaidot Godo", kas mudina domāt, kurp aizvilina mūžīgas alkas pēc prieka, mīlas un piepildījuma. 

Rasa Bugavičute-Pēce "Puika, kurš redzēja tumsā"

27.02.2020. 

Tas ir uz patiesiem notikumiem balstīts stāsts par nebēdnīgā Jēkaba ikdienu ar mammu Zelmu un tēti Zemgu, viņu draugiem un kaimiņiem. Pastāv tikai viena atšķirība – zēns ir vienīgais, kurš no visiem viņam apkārt esošajiem, spēj redzēt. Rūpes pašam par sevi un saviem vecākiem kļūst par puikas pieaugšanas un turpmākās dzīves jēgu, liekot lasītājam ieraudzīt pretrunas, kas sabiedrības attieksmē valda pret vājredzīgajiem. Ģimenes stāstu Rasa Bugavičute-Pēce pārvērtusi arī lugā, kas atrodama Latvijas Nacionālā teātra repertuārā Valtera Sīļa režijā. 

Inguna Dimante "Komjaunietes pūra nauda"

20.08.2020. 

Māru varētu uzskatīt par veiksmīgu sievieti – viņai ir labi atalgots darbs, divi pieauguši dēli un 25 gadi pavadīti kopā ar vīru Raimondu. Izrādās, ka gaidāmas nevis sudrabkāzas, bet šķiršanās, jo Raimonds ir aizrāvies ar gados jaunāku sievieti. Vai vīra sānsolis ir vienīgais iemesls laulības krīzei? Varbūt nesaskaņu cēloņi meklējami daudz senākā pagātnē? 

Pēters Hēgs "Ziloņkopēju bērni"

24.09.2020. 

"Problēmu nav, ir tikai izaicinājumi," tā apgalvo Tilte Feino. Izaicinājumi, ar kuriem jātiek galā viņai un viņas brāļiem – Pēterim un Hansam –, kad piepeši pazūd viņu vecāki, ir grandiozi. Zinot, ka vecāki jau agrāk ir bijuši iestāžu redzeslokā par krāpšanos ar piesolītiem brīnumiem, viņi neko labu neparedz. Bēgdami no policijas, duelēdamies ar laiku, apgrozīdamies dižciltīgās, kriminālās un reliģiskās aprindās, Tilte, Pēters un Hanss ietiepīgi cenšas izdibināt, kas noticis ar vecākiem.  

Narinē Abgarjana "No debesīm nokrita trīs āboli" un "Maņuņa" 

22.10.2020. 

Atpazīstamību Narinē Abgarjana iemantoja ar autobiogrāfisko darbu “Maņuņa”. Tas ir gaišs, saules un dienvidu tirdziņa smaržu piesātināts stāsts par autores bezrūpīgo bērnību. Savukārt “No debesīm nokrita trīs āboli” ir sirsnīga mūsdienu pasaka, kuras darbība risinās Armēnijas kalnu ciematā. Galvenā varone Anatolija vairs nekādus brīnumus no dzīves negaida, taču izrādās – liktenis viņai sarūpējis ne vienu, bet pat divus pārsteigumus, kas sagriež kājām gaisā ne tikai viņas, bet visa ciematiņa ikdienu.

Tikšanās ar rakstnieci Zani Zustu

26.11.2020. 

Ar stāstiem par pūcīti Ucipuci Zane Zusta sevi pieteica kā bērnu grāmatu autori. Viņas debija pieaugušo literatūrā – "Tarakāni manā galvā. Stāsti par sievietēm" tapa sadarbībā ar psihoterapeiti Diānu Zandi. Rotaļīgie, viegli lasāmie stāsti, kas atklāja un vienlaikus cīnījās ar iekšējās pasaules "tarakāniem", iemantoja lasītāju atzinību. Tam sekoja grāmata "Aiz durvīm", kas ir emocionāls stāsts par divām sievietēm psihoterapeita kabinetā un par to, kas notiek, esot katrai savā durvju pusē. Tikšanās laikā rakstniece ar aizrautību uzklausīja lasītāju viedokļus, kā arī dalījās stāstos par grāmatu un tēlu tapšanas procesu. Ar Zani Zustu tikāmies rakstniecei svarīga notikuma priekšvakarā – gaidot jaunākās grāmatas izdošanu. Tāpēc ne tikai analizējām līdz šim sarakstīto, bet guvām ieskatu jaunākajā darbā "Tarakāni tavā galvā. Stāsti par vīriešiem", kas tapis sadarbībā ar Gati Līdumu un drīzumā nonāks grāmatnīcu plauktos.

Kārļa Vērdiņa dzeja

17.12.2020. 

Kārlis Vērdiņš raksta dzeju gan pieaugušajiem, gan bērniem, kā arī atdzejo no citām valodām. Viņš no dažādiem skatījumiem reflektē par mūsdienu cilvēka domāšanu, paradumiem, tradīcijām un ikdienu. Grāmatu kluba dalībnieki meklēja atbildes uz jautājumiem – Kur slēpjas dzejas burvība? Kā to notver Kārlis Vērdiņš? Un kā to notveram mēs? 

 

LU grāmatu kluba dibināšana

18.01.2019. 

18. janvārī Latvijas Universitātes Bibliotēkā Raiņa bulvārī norisinājās LU grāmatu kluba pirmā tikšanās. Klusajā lasītavā kopā sanāca pirmie LU grāmatu kluba interesenti, lai vienotos par turpmākajām tikšanās reizēm un pasākumiem. Dalībnieki savstarpēji iepazinās un dalījās ar atmiņām par lasītkāri bērnībā, kā arī pastāstīja par savu literāro gaumi un iecienītākajiem rakstniekiem. 

1. Foto: No kreisās: LU Bibliotēkas galvenā bibliotekāre Ilona Vēliņa-Švilpe, LU Zinātnes departaments eksperte Dacīte Beķere, LU Studiju departamenta un Zinātnes departamenta vadošā eksperte Ineta Romanovska, LU Bibliotēkas direktore Mārīte Saviča. 

2. Foto: No kreisās: LU Studiju departamenta vecākā eksperte Inta Deķe, profesors Juris Borzovs, LU Bibliotēkas galvenā bibliotekāre Ilze Veigura.   

Māra Zālīte "Pieci pirksti" un "Paradīzes putni"

21.02.2019. 

Iepazinām Māras Zālītes autobiogrāfiskās bērnības atmiņu grāmatas, kurās autore tēlo atgriešanos no Sibīrijas 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē un dzīvi Latvijā. Romānu gaitā Laura pieaug, iepazīstot Latviju un padomju realitāti, viņa veido savu vērtību un uzskatu sistēmu. Diskutējām par Latvijas vēstures līkločiem, tēlu attiecībām un bērna skatījumu uz pasauli. 

Anšlavs Eglītis "Homo Novus"

21.03.2019. 

Baudījām dzirkstošas asprātības, valdzinošu pilsētas tēlojumu un mākslas pasaules burvību, kas iedzīvināta Anšlava Eglīša romānā "Homo novus". Dalījāmies iespaidos par romānu un pēc tā motīviem uzņemto filmu, kas ļauj nokļūt 30. gadu Rīgā un sekot jaunā, ambiciozā mākslinieka Jura Upenāja gaitām mākslas pasaulē. 

Agatas Kristi "Desmit mazi nēģerēni"

25.04.2019. 

Centāmies rast atbildi uz jautājumu: "Kur slēpjas detektīvromānu valdzinājums?" Viena no slavenākajām detektīvromānu rakstniecēm ir Agata Kristi, kuras grāmatas ir pārdotas miljardos eksemplāru, tulkotas vairāk nekā 100 dažādās valodās, kā arī vairākkārt ekranizētas. Šķetinājām Agatas Kristi detektīvromāna "Desmit mazi nēģerēni" pavedienus, kā arī dalījāmies iespaidos par citiem kriminālromāniem, kas raisījuši interesi. 

Emīla Zolā daiļrade

23.05.2019. 

Emīls Zolā atspoguļo franču sabiedrības dzīvi 19. gadsimta otrajā pusē, un literatūras vēsturē iegājis kā spilgts naturālisma pārstāvis. No romantiska mīlasstāsta 19. gadsimta beigu Parīzē, kas iemūžināts romānā "Dāmu paradīze" līdz naturālistiskā manierē izklāstītam jaunas sievietes dzīvesstāstam, kas atklāj izmisuma dzīles, romānā "Terēza Rakēna". 

"Brīvais mikrofons"

4.06.2019. 

Nereti tiek publicēti saraksti ar grāmatām, kas dzīves laikā jāizlasa ikvienam. Tiek sastādīti visvairāk pirkto grāmatu topi un atlasīti iecienītākie klasikas darbi, kas izturējuši laika pārbaudi. Šoreiz grāmatu kluba dalībnieki neapsprieda konkrēta autora daiļradi, bet dalījās iespaidos par iecienītākajām grāmatām un autoriem, kuru strapā bija Jūnass Jūnasons, Haruki Murakami, Rūta Šepetis, Marsels Prusts u.c.

Gabriels Garsija Markess "Simts vientulības gadu"

12.07.2019. 

Vasarā LU grāmatu klubs aicināja iepazīties ar Gabriela Garsijas Markesa radīto pasauli, kurā realitāte mijas ar maģisku noskaņu. Lasītāji dalījās iespaidos par romānu "Simts vientulības gadu", kas pirmo reizi  publicēts 1967. gadā.  Tā ir ģimenes sāga, kas ļauj sekot Buendiju dzimtas gaitām septiņu paaudžu garumā. Pārkāpjot realitātes robežas, lasītājs tiek aizvests maģiskā piedzīvojumā.

Frēdriks Bakmans "Vīrs, vārdā Ūve"

8.08.2019. 

Romāns par pikto vīru vienlaikus ir daudziem atpazīstamu smieklīgu situāciju virkne un stāsts par cilvēku, kura tiešums un godīgums ne visiem ir pa prātam. Autors gan izklaidē, gan pamanās pastāstīt daudz svarīgu un paradoksālu lietu par mums un mūsu šodienu. 

Huans Bonilja "Bez biksēm ienākt aizliegts"

19.09.2019. 

Lūkodamies caur krievu dzejnieka Vladimira Majakovska (1893–1930) daudzšķautņainās personības prizmu, Huans Bonilja meistarīgi uzbur trauksmaino, gaidu un neziņas pilno gaisotni, kāda valdīja revolūcijas laika Krievijā. Te tika kārtoti rēķini ar dzīvi un kalta jauna realitāte, te kaislības sita augstu vilni, un Majakovskis, gigantiskais skaistulis ar klintī kalto seju, kurš patika meitenēm un izraisīja šausmas vīriešos, bija šī laikmeta balss. 

Andžela Naneti "Mans vectēvs bija ķiršu koks"

24.10.2019. 

Autore ļauj atgriezties bērnībā un aizdomāties par vispārcilvēciskām vērtībām. Pilsētas zēnam Tonīno ir četri vecvecāki – vieni dzīvo kaimiņos, un tiem vairāk rūp suns, nevis mazdēls, savukārt mammas vecāki dzīvo laukos. Vectētiņš Otaviāno un vecāmamma Teodolinda ir sirsnīgi ļaudis, viņu māja un dārzs ir Tonīno laimes zeme, tur var kāpt lielajā ķirsī, jāt uz zoss un brokastīs dabūt gogelmogeli. Kad pilsētas priekšnieki grib dārzu atņemt un ķirsi nozāģēt, lai būvētu jaunu ceļu, zēns apņemas to nepieļaut. Grāmatas centrā ir attiecības, kuras mēs jau no mazotnes veidojam ar ģimeni, draugiem, dabu un pasauli kopumā.  

Pauls Bankovskis "Kur pazuda saimnieks?"

21.11.2019. 

Rakstniekam Paulam Bankovskim ienāca prātā uzdot jautājumu "Kur pazuda saimnieks?", un tapa trīspadsmit krājumā apkopotie stāsti, kuros 20. gadsimta dramatiskie Latvijas vēstures notikumi un mūsdienu pasaules izaicinājumi skatīti dzīvnieku acīm. 

Mišela Geibla ”Dzīvoklis Parīzē”

19.12.2019. 

Sotheby's izsoļu nama eksperte dodas uz Parīzi, lai novērtētu senlietas dzīvoklī, kura durvis bijušas slēgtas 70 gadus. Starp vēsturiskajām mēbelēm un mākslas darbiem tiek atrasta arī dzīvokļa bijušās īpašnieces dienasgrāmata. Savijoties sižeta līnijām, atklājas divu sieviešu dzīvesstāsti mūsdienās un 19. gadsimta beigās.