Profesora J. Zaķa pārdomas

„Esmu fiziķis...Droši vien „cilvēks ar plašu pasaules redzējumu”. Matemātiski to var izteikt šādi: „fiziķis+liriķis=cilvēks ar plašu pasaules redzējumu”.

                          Zaķis Juris. Ceļi uz virsotnēm / Juris Zaķis - [Rīga] : Izglītība, 2004. - 63 lpp.

„Man pašam šķiet, ka savā dzīvē vados no šādiem desmit baušļiem. (Bauslis - priekšraksts, noteikums, nolikums, likums. K. Karulis: bauslis-atv. No verba „sist, pērt”. 1999. gada pavasarī kāds man to lūdza uzrakstīt; es padomāju un uzrakstīju.)

  1. Bez mīlestības nedzīvojiet!

  2. Ja cilvēki nedarītu muļķības, nekas prātīgs vispār netiktu paveikts.

  3. Problēmas ir tikai cilvēku pašu izgudrojums, lai attaisnotu savu negribēšanu vai nevarēšanu.

  4. Tu dzīvē vairāk nožēlosi to, ko neesi izdarījis, nekā to, ko esi izdarījis, jeb tev piedots tiks, ja nevarēji, bet mūžam nē, ja negribēji.

  5. Iemācies saprast citus, tad viņi sapratīs tevi.

  6. Runā par cilvēkiem ar atšķirīgām kultūrām, bet ne par cilvēkiem atšķirīgos kultūras līmeņos.

  7. Strīdos atceries, ka no divdesmit dažādiem apgalvojumiem par vienu un to pašu lietu pareizi var būt visi divdesmit un vēl vairāk.

  8. Gribot spriest loģiski, neaizmirsti, ka pasaulē ir vismaz trīs dažādas un vienlīdz respektējamas loģikas: vīriešu („izglītotie”, diemžēl, to uzskata par „vienīgo pareizo”), sieviešu un bērnu.

  9. Pret valdību vajag izturēties kā pret uguni; ne pārāk tuvu, lai neapdegtu, un ne pārāk tālu, lai nenosaltu.

  10. Cilvēks pelna, darot to, ko no viņa prasa citi, bet nopelnīto tērē, darot to, kas pašam patīk vislabāk patīk. ”

                          Zaķis Juris. Ceļi uz virsotnēm / Juris Zaķis - [Rīga] : Izglītība, 2004. - 63. lpp.

„Cilvēks ir izglītības iemiesojums, tās nesējs. Bez cilvēka izglītība nevar pastāvēt. Tas, ka cilvēks izglītību var iegūt tikai no cita cilvēka, nozīmē, ka izglītībai ir sociāla daba, tā nevar pastāvēt ārpus mijiedarbojošos cilvēku kopas, ko saucam par sabiedrību.”

„Sabiedrībā  (jo sevišķi mūsu zemē) ļoti izplatījies vispārējs spriedums par to, ka gandrīz viss labais, pareizais, progresīvais ir zinātnisks. Vulgarizētā formā to var izteikt tā, ka zinātne ir pareiza, bet pārējais – nepareizs.”

„No savas pieredzes varu samērā droši apgalvot, ka apzīmējumu ”zinātnieks” gandrīz nekad nelieto īstie zinātnieki. Viņi pat neredz tā jēgu. Var jau būt, ka šo iespēju viņiem dod tā saucamie zinātniskie grādi, nosaukumi un citi tituli, kas ļauj atrasties ir kā ārpus konkurences uz tīri oficiāla pamata, kā to uzskata daudzi “malā stāvošie.”

„Nebaidīties no kļūdām, tās savlaicīgi atklāt, atzīt un labot – tā ir jebkura stipra cilvēka pamatpazīme. Tieši tādus mēs arī saucam par inteliģentiem cilvēkiem, par personībām.”

„Viena no mūsu laika problēmām ir nepieciešamība pārvarēt uzskatus, kas cenšas pamatot un nostiprināt zinātnieka izolēšanos, uzskatus, kuri norobežojoties no kultūras un visas sabiedrības konteksta, grib radīt savus zinātnes principus un atklājumus, atraujot sevi no sabiedrības, vienlaicīgi it kā paceļ sevi tai pāri.

Starp zinātni un sabiedrību pastāv kāda neapstrīdama saikne – vienīgi tā pateiks, cik būtisks un skaists ir atklājuma kultūrspēks.”

                         Zaķis Juris. Zinātne : tituls vai attieksme / J. Zaķis, S. Bikova // Karogs. - Nr.3 (1988), 123.-132.lpp.

 „Cilvēces zināšanu apvārsnim paplašinoties, mēs nevirzāmies taisnā ceļā uz ļoti primitīvu vienu patiesību. Tieši otrādi – milzīgais zināšanu apjoms, ko dēvējam par informāciju, liek mums īpaši rūpīgi veidot  jaunu kultūru – informācijas kultūru.”

                         Zaķis Juris. Indivīds noosfērā jeb cilvēks savā vidē / Juris Zaķis // Vide un Laiks. - Nr.3 (1998), 65.lpp.

„Attīstoties eksperimentālajai zinātnei, kas deva visdrošākos taustāmos labumus cilvēkiem, zinātnieki arvien dziļāk izzināja reālo pasauli un pat uzsāka cīņu pret uzskatiem par tās neizzināmību. Ar to viņi ieguva drosmi sevi norobežot no ideālās pasaules pētniekiem. Notika zinātnes nodalīšanās no reliģijas, kas pat pieņēma nesamierināmas savstarpējas apkarošanas formas.”

„Gals un sākums. Pozitīvais un negatīvais. Uz priekšu un atpakaļ. Spēks un pretspēks. Jebkurš no partneriem šajos pāros ir vienlīdz nozīmīgs. Nav taču nūjas tikai ar vienu galu, monētas ar vienu pusi. ”

                         Zaķis Juris. Laiks. Mistiskais un reālais / Juris Zaķis ; tekstā stāsta akadēmiķis Andris Buiķis ; pierakst. Lia Guļevska // Mistērija. - Nr.12 (2013, dec.), 11.-17.lpp.

„Kultūras vērtības cilvēki krāj bibliotēkās, civilizācijas vērtības - bankā. Kultūras vērtības pieejamas tiem, kuri prot un saprot (nacionālo) kultūru (grāmatu) valodas. Civilizācijas vērtības pieejamas visiem, kuri prot tās piesavināties (arī zogot), mainīt, izdevīgi pirkt un pārdot, t.i., tiem, kuri runā tirgus (vislabāk globālā) valodā.”

                        Zaķis Juris. Fiziķis pie liriķiem vai Saprast, tikt saprastam, saprasties / Juris Zaķis // Karogs. - Nr.4 (2006), 135.lpp.

„Laikam nav trīs dimensiju: pagātne, tagadne, nākotne! Laikam ir viena dimensija – tā, ko rāda pulkstenis un skaita kalendārs.”

„Kas attiecas uz paralēlajām pasaulēm, nav vienas, divu vai trīs paralēlo pasauļu, ir tik, cik cilvēku. Katram domājošam, pasauli uztverošam un pārdomāt spējīgam ir savējā. Mēs uztaisām katrs savu pasauli.”

                         Zaķis Juris. Laiks. Mistiskais un reālais / Juris Zaķis ; tekstā stāsta akadēmiķis Andris Buiķis ; pierakst. Lia Guļevska // Mistērija. - Nr.12 (2013, dec.), 11.lpp.

„Reālā pasaule mums ne tikai dod iespēju tajā darboties, bet arī rada pienākumus un ne mazums grūtību. Un mēs meklējam, kā pēc iespējas vienkāršāk un ātrāk atbrīvoties, un šo iespēju atrodam savu domu un tās rosinošo no citiem saņemto vārdu pasaulē.”

                         Zaķis Juris. Vai cilvēks ir spogulis jeb mūsu domas, vārdi, darbi / Juris Zaķis // Psiholoģija Mums. - Nr.5 (2010), 42.lpp.

„Viss ir relatīvs. Administratori un politiķi nepareizi šķiet tikai tiem, kas nav ne vieni, ne otri. Viņi ir tieši tādi, kādiem ir jābūt šo jomu darbiniekiem. Tikpat lielā mēra, kā fiziķi uzskata viņus par “nepareizajiem”, viņi par tādiem savukārt uzskata fiziķus un citu eksakto zinātņu pārstāvjus.”

                        Zaķis Juris. Profesors ar novirzēm / Juris Zaķis. - Rīga : Jumava, 2016. - 19.lpp.

„Te vairs nevar būt runa par izaugsmi, bet jārunā par nespēju saglabāt. Visspēcīgāk šis katastrofālais stāvoklis universitātē izpaužas bibliotēku darbā. Pēdējo piecpadsmit gadu laikā, cenšoties kaut cik sekot prasībām palielināt studentu skaitu, tika upurēta viena no galvenajām studiju bāzēm – bibliotēkas. Stāvoklis izveidojās līdzīgs tam, kādu bijām pieraduši redzēt jauno dzīvojamo ēku rajonos, kuros netika celti ne veikali, ne bērnudārzi, ne garāžas, ne daudz kas cits, bez kā normāla dzīve vispār nav iedomājama. Šodien mēs esam fakta priekšā, ka visvairāk lasošajām fakultātēm – Filoloģijas un Svešvalodu – faktiski vispār nav bibliotēkas.  Šo fakultāšu studentiem vajadzīgās grāmatas ir izvietotas pilsētā ļoti dažādās praktiski nepieejamās vietās. Tādas ir, piemēram, pārblīvēta un mitra novietne Lāčplēša ielā 32, pārsegumu iebrukšanas draudu dēļ slēgtā un tāpēc lasītājiem nepieejamā krātuve Gorkija ielā 69, kā arī tehniskā stāvokļa dēļ neekspluatējamā krātuve Kronvalda bulvārī 4.

Vairāku gadu garumā ieilgušas cerības, ka stāvokli kaut nedaudz uzlabos ēkas celtniecība Jūrmalas gatvē 76/78, liekas, būs jāzaudē, jo katru gadu celtniecības plāni netiek izpildīti. Neērti nosaukt visas tās augstās republikas valdības delegācijas, kas personīgi vairākkārt pabijušas šajā objektā un palīdzības vietā tikai žēlojušas, ka kaut kur kādi citi objekti esot daudz svarīgāki un tāpēc „ prioritārāki ”.

LVU rīcībā esošo ēku tehniskā stāvokļa un noslogotības dēļ līdzīgā stāvoklī (praktiski bez bibliotēkām) ir arī Vēstures un filozofijas, Juridiskā, Ekonomikas, Finansu un tirdzniecības un Vadības un ekonomiskās informātikas fakultātes. Tas praktiski nozīmē, ka studijas LVU šodien notiek gandrīz bez grāmatām. Tādēļ vēl jo nesaprotamāka šķiet lielā aktivitāte jauno augstāko mācību iestāžu radīšana mūsu republikā. To saprast var, vienīgi pieņemot, ka bezgrāmatu studijas kļūst par normu.

Nevar neņemt vērā, ka visas mūsu labākās bibliotēkas ir veidojušās daudzu gadu desmitu vai pat simtu laikā. Un arī tad vēl tās nevar saukt par mūsdienu prasībām atbilstošām. Tādēļ aktuāla ir to fondu papildināšana ar mums līdz šim nepietiekoši pieejamajiem ārzemju izdevumiem, jaunu izformācijas apstrādes un lasītāju apkalpošanas sistēmu ieviešana.

Vai varam samierināties ar to, ka LVU bibliotēka faktiski iet bojā, nav vēl nekas reāli izdarīts V. Lāča Valsts bibliotēkas katastrafolā stāvokļa novēršanai, pamesta LPSR ZA Fundamentālās bibliotēkas stāvokļa normalizācija, nesaprast, ka esam jau nostajušies uz neatgriežamas iznīcības ceļa, mūsu jauno speciālistu un visas mūsu tautas kutūras mantojuma devalvācijas ceļa? Vai nebūtu vispirms jāglābj tas, kas vēl mums ir, pirms ķeramies pie cita? Vai tukšās vietās ceļamās diplomu iegūšanas iestādes vairs varēs uzskatīt par augstākajām mācību iestādēm?”

                       Zaķis Juris. Studenti bez... grāmatām / J. Zaķis // Rīgas Balss. - Nr.23 (1990, 1.febr.), 5.lpp.