LU konference
Latvijas Universitātes (LU) bibliotēka nodrošina Latvijas Universitātes intelektuālā mantojuma saglabāšanu, krājuma veidošanu un pētniecību. Viens no būtiskajiem darbības virzieniem ir izstāžu organizēšana – gan tradicionālajā, gan digitālajā formātā. LU bibliotēkas veidotā digitālā kolekcija “LU rektori”, veltīta desmit Latvijas Universitātes rektoriem: Ernestam Felsbergam, Jānim Rubertam, Augustam Tentelim, Mārtiņam Zīlem, Mārtiņam Bīmanim, Jūlijam Auškāpam, Mārtiņam Prīmanim, Mārcim Auziņam, Jurim Zaķim un Ivaram Lācim. Digitālā kolekcija par Latvijas Universitātes rektoriem izveidota 2016. gadā. Tā nodrošina plašai auditorijai piekļuvi vēsturiskai informācijai, veicina izpratni par akadēmiskajām tradīcijām un vadības attīstību, stiprina universitātes identitāti digitālajā vidē, kā arī ilgtspējīgā formātā saglabā un popularizē kultūrvēsturisko mantojumu.
LU pirmais rektors bija Ernests Felsbergs. Lasītāji var iepazīties ar rektora biogrāfiju. Atsevišķa sadaļa, papildināta ar bagātīgu arhīva materiālu, atspoguļo E. Felsberga studijas un zinātnisko darbību Jurjevas (Tartu) Universitātē. Tajā iespējams iepazīties ar unikāliem dokumentiem, tostarp klasiskās filoloģijas kandidāta diplomu, Vēstures un filoloģijas fakultātes dekāna ziņojumu Imperatora Jurjevas Universitātes rektoram par Felsberga apstiprināšanu privātdocenta amatā, rektora ziņojumu par maģistra grāda piešķiršanu, lekciju sarakstu, ko viņš lasījis 1906.–1909. gadā, kā arī citiem nozīmīgiem materiāliem.
Atsevišķa sadaļa veltīta LU 1921. gadā izveidotajam Mākslas kabinetam. Kabineta darbības sākumā Ernests Felsbergs iegādājās vairākas grieķu skulptūras, ģipša atlējumus, sengrieķu vāzītes un terakotas no Valsts vēstures muzeja. 1939. gada oktobrī Mākslas muzejā reģistrēti šādi grieķu un romiešu kultūras oriģināli: 51 dažādas formas vāzīte, 2 vāzes, 11 citi trauki un 9 māla figūras un maskas. No Ēģiptes senlietām minēts 21 māla trauks, 15 alabastra trauki, 3 skulptūras un ap 30 dažādiem citiem priekšmetiem. Otrā Mākslas kabineta vērtību daļa bija bibliotēka. Pirmajā gadā tās fondā bija divi simti grāmatu, tai skaitā arī 25 no paša Felsberga kolekcijas. Līdz trīsdesmito gadu beigām grāmatu skaits bija pieaudzis līdz 7 simtiem.
Lielisku iespēju iepazīties ar E.Felsberga 36 darbiem sniedz nodaļa Zinātniskais darbs.
Nodaļā Raksti par E.Felsbergu apkopoti bibliogrāfiskie materiāli par publikācijām, kas veltītas Ernestam Felsbergam.
Nodaļā Dokumenti var iepazīties ar Felsbergu dzimtas koku, ar E.Felsberga fotoattēliem, ar viņa vēstulēm un sūtītajām pastkartītēm, kā arī ar iepriekš nepublicētiem Latvijas Valsts vēstures arhīva personas lietas dokumentiem no viņa LU personīgās lietas.
Noslēgumā var iepazīties ar E.Felsbergam veltīto Biobibliogrāfiju.
Stāsts par Jāni Rubertu, kurš LU rektora amatu ieņēma no 1923. gada 1. jūlija līdz 1925. gada 1. jūlijam, sākas ar viņa biogrāfiju – šajā sadaļā iespējams izlasīt arī Aarņa Vīksnas rakstu “Ceļš klīnikā, zinātnē, augstskolā, dzīvē : [par prof. Jāni Rubertu]”. Atsevišķa nodaļa veltīta rektora publikācijām. Nodaļā Dokumenti ievietoti dokumenti no J.Ruberta personīgās lietas, kā arī aprakstīta darbība LU Medicīnas fakultātē un rektora amata pildīšanā. Tapāt kā E.Felsbergam J.Rubertam ir nodaļas ar rakstiem par viņu un Biobibliogrāfija.
Profesors, vēsturnieks Augusts Tentelis bija LU rektors no 1925.-1927., 1929.-1931. gadam. Lasītāji var iepazīties ar viņa biogrāfiju, publikāciju sarakstu. Dokumentu sadaļā iekļauti 34 arhīva materiālu attēli, sākot ar rezolūciju par Augusta Tenteļa apstiprināšanu docenta amatā Latvijas Augstskolā 1920. gada 22. decembrī. Nodaļā Raksti par Augustu Tenteli apkopots plašs publikāciju saraksts, kas veltītas viņa dzīvei un darbībai. Biobibliogrāfijas sadaļā atrodama grāmata “Profesors Dr. honoris causa Augusts Tentelis: dzīve un darbs” un norāde uz LU fotogaleriju par grāmatas atvēršanas pasākumu, veltītu bijušajam rektoram.
Profesors Mārtiņš Zīle bija LU rektors no 1927. līdz 1929. gadam. Informācija par viņu lasāma sadaļās: Biogrāfija, Publikācijas, Dokumenti, Raksti par Mārtiņu Zīli, Biobibliogrāfija. Dokumenti liecina par M.Zīles zinātnisko aktivitāti – komandējumiem uz Zviedriju, Vāciju, Čehoslovākiju. Ir pieejams izraksts par Triju Zvaigžņu ordeņa piešķiršanu, kā arī citi unikāli dokumenti no Latvijas Valsts vēstures arhīva. No bibliogrāfijas iespējams pāriet uz fotoalbumu “Grāmatu atvēršanas svētki «Mārtiņdiena Bibliotēkā: noslēdzošā rektoru biobibliogrāfiju triloģija»”.
Profesors Mārtiņš Bīmanis bija LU rektors no 1931. līdz 1933. gadam. Nodaļā par dokumentiem iespējams aplūkot materiālus no Rīgas Tehniskās universitātes muzeja krājumiem, kā arī M.Bīmaņa personīgi rakstītos lekciju materiālus. Sadaļā ir gan dokumenti, kas saistīti ar Mārtiņa Bīmaņa profesionālo darbību, gan arī tādi, kas atspoguļo M. Bīmaņa dzīves gaitas. Stāstījums turpinās nodaļās Biogrāfija, Publikācijas, Raksti par Mārtiņu Bīmani, Biobibliogrāfija. Nodaļā biogrāfija ir norāde uz M. Bīmaņa akadēmisko runu „Tehnika kā kultūras faktors”, ko viņš nolasījis, stājoties rektora amatā.
LU rektors Jūlijs Auškāps rektora amatu ieņēma no 1933. gada līdz 1937. gadam. Nodaļa Profesora J. Auškāpa biogrāfija plaši ilustrēta ar fotoattēliem no LU Vēstures muzeja krājuma, Latvijas Ķīmijas vēstures muzeja krājuma un Cēsu vēstures un mākslas muzeja krājuma. Nodaļā Dokumenti arī reprezentēts materiāls no Latvijas Ķīmijas vēstures muzeja un no Cēsu vēstures un mākslas muzeja. Rektoram veltīta nodaļa Jūlija Auškāpa studijas, zinātniskā un administratīvā darbība, kur aplūkots viņa studiju un zinātniskais darbs Pēterburgā, darbība Ķīmijas fakultātē, panākumi rektora un izglītības ministra amatā.
Mārtiņš Prīmanis tika ievēlēts LU rektora amatā divas reizes: no 1937. līdz 1940. gadam un no 1941. līdz 1944. gadam. Dokumenti, kas ilustrē rektora dzīves un darba gaitas, ņemti no Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva, Latvijas ķīmijas vēstures muzeja un Latvijas Valsts Vēstures arhīva. Dokumenti atspoguļo sarežģītu posmu Latvijas vēsturē: M. Prīmaņa lūgums atbrīvot no rektora amata pienākumiem pēc Padomju okupācijas 1940. gadā; stāstījums par pārcelšanos uz Vāciju 1940. gada nogalē, atgriešanos dzimtenē 1941. gadā un atkārtotu stāšanos rektora amatā. 1944.gadā M.Prīmanis devās trimdā uz Vāciju, kur viņa dzīves gaitas beidzās 1950. gadā.
Tālāk seko informācija par LU rektoriem pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas un līdz 2015. gadam. Rektori Juris Zaķis, Ivars Lācis un Mārcis Auziņš mantoja un attīstīja savu priekšteču labākas tradīcijas.
Juris Zaķis bija Latvijas Universitātes rektors sarežģītajā pārmaiņu laikā, no 1987. līdz 2000. gadam, kad notika pāreja no padomju totalitārisma uz brīvu demokrātisku universitāti. 1987. gadā Juris Zaķis pirmo demokrātisko vēlēšanu rezultātā kļuva par Latvijas Valsts Universitātes rektoru. Jura Zaķa Biogrāfija aptver visu rektora mūžu, sākot no bērnības, trupinoties ar studiju gadiem un darbu. Tā bagātīgi ilustrēta gan ar fotoattēliem no rektora privātā arhīva, gan no LU fotokrājumiem. Biogrāfijā aprakstītos faktus papildina J.Zaķa atceres. Interesanti lasīt Profesora J. Zaķa pārdomas un pārdomas Par Juri Zaķi, kurām pievienoti divi video. Pievienota arī Biobibliogrāfija.
Ivars Lācis bija Latvijas Universitātes rektors no 2000. līdz 2007. gadam. Biogrāfijā stāstīts par viņa bērnību, studiju gadiem Latvijas Valsts Universitātē Fizikas un matemātikas fakultātē, darbu Latvijas Universitātē, darbu LU rektora amatā un par viņa ģimeni. Rektora amatā profesors Ivars Lācis rūpējās par universitātes bibliotēkas attīstību, kā arī piedalījās dažādās Latvijas Universitātes Bibliotēkas aktivitātēs. Var iepazīties ar profesora I. Lāča pārdomām par izglītību, zinātni, LU un studentiem. Par Ivaru Lāci pievienotas studentu un kolēģu pārdomas un divi video. Interesenti var iepazīties arī ar rektora Biobibliogrāfiju.
Mārcis Auziņš Latvijas Universitātes rektora pienākumus pildīja no 2007. līdz 2015. gadam. Detaļās aprakstīta rektora Biogrāfija, kas ilustrēta ar foto no M.Auziņa privātā arhīva. Nodaļā sniegts pārskats par rektora bērnību, skolas gadiem, profesijas izvēli, studijām Latvijas Valsts Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē, darba gaitām, rektora amatu, ģimenes dzīvi, kā arī informācija par profesoru Mārci Auziņu un LU Bibliotēku. Lai gūtu pilnīgāku priekšstatu par profesoru gan kā zinātnieku, gan kā personību, ieteicams izlasīt nodaļu Profesora M. Auziņa pārdomas, kur viņš dalās savās atziņās par fiziku, pedagoģiju, grāmatu lasīšanas prieku un citām tēmām. Nodaļā Par Mārci Auziņu var izlasīt kolēģu atsauksmes, kā arī rakstu “Tikšanās ar profesoru Mārci Auziņu. Skatu punkti. Rīga, Bērklija”, ir iespējams noskatīties video ar Mārci Auziņu. Līdzīgi citiem rektoriem digitālajai kolekcijai arī pievienota sadaļa Biobibliogrāfija.
Digitālā kolekcija “LU rektori” paredzēta plašam interesentu lokam. Aicinām jūs iepazīties ar Latvijas Universitātes izcilo pārstāvju – rektoru: pasniedzēju, zinātnieku, sabiedrisko darbinieku – darba un dzīves gaitām.
