LU 70. konferences ietvaros 6. un 7. februārī LU Bibliotēka organizēja Bibliotēkzinātnes un informācijas sekcijas sēdes, kuru apmeklētajiem tika piedāvāta daudzveidīga programma – referāti un ziņojumi par lietišķās bibliotēkzinātnes pētniecības darba virzieniem, diskusija un stenda referāti. Sekciju sēdes vadīja LU Bibliotēkas direktore, Dr. paed. Iveta Gudakovska.
Referātos un ziņojumos tika ietverts plašs tēmu loks – lietotāju apkalpošana un pakalpojumu attīstība, bibliotēkas darbs, bibliotekāra profesionālā izaugsme un loma augstskolu bibliotēkā, pētniecības darbs bibliotēkzinātnē u.c. jautājumi.
Viens no aktuālākajiem LU Bibliotēkas darba virzieniem ir bibliotēkas lietotāju – studentu un mācībspēku - informācijpratības attīstīšana, lai  sniegtu iespēju efektīvāk izmantot LU Bibliotēkas piedāvāto resursu – tradicionālo un elektronisko – klāstu. Lai sekmētu informācijpratības problēmjautājumu analīzi un jaunu ideju rašanos informācijpratības veicināšanā, LU Bibliotēka sekcijas ietvaros tika rīkota diskusija par informācijpratības attīstību.
LU Bibliotēka var lepoties ar vairākām speciālajām  kolekcijām un  dāvinājumiem, kas nonākuši LU Bibliotēkas krājumā. Kolekcijas ir veidojuši pasaules nozīmes zinātnieki, kuru apkopotais izdevumu klāsts bagātina LU Bibliotēkas krājumu, papildinot to ar nozīmīgiem zinātniskiem un kultūrvēsturiskiem resursiem. Bibliotēkzinātnes un informācijas sekcijas ietvaros LU Bibliotēka piedāvāja referātu un vairākus plakātus, kas veltīti speciālajām kolekcijām un dāvinājumiem, kā arī  citiem  bibliotēkzinātnes un informācijas jautājumiem. Stenda referāti ir apskatāmi no 6. februāra LU Bibliotēkas Daudznozaru bibliotēkas: datorika, juridiskās zinātnes, teoloģija darba laikā.
1. sekcijas sēde, 06.02.2012
Referāti 
K. Feldmane, E. Mališeva. LU zinātnisko konferenču Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes sekcijas darbības retrospekcija
Referātu sagatavojušas LU Bibliotēkas Ekonomikas zinātņu bibliotēkas nodaļas vadītāja Edīte Mališeva un LU Bibliotēkas Ekonomikas zinātņu bibliotēkas bibliotekāre Ketija Feldmane. Tā kā 2012. gadā noris jau 70. Latvijas Universitātes konference, tad referāta mērķis ir sniegt ieskatu  LU konferenču Bibliotēkzinātnes sekcijas darbības vēsturē, aplūkojot sekcijās ietverto pētniecības virzienu tendences un analizējot LU konferenču Bibliotēkzinātnes sekciju programmu saturu.  Referātā aplūkota arī LU Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas vēsture kopsakarībās ar  Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes sekcijas sēžu organizēšanu.
I. Mantiniece. Bibliotekāra jeb informācijas speciālista gatavība pārmaiņām
Referāta autore ir Ilga Mantiniece, LU Bibliotēkas galvenā bibliotekāre ar 30 gadu darba stāžu. Referātā sniegts informācijas kultūras mainības raksturojums un analizēta bibliotēkas darbinieku gatavība pārmaiņām, ņemot vērā viņu personību, profesionālo sagatavotību un priekšstatus par pārmaiņu jēgu un motivāciju. 
I. Vēliņa-Švilpe. Bibliotekārā pedagoģija augstskolas bibliotēkas darbā
Referāta autore ir Ilona Vēliņa-Švilpe, LU Bibliotēkas bibliotekāre. Referātā ir ietverts pētījums, kas tika izstrādāts maģistra darba „Augstskolas bibliotekāru pedagoģiskās kompetences veicināšana” ietvaros LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības zinātņu maģistra studiju programmā. Referāta raksturota bibliotēkas nozīme lietotāja redzesloka paplašināšanā un izglītošanā, iesaistoties  socializācijas jautājumos un mūžizglītības procesos, ņemot vērā arī jaunās paaudzes („Y paaudze”) domāšanas un pasaules uztveres citādumu. Referātā aplūkoti pētnieku M.Kastella (Castells), I.Sibrianas (Sibrian) u.c. viedokļi bibliotekārās pedagoģijas attīstībā un informacionālās sabiedrības veidošanā.

V. Liepkalne. Nozaru bibliotekāru loma augstskolu  bibliotēkās
Referātu ir sagatavojusi LU Bibliotēkas Zemes un vides zinātņu bibliotēkas galvenā bibliotekāre Valija Liepkalne. Referātā ir apskatīta nozaru bibliotekāru loma un galvenie darba virzieni studiju procesa un lietotāju informacionālo vajadzību  nodrošināšanā. Uzsvērta nozaru bibliotekāru nozīme divvirziena saziņas veidošanā starp bibliotēku un universitātes akadēmiskajām programmām, sniedzot atbalstu studiju programmu akreditācijā un jaunu programmu veidošanā. Referātā aplūkots arī jautājums par ārvalstu bibliotekāru „subject librarian” (”priekšmetu bibliotekāru”) darbu, kas arī ir saistīts ar atsevišķu zinātņu nozaru pārzināšanu un ciešu sadarbību ar universitāšu fakultātēm.
D.Tretjakova. LU publikācijas citējamības datubāzēs (2007-2011)
Pētījuma autore Dita Tretjakova ir ieguvusi sociālo zinātņu bakalaura grādu bibliotēkzinātnē un informācijā un maģistra grādu komunikācijas zinātnē. Referāta autore 5 gadus strādā LU Bibliotēkas Informācijas un bibliogrāfijas nodaļā, kur viņas ikdienas darba pienākumos ietilpst darbs ar LU zinātnieku publikāciju un vēstures datubāzi, kas arī nosaka autores referāta temata izvēli.  Kopš 2011. gada LU ir pieejamas nozīmīgākās citējamības datubāzes Web of Science un Scopus, ka ļauj analizēt LU personāla publikāciju citējamību. Referāta tēma ir aktuāla, jo publikāciju skaits un citējamība datubāzēs ir viens no augstskolu darbības kvalitātes rādītājiem. Referātā ir raksturota LU personāla publikāciju skaita dinamika pēdējos 5 gados, kā arī sniegta citējamības datubāzu Web of Science un Scopus salīdzinoša analīze.
J. Klebā. Latvijas Universitātes Bibliotēkas sagatavotie bibliogrāfiskie rādītāji laikmeta kontekstā (1959-2008) 
Referāta autore ir sociālo zinātņu maģistre, LU Bibliotēkas bibliotekāre, 23 bibliogrāfisko rādītāju sastādītāja Jana Klebā. Referāta pētījumā apzināti un izpētīti 94 LU Bibliotēkas sagatavotie universālie un tematiskie bibliogrāfiskie rādītāji. Referātā sniegta bibliogrāfisko rādītāju struktūras un satura analīze, uzsvērta  universālo bibliogrāfisko rādītāju nozīme LU zinātnes attīstības un pētījumu virzienu atspoguļošanā  vairāk nekā 50 gadu ilgā laika periodā un tematisko rādītāju loma nozares speciālistu informēšanā par nozares zinātniskajiem izdevumiem.


Ziņojumi

T. Černišova, D. Gavare. LU Bibliotēkas Centrālās bibliotēkas  krājuma dinamika un tā pieejamības nodrošinājums laika periodā no 2009.-2011. gadam
Ziņojumu sagatavoja LU Bibliotēkas Lietotāju servisa nodaļas bibliotekāres Tamāra Černišova un Daina Gavare. Ziņojumā sniegts apkopojums par LU Bibliotēkas  Centrālās bibliotēkas krājuma dinamiku pēdējo trīs gadu laikā no 2009. gada līdz 2011. gadam – krājuma reorganizāciju Centrālās bibliotēkas ietvaros, atsevišķu krājuma daļu rekataloģizāciju, brīvpieejas krājuma daļas palielināšanu, kā arī Centrālās bibliotēkas krātuves pārvietošanu un krājuma kārtošanas organizēšanu no 2011. gada jūlija līdz 2011.gada decembrim.
O. Gercāne, I. Tiško. LU Bibliotēkas SSBA un dokumentu piegādes pakalpojuma izvērtēšana atbilstoši SSBA kvalitātes kritērijiem
Ziņojumu sagatavojušas ilggadēja LU Bibliotēkas galvenā bibliotekāre un SSBA speciāliste Irina Tiško un bibliotekāre, SBA speciāliste Odrija Gercāne. Ziņojumā ietverti LU Bibliotēkas speciālistu  sniegtā SSBA pakalpojuma izvērtējuma rezultāti. SSBA pakalpojuma izvērtējums tika veikts 2011. gadā atbilstoši starptautiski izstrādātajiem kvalitātes kritērijiem, nosakot pakalpojuma operativitāti, izpildes līmeni, pakalpojuma izmaksas un klienta apmierinātības līmeni. Šajā ziņojumā tiks prezentēti operativitātes un izpildes līmeņa kritēriju izvērtējuma rezultāti.
I. Alekšūne. Bibliotēkas piedāvāto pakalpojumu kvalitāte: LU Bibliotēkas Bioloģijas zinātņu bibliotēkas apkalpošanas kvalitātes novērtējums
Bibliotekāre Ilze Alekšūne strādā LU Centrālajā bibliotēkā un Bioloģijas zinātņu bibliotēkā, viņa arī studē vadību LU Ekonomikas un vadības fakultātes maģistrantūrā.
Ziņojuma sagatavošanas mērķis bija noskaidrot LU Bibliotēkas piedāvāto pakalpojumu kvalitāti Bioloģijas zinātņu bibliotēkā. Ziņojumā sniegti LU Bibliotēkas Bioloģijas zinātņu bibliotēkas lietotāju anketēšanas rezultāti.

V. Vaitkune. Grāmatu izsniegšanas - nodošanas pašapkalpošanās iekārtu izmantošana LU Bibliotēkā
Pētījuma autore Viktorija Vaitkune ir LU Bibliotēkas Ekonomikas zinātņu bibliotēkās darbiniece. LU Bibliotēkas pakalpojumu kvalitātes uzlabošanas nolūkos tika veikts pētījums, kura mērķis bija noskaidrot studentu viedokli par grāmatu izsniegšanas - nodošanas pašapkalpošanās iekārtām (3 M SelfCheck), lai noteiktu to nozīmi, funkcionalitāti, efektivitāti un izmantošanas problēmas. Pētījuma ietvaros tika veikta LU Bibliotēkas lietotāju anketēšana  LU Bibliotēkas Daudznozaru, Ekonomikas zinātņu un Humanitāro zinātņu bibliotēkās. Ziņojumā sniegts anketēšanas rezultātu izvērtējums.
G. Dogžina. Latvijas Universitātes Bibliotēkas pienesums izglītības veicināšanā pasaulē: dalība starptautiskajā Solidārajā mācību olimpiādē
Ziņojuma autore ir LU Bibliotēkas bibliotekāre Gunta Dogžina. LU Bibliotēka piedalās Solidārajā mācību olimpiādē kopš 2008. gada.  Ziņojumā iekļauta bibliotēku darbinieku un studentu aptaujas analīze, raksturojot lasītavu apmeklētāju piedalīšanos olimpiādē, viņu ieguldījumu un novērtējot studentu solidaritāti akcijas norisē.
V. Ločmele. Vladislava Lōča izdevējdarbība trimdā (1945-1980)
Pētījuma autore Vineta Ločmele ir LU Bibliotēkas Krājuma izmantošanas un attīstības departamenta Kataloģizācijas nodaļas bibliotekāre. 2011. gadā viņa ir absolvējusi maģistra studiju programmu "Bibliotēkzinātne un informācija". Studiju laikā  tika izstrādāts maģistra darbs par  Vladislava Lōča izdevējdarbību trimdā (1945-1980). Ziņojumā iekļauta informācija par Vladislava Lōča dzīvi un izdevējdarbību.


2. sekcijas sēde, 07.02.2012

Referāts

I. Gudakovska. Informācijpratības attīstība – universitātes bibliotēkas darbības nozīmīgs virziens
Dr. paed. I. Gudakovska informācijpratības teorētiskos un praktiskos aspektus pēta kopš 1997. gada, realizē projektus un mācības informācijpratības līmeņa attīstībai pedagogu un bibliotekārajā vidē. Piedāvātais referāts sniegs ieskatu informācijpratības procesā, tā attīstības soļiem, pakāpenībai un realizācijas formām. Autore uzsvērs bibliotēkas lomu un nozīmi informācijpratības attīstības veicināšanā augstākās izglītības sistēmā.
Grupu diskusijas
Informācijpratības attīstība: lietotāju apmācība LU Bibliotēkā

Referāts

M. Saviča. LU Bibliotēkas speciālo kolekciju un dāvinājumu raksturojums
Referāta autore ir Mg.sc. Mārīte Saviča, LU Bibliotēkas direktores vietniece. Savā referātā pētījuma autore stāstīs par piecām LU Bibliotēkas krājumā esošām speciālām kolekcijām, bet īpaša uzmanība tiks veltīta Reto izdevumu un rokrakstu kolekcijā esošo dokumentu raksturojumam. Padziļināti tiks raksturoti kolekcijā esošie 17 dažādos gadsimtos radītie daudzveidīgā satura pergamenti. Pētnieciskā darba izpētes procesā izmantoti Latvijas valsts arhīva, zinātniskās literatūras un Bibliotēkas nepublicētie materiāli par esošo un vēsturiski veidoto krājumu.
Plakātu sesija
I. Kraukle. LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes bibliotēkas vēsturiskais krājums
Plakātā ir apskatīts Latvijas Universitātes (LU) Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes bibliotēkas vēsturiskais krājums, kura veidošana tika sākta 1923. gadā. 2009. gadā LU Bibliotēkas Daudznozaru bibliotēka  iesāka šīs kolekcijas retrospektīvo konversiju un tagad šis krājums pilnībā ir atspoguļots elektroniskajā kopkatalogā. Kopumā vēsturiskajā kolekcijā ir 5752 grāmatas. Plakātā sniegta informācija par kolekcijas vēsturisko attīstību, kā arī par pieprasītākajām grāmatām tiesību zinātnē no LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes bibliotēkas vēsturiskā krājuma.
I. Mantiniece. LU rektora, profesora Ernesta Felsberga un Mākslas kabineta kolekcija
Plakātā sniegts īss pārskats par vienu no LU Bibliotēkas plašākajām speciālajām kolekcijām, kuras radītājs ir bijis LU pirmais rektors Ernests Felsbergs (1866-1928). Kolekcija šobrīd sastāv no divām daļām – LU Mākslas kabineta bibliotēkas un E. Felsberga personiskās bibliotēkas, kas bija paredzētas akadēmiskai izglītībai un zinātniskai pētniecībai un aptvēra bagātīgu materiālu. Plakātā īsi raksturots kolekcijas saturs ar mērķi ieinteresēt tuvāk iepazīt šo daudzveidīgo izziņas materiālu, kas laika gaitā savu vērtību nav zaudējis.
D. Tretjakova. Kerkoviusu dzimtas kolekcijas dāvinājums
Plakātā aplūkots Kerkoviusa dzimtas dāvinājums LU Bibliotēkai, vairāk uzmanības pievēršot grāmatu dāvinājumā plašāk pārstāvētajām nozarēm un vērtīgākajiem izdevumiem. Kerkoviusu dzimtas dāvinājums ir iekļauts LU Bibliotēkas krājumā kā atsevišķa kolekcija, kurā ir 926 grāmatas, kas izdotas no 1856. gada līdz 1997. gadam. Kolekcijas saturā galvenokārt atrodamas 20. gadsimta 60. un 70. gados Vācijā izdotās grāmatas vācu valodā. Plakātā sniegts arī neliels ieskats Kerkoviusa dzimtas vēsturē un LU Bibliotēkas saistībā ar pirmo Rīgas pilsētas galvu Ludvigu Vilhelmu Kerkoviusu.
I. Vēliņa-Švilpe. Latviešu valodnieces un latviešu valodas dialektu pētnieces Elfrīdas Šmites privātkolekcija
LU Bibliotēkā atrodas valodnieces un dialektu pētnieces Elfrīdas Šmites (1909–1989) privātkolekcija, kas veidota valodnieces dzīves un darba gaitā un tās apjoms ir 594 iespieddarbi dažādās zinātņu nozarēs. Daudzos izdevumos ir autoru, sastādītāju īpaši veltījuma ieraksti E. Šmitei, kas šiem materiāliem piešķir unikālu vērtību. Plakātā sniegts valodnieces biogrāfijas un zinātniskās darbības apskats, raksturots privātkolekcijas saturs un iekļauts ekspertes asociētās profesores A. Kalnačas viedoklis.
J. Tomsone, A. Uzula, A. Volkova. LU Goda doktors Helmuts Vinters un viņa dāvinājums
LU Bibliotēka saņēma LU Goda doktora profesora Helmuta Vintera privātās bibliotēkas dāvinājumu 2006. gadā. Plakātā apkopota informācija par profesora dzīvi un zinātnisko darbību, sniegts ieskats dāvinātās kolekcijas saturā, informācijas resursu  dalījumā pa nozarēm, kā arī piedāvāts LU Humanitāro zinātņu fakultātes ekspertu sniegtais kolekcijas saturiskais vērtējums. Plakāts papildināts ar  H. Vintera atraitnes Dr. Prof. Renates Kroll materiāliem no personīgā arhīva.
A. Avdeikina, G. Kosīte. Profesora Eižena Leimaņa kolekcija
LU Bibliotēkas Fizikas un matemātikas fakultātes bibliotēkas krājumā  ir pieejama unikāla profesora Eižena Leimaņa (1905–1992) grāmatu kolekcija, kuras sastāvā ir fundamentāli darbi matemātikā, fizikā, debess mehānikā un astronomijā . Kolekcija izveidota 1998. gadā, pateicoties E.Leimaņa dzīvesbiedres Zigrīdas Leimanes nozīmīgajam grāmatu dāvinājumam bibliotēkai un tajā ietverti 1815 eksemplāri dažādās valodās. Plakātā sniegts profesora E. Leimaņa dzīvesgājuma un zinātniskās darbības apraksts un kolekcijas raksturojums.
I. Gudakovska, A. Putniņa. LU Bibliotēkas darbība studentu informācijpratības veicināšanā
Bibliotēka aktīvi iesaistās informācijpratības attīstības veicināšanas aktivitātēs Latvijas Universitātē. Bibliotēkas speciālistu veiktais darbs var nodrošināt Latvijas Universitātes personāla spēju atrast, atlasīt, novērtēt, pārvaldīt un izmantot informāciju. Bibliotēkas lietotājiem tiek piedāvātas konsultācijas, regulāras mācības auditorijās un elektroniskajā studiju vidē, prezentācijas, drukātie un elektroniskie mācību un informatīvie materiāli, kas dod iespēju apgūt elektroniskā kataloga izmantošanu, abonētās, brīvpieejas un izmēģinājumpieejas datubāzes, LU Bibliotēkas veidotās datubāzes, kā arī apgūt pamatiemaņas informācijas izguvei. Plakātā vizuāli ir atainota pašreizējā LU Bibliotēkas darbība LU personāla informācijpratības veicināšanā.
M. Melderis, S. Ranka, U. Šķēle. Open Access – brīva pieeja zinātniskajai informācijai
Mūsdienās arvien plašāku atbalstu akadēmiskajā vidē gūst Open Access iniciatīvas, kuru mērķis ir atbalstīt brīvu piekļuvi zinātniskajiem elektroniskajiem resursiem. Piekļuve informācijai ir viens no zinātnes un līdz ar to sabiedrības attīstības galvenajiem priekšnoteikumiem un sabiedrības finansētas pētniecības rezultātiem būtu jābūt brīvi pieejamiem visiem sabiedrības locekļiem.  Open Access iniciatīvas atbalsta zinātniskās pētniecības finansētāji, daudzas zinātniskās un akadēmiskās institūcijas. Plakātā ir ietverts Open Access raksturojums, aprakstīti divi galvenie Open Access virzieni – Open Access žurnāli un repozitāriji, sniegts neliels ieskats Open Access resursu klāstā, kā arī iekļauta informācija par LU e-resursu repozitāriju un LU Bibliotēkas realizētajiem Open Access projektiem.
S. Maleja, I. Paidere. LU Bibliotēkas mobilā lietotne 
Pirmās  mobilās lietotnes augstākās izglītības iestādēm veidotas jau 2008. gadā, sekojot komerciālā sektora  piemēram   un  mobilo  tehnoloģiju  attīstībai. Samazinoties viedtālruņu  izmēriem, tie kļūst  par neatņemamu  sabiedrības  ikdienas  daļu  operatīvai  piekļuvei  tīmeklim. Tīmeklis  sniedz   ne   tikai  plašu,  bet   arī  ērtu  piekļuvi   bibliotēku  piedāvātiem pakalpojumiem.  Atšķirīgo  tīmekļa  un   mobilā  tīmekļa protokolu  dēļ  piekļuve viedtālruņiem  nepielāgotām  vietnēm  ir  apgrūtināta.  Mobilās  lietotnes  netiek  veidotas, lai  atbalstītu  visas  vietnes  darbību,  tās nodrošina tikai  rūpīgi  izvēlētas biežāk lietotās funkcijas un bieži vien ļauj piekļūt informācijai arī bezsaistē. Plakātā redzams LU Bibliotēkas mobilās lietotnes iespējamais makets.
A. Ločmele, M. Melderis. 2011. gada notikumi  LU Bibliotēkā
Plakāts sniedz atskatu uz spilgtākajiem LU Bibliotēkas 2011. gada notikumiem, piedāvājot to konspektīvu apkopojumu, papildinātu ar fotoattēliem. Plakātā aprakstītas LU Bibliotēkā rīkotās izstādes, pasākumi un abonētās datubāzes, notikumus atspoguļojot hronoloģiskā skatījumā kalendāro mēnešu ietvaros.

 

Skatīt fotogrāfijas no LU Fotoarhīva