Biogrāfija

Biogrāfija

J. Ruberts 19. gs. beigās

Jānis Ruberts (pilnajā vārdā Jānis Fridrihs Jūlijs Ruberts) dzimis 1874. g. Daugavgrīvā Hermaņa Jūlija Ruberta un viņa dzīvesbiedres Emīlijas Marijas ģimenē. Apmeklējis Rīgas Aleksandra ģimnāziju, kuru beidzis 1894. g. Pēc ģimnāzijas beigšanas iestājies Tērbatas Universitātē Medicīnas fakultātē. Studijas beidzis 1899. g. Bijis talantīgs students un tāpēc viņu pēc studijām patur Tērbatas Universitātē par jaunāko asistentu. Drīz vien J. Rubertu no jaunākā asistenta vietas ieceļ par pirmo (vecāko) asistentu. Savu izglītību oftalmoloģijā J. Ruberts ieguvis pie oftalmoloģijas profesora Eduarda Rēlmaņa (1848–1917) un Fjodora Jevecka (1851–1909). Studiju gados viņš iestājās korporācijā “Lettonija”. Jau studiju gados J. Ruberts ar savu uzcītību, novērošanas un spriešanas spējām pievērsa Universitātes pasniedzēju uzmanību un pēc studiju beigšanas viņu atstāj Universitātes Acu klīnikā.

No 1900.-1901. gadam sekmīgi izturot doktoranta pārbaudījumus J.Ruberts 1903. g. martā aizstāvēja savu doktora disertāciju “Par lepras izraisītām acu slimībām” (“О заболеваниях глаз при проказе”) un iegūst Dr. med. grādu.

J. Ruberts ar brāli Bernhardu (stāv), ap 1900. g.

Pēc Pēterburgas ķeizarienes Marijas aklo kuratorijas aicinājuma J. Ruberts tika iecelts par Zveņigorodas acu ambulances vadītāju (tā atrodas uz dienvidiem no Kijevas). Viņa vadībā tā tika pārveidota par Kijevas guberņas zemstes acu slimnīcu un kļuva pazīstama plašā apkārtnē. Veicot klīniskos pētījumus, J. Ruberts iepazinās ar Kijevas Sv. Vladimira universitātes patoloģiskās anatomijas profesoru Vladimiru Visokoviču (1854–1912), kas viņu uzaicināja darbā universitātē. Kijevas posms bija ļoti nozīmīgs J. Ruberta izaugsmē, jo šai laikā viņš guva akadēmisko briedumu, kļuva par pazīstamu un atzītu speciālistu ne tikai Krievijā, bet arī ārzemēs.

1910. gadā J. Ruberts tika ievēlēts par Kijevas Sv. Vladimira universitātes privātdocentu. Viņš pilnveidoja zināšanas Vācijas, Austroungārijas un Šveices klīnikās un augstskolās, tostarp pie Eiropā tolaik atzītākā oftalmologa Kārļa Teodora Aksenfelda (1867–1930) Freiburgā. J. Ruberts kļuva par pastāvīgu autoru un referentu krievu un vācu oftalmoloģijas žurnālos, iesaistījās vairāku oftalmologu biedrību darbā.

No 1915. gada J. Ruberts strādāja par Sv. Vladimira universitātes Acu slimību klīnikas virsārstu un asistentu profesora Aleksandra Šimanovska (1860–1918) vadītajā Oftalmoloģijas katedrā, bet pēc A. Šimanovska nāves tika ievēlēts par profesoru un Acu slimību klīnikas direktoru. Viņš bijis arī klīniku direktoru padomes priekšsēdētājs un kādu laiku pat universitātes rektora aizvietotājs. Strādājot Kijevā, J. Ruberts apbalvots ar Krievijas impērijas Svētā Staņislava III un II šķiras ordeni, kā arī Svētās Annas III un II šķiras ordeni.

Profesors J. Ruberts (centrā) LU Medicīnas fakultātes studentu vidū, ap 1930. g.

1922. gada profesors kopā ar ģimeni atgriezās Latvijā, aktīvi piedalās Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes organizēšanā un 1923. gadā 1923. gada 23.aprīlī J. Rubertu ievēlēja par Medicīnas fakultātes dekānu. Tā paša gada 16. maijā profesoru J. Rubertu ievēl par Latvijas Universitātes rektoru. Latvijas valdība augstu novērtēja profesora J. Ruberta darbu par nopelniem Latvijas valsts un tautas labā, viņš tika apbalvots arī ar Triju Zvaigžņu III šķiras ordeni. Profesoram bija arī četri cariskās Krievijas augstākie apbalvojumi.

Profesors Jānis Ruberts miris 1934. gada 2. novembrī.

Profesora J. Ruberta galvenais nopelns Latvijas medicīnā bija oftalmoloģijas skolas izveidošana, kā arī Baltijas Oftalmologu savienības dibināšana, kas ar savām regulārajām sanāksmēm ļāva ne tikai apspriest jaunākos zinātnes sasniegumus oftalmoloģijā, bet dalīties arī praktiskā pieredzē, kas virzīja uz priekšu visu Baltijas Oftalmologu varēšanu. Tāpēc nav brīnums, ka ietekmīgais Francijas žurnāls “Societe francais d’ophtalomolgie” Baltijas oftalmologu sasniegumus vērtēja kā vienus no labākiem Eiropā. Ne mazāk nozīmīgs bija J. Ruberta darbs jauno acu ārstu skološanā un audzināšanā.

1998. gada 25. maijā Rīgas Lielos kapos atklāja piemiņas zīmi Latvijas Universitātes rektoram, oftalmologam, profesoram Jānim Rubertam (1874-1934).

Piemiņas zīme tuvplānā (1998. g.)

Arņa Vīksnas raksts „Ceļš klīnikā, zinātnē, augstskolā, dzīvē : [par prof. Jāni Rubertu]"

1. Piemiņas zīme Latvijas Universitātes rektoram // Latvijas Ārsts. – Nr. 6 (1998), 399.lpp.
2. Sārts, Ēriks. Mediķim, profesoram Latvijas Universitātes rektoram Jānim Rubertam – 130 (1874 – 1934) : Latvijas oftalmoloģijas skolas dibinātājam profesoram Jānim Rubertam šogad paiet 130 gadi kopš viņa dzimšanas.
3. Medicīnas fakultāte / Latvijas Ūniversitātes Izdevums // Latvijas Ūniversitāte 1919-1929. – Rīga : Valters un Rapa, 1929. – 469.-450.lpp.
4. Mētra, Milda. LU rektoram un pirmajam acu slimību profesoram Jānim Rubertam – 125 / Milda Mētra Latvijas Ārsts. – Nr.5 (1999), 300.lpp.