LU Mākslas kabinets

Izvērtējot profesora Ernesta Felsberga zinātnisko darbību gan Tartu, Voroņežas un Latvijas Universitātēs, nākas konstatēt ka viņu saistīja ne tikai klasiskā filoloģija, bet arī mākslas vēsture, mākslas mitoloģija un grieķu un romiešu vēstures. Atrodoties Tartu 1910. gadā viņš aizstāv disertāciju ,,Brāļi Grakhi’’, viņam piešķir profesora nosaukumu un apstiprina par universitātes mākslas muzeja direktoru. Strādājot Voroņežas universitātē viņš ir mākslas vēstures un teorijas profesors un universitātes mākslas muzeja direktors. Atgriežoties Latvijā E. Felsbergs izstrādā Universitātes satversmes projektu, tiek ievēlēts Saeimā, 1925. gadās kļūst par izglītības ministru, savukārt universitātē izveido Mākslas kabinetu. Tā pirmsākumi datējami ar 1921. gadu. Par vērtīgā E. Felsberga bibliotēkas krājumu ziņas ir līdz 1948. gadam, bet Mākslas kabinets tiek izformēts 1957. gadā. Veicot pētniecisko darbu un informācijas apzināšanu, izdevās noskaidrot, ka daži šī LU Mākslas kabineta kolekcijas priekšmeti patlaban atrodas LU Bibliotēkas pārziņā, Ārzemju Mākslas muzeja ekspozīcijā un Tartu Universitātes Mākslas muzejā.


LU Mākslas kabineta inventārs 1939. gadā

LU pirmais rektors Ernests Felsbergs un viņa mākslas kabinets

Sandra Apele Savā rakstā es jūs iepazīstināšu ar profesora Ernesta Felsberga dzīvi, mazliet tuvāk pakavējoties pie viņa darba Universitātes rektora amatā un pie viņa sirdslietas un mūža lolojuma -Mākslas kabineta. Ernests Felsbergs pieder pie tās apbrīnojami spējīgas, mērķtiecīgās un inteliģentās latviešu tautas daļas, kas pagājušā gadsimta otrajā pusē izlauzās no savu vecāku nabadzīgajām mājām, izcīnīja ceļu uz lielajiem izglītības centriem - Tērbatu, Pēterpili, Maskavu un radīja jaunu - latviešu inteliģences slāni. Ernests Felsbergs dzimis 1866. gada 7. novembrī Vidzemes vidienē, Taurenes pagastā, trūcīgā mežsarga ģimenē. Ernesta tēvs mirst, kad zēnam ir tikai divi gadi. Turpmāk viņu audzina patēvs, kurš nevēlas, lai zēns izglītotos, bet grib paturēt viņu mājās par palīgu lauku darbos. Taču Ernesta māte Kristīne ir zēna pusē. Viņa jau agri saskata savā dēlā spējīgu, ar labu atmiņu apveltītu cilvēku. Māte cenšas palīdzēt Ernestam skoloties. Izglītības gaitas viņš sāk vietējā pamatskolā un turpina Dzērbenes draudzes skolā. Sākot ar 1885. gadu Felsbergs strādā par skolotāju vairākās pamatskolās un mācītāju ģimenēs. Tikai pēc 12 darba gadiem, starp citu 31 gada vecumā, viņam beidzot rodas iespēja nolikt abitūrijas eksāmenus Rīgas Aleksandra ģimnāzijā. Tā paša gada rudenī Felsbergs sāk studēt klasisko filoloģiju Tērbatas Universitātē. 1901. gadā iegūst pirmo zinātnisko grādu un pēc tam viņa karjera sāk strauji virzīties uz priekšu. Dažus gadus pavadījis Pēterpilī un sagatavojies nākamajam zinātniskajam grādam, 1904. gadā Felsbergs studijas turpina Berlīnes Universitātē. Pēc gada viņu ievēl par privātdocentu un 1910. gadā par klasiskās filoloģijas un arheoloģijas profesoru. Tai pat laikā Felsbergam uztic Tērbatas Universitātes Mākslas muzeja direktora amatu. Taču Pirmais pasaules karš un revolūcija Krievijā pārtrauc šo ražīgo darbu Tērbatā un Universitāti pārceļ uz Voroņežu, Voroņežā tiek pavadīti divi gadi. Vēl pirms tam, 1917. gadā Ernests Felsbergs vada Augstskolas sekciju Latvijas skolotāju 2. kongresā. Tajā tiek atzīts, ka latviešiem ir nepieciešama sava augstākās izglītības iestāde un izstrādā Latvijas Augstskolas programmu. Paiet divi gadi, un 1919. gada 28. septembrī oficiāli tiek atklāta Latvijas Augstskola. Tā uzaicina profesora Ernestu Felsbergu pasniegt grieķu mākslas un antikvitāšu priekšmetus. 1920. gada rudenī viņš sāk strādāt LU un tai pat gadā tiek ievēlēts par tās pagaidu rektoru. Bet pēc diviem gadiem 1922. gadā ir izstrādāta Universitātes Satversme, saskaņā ar kuru Felsbergu ieceļ par rektoru. Kā prorektors Ernests Felsbergs vada Satversmes izstrādāšanu. Laikam jau tieši šais Universitātes veidošanas gados visspilgtāk izpaudies viņa organizatora talants. Felsbergam izdodas īstenot dzīvē principus, kuriem ticēja un pēc kuriem vadījās, Jau daža gadu laikā jaunā Universitāte kļūst par ievērojamu zinātnisku centru ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas akadēmisko aprindu vērtējumā. Rektora amati Ernestu Felsbergu vada trīs mērķi. Pirmkārt, vienā mācību iestādē bija apvienojamas tehniskās un humanitārās fakultātes. Tas ir, bijušais Rīgas Politehniskais Institūts jāapvieno ar no jauna dibinātām humanitārām un dabaszinātnes fakultātēm. Bez tam jaundibinātajās fakultātēs par pasniedzējiem aicināmi latviešu zinātnieki, kas tobrīd strādāja dažādās ārzemju, galvenokārt Krievijas, Universitātēs, īpaši nepieciešams tas ir tādēļ, ka Rīgas Politehniskā Institūta mācībspēku vairākums nebija latviešu tautības. Otrkārt, Felsberga mērķis ir panākt to, lai jaunā Universitāte iespējami plaši kļūtu pazīstama rietumu pasaulē un lai to iespējami drīz kā līdzvērtīgu atzītu veco nāciju Universitātes. Lai to sasniegtu, tiek dibināti kontakti ar rietumu pasaules zinātniekiem. Ārzemniekus aicina uz LU lasīt lekcijas, Felsberga laikā par Universitātes goda biedriem kļūst rinda slavenu rietumzemju docētāju. Starp tiem būtu minami slavenais franču valodnieks Antuāns Meijē, slāvu filoloģijas profesors Josepi Mikola Helsinkos, austrālietis Džordžs Gilberts Morejs. Mūsu pasniedzēji bieži dodas uz ārzemēm papildināt savas zināšanas. Notiek aktīva publikāciju apmaiņa ar rietumu universitātēm un tiek veicināta latviešu zinātnieku publicēšanās citās Eiropas valodās, lai šīs publikācijas būtu pieejamas ari zinātniekiem ārpus Latvijas. Treškārt, Ernests Felsbergs cenšas iespējami augstu nospraust jaunās Universitātes akadēmisko līmeni, lai tā varētu līdzināties citām Eiropas universitātēm. Viņš ļoti stingri raugās uz to, lai mācībspēku izglītība un zināšanas atbilstu amatam, uz kurti viņi pretendē. Šai ziņā Felsbergs Stingri turas pie saviem principiem un šī īpašība vienu otru reizi rada nesaprašanos un pat naidu starp viņu un bijušajiem draugiem. Paralēli administratīvajam darbam Universitātē Ernests Felsbergs visu laiku ir pasniedzējs Filoloģijas un filozofijas fakultātē, kur lasa kursus Grieķijas vēsturē, grieķu mākslas vēsturē, mitoloģijā un ievadu klasiskajā filoloģijā. Pēdējos dzīves gados viņš saraksta vairākas grāmatas. Starp tām varētu minēt: Ievads grieķu mākslas vēsturē, Akropole un Parteons un Grieķu vāzu gleznas. Jau kopš Tērbatas laikiem Felsberga sapnis ir iekārtot studentu vajadzībām grieķu mākslas muzeju, kādu viņš pārzināja Tērbatā. Muzeja aizsākums ir 1921./l 922. mācību gadā pie Filoloģijas un filozofijas fakultātes izveidotais Mākslas vēstures kabinets. Tā telpas atrodas Universitātes vecajā ēkā, divās istabās, blakus fakultātes bibliotēkai. Mākslas -kabinets tiek izmantots ne tikai kā muzejs. Tajā antīkās mākslas pasniedzēji profesori Ernests Felsbergs, Francis Balodis, Helge Kjellīns un Boriss Vipers vada seminārus. Šeit sarakstīti arī vairāki studentu sacensību darbi mākslas jautājumos. Runājot par kabinetu nevar nepieminēt mākslas vēsturnieci, privātdocenti Olgu Rudovsku, kura kopš 1922. gada veikusi lielu darbu tā veidošanā un uzturēšanā. Jāsaka gan, ka ziņas par Felsberga Mākslas kabinetu literatūrā, arī pirmās Latvijas neatkarības laika literatūrā, ir visai skopas. Tādēļ turpmākie fakti lielā mērā balstīsies uz Valsts arhīva un muzeju materiāliem. Kabineta darbības sākumā Ernests Felsbergs iegādājas dažus grieķu skulptūru; ģipša atlējumus un seno grieķu vāzītes un terakotas no Valsts vēstures muzeja. Kāds angļu kolekcionārs Eskels no Londonas Universitātei uzdāvina visai vērtīgu seno romiešu monētu kolekciju. Mākslas vēstures kabinetam savus darbus dāvinājuši ari Latviešu mākslinieki: profesors Burkards Dzenis dāvājis Dantes ģipša krūšutēlu un skulptors Kārlis Zemdegs - pelēkā marmorā cirstu sievietes galvas skulptūru. 1925. gadā Feisbergs, būdams Atēnās, kabineta kolekcijai iegūst divus franču mākslinieka Žiljerona pagatavotus Vafio zelta kausus un divas Mikēnu dunču galvanoplastiskās kopijas. Grieķu mākslas darbu ģipša atlējumu kolekcija sevišķi paplašinās 1929. gadā, tas ir jau pēc Ernesta Felsberga nāves, kad kabinetu pārzina profesors Francis Balodis. Šai laikā tiek iegūti apmēram 100 priekšmeti. 1930,-1932. gadā kabinets saņem vairāku ēģiptiešu mākslas priekšmetu dāvinājumu no Zviedru Institūta. Ievērības cienīgākā Šeit būtu mūmija, kas drīz vien nokļuva Mākslas muzejā. Vēlākos gados līdzekļu trūkuma dēļ kabinets vairs daudz netiek paplašināts. Šeit varētu minēt tikai ģipša nolējumu no marmora Brota torsa Jelgavas muzejā. Ar Filoloģijas un filozofijas fakultātes 1937. gada 28. aprīļa sēdes lēmumu Mākslas vēstures kabinets tiek apvienots ar Austrumu filoloģijas kabinetu un izveidojas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes Mākslas muzejs. Tas atrodas Baznīcas ielā 5. Šī paša gada pavasarī jaunajā muzejā ievieto vēl dažas grieķu vāzes un sīkākas senlietas no Rīgas Pilsētas vēstures muzeja. Starp tām kā ievērojamākā jāmin kāda 3. gs.p.m.ē. grieķu vāze, kur uz balta fona attēlota klusā daba. īsi pirms Otrā pasaules kara Šo to dāvina arī dažas vēstniecības, kuras atstāj Latviju. Pēc Valsis arhīva materiāliem par Universitātē esošajiem mākslas darbiem 1939. gada oktobrī Mākslas muzejā reģistrēti šādi grieķu un romiešu kultūras oriģināli : 51 dažādas formas vāzīte, 2 vāzes, 11 citi trauki un 9 māla figūras un maskas. No Ēģiptes senlietām minēts 21 māla trauks, 15 alabastra trauki, 3 skulptūras un ap 30 dažādi citi priekšmeti. Otra Mākslas kabineta vērtību daļa ir bibliotēka. Pirmajā gadā tās fondā ir divi simti grāmatu, tai skaitā arī 25 no paša Felsberga kolekcijas. Līdz 30.-o gadu beigām grāmatu skaits ir pieaudzis līdz 7 simtiem. Grāmatas kabinetam lielākoties tiek pirktas un arī saņemtas kā dāvinājumi. Tematiski tā ir literatūra par pasaules mākslas vēsturi, daudz par Holandes mākslu. Bet pārsvarā, protams, antīkā - senās Grieķijas, Romas un Ēģiptes māksla, bet ļoti maz grāmatu par Babiloniju. Daudz šai kabinetā ir arī literatūra par antīko arhitektūru. Pārsvarā tā ir vācu un franču valodā. Ļoti vērtīgi, sevišķi šodien, ir 25 tematiski mākslas katalogi. Mākslas kabinetā tiek uzkrāti un glabāti arī 5 tūkstoši attēlu un diapozitīvu par skulptūrām un arhitektūru, ko lektori lieto mākslas vēstures lekcijās. Pēc vispārēja atzinuma Felsberga Mākslas kabineta grāmatu, attēlu un diapozitīvu kolekcija ir plašāka un vērtīgākā tāda veida krātuve tā laika Latvijā. Pēc kabineta pārveidošanas par muzeju visa šī kolekcija tiek pievienota Filoloģijas fakultātes bibliotēkas fondam. Bet pēc 20 miera un plauksmes gadiem sākas Otrais pasaules karš ar tā radītajām jukām. Diemžēl, Ernesta Felsberga izlolotajam Mākslas muzejam nepalaimējas tā kā dažām citām vērtīgu priekšmetu kolekcijām, kā piemēram jau minētajā Tērbatas Universitātē. Neatrodas šai laikā Latvijā cilvēki, kuriem izdotos paglābt un saglabā! muzeju. Jau sākot ar 1940. gadu tā eksponāti viens pēc otra pazūd. 1957. gadā oficiāli tiek pabeigta Universitātes Mākslas muzeja "izformēšana". Un nu tā vērtības ir izkaisītas pa visu Latviju un pat pasauli. Zināma ir tikai neliela daļa priekšmetu. Daži no tiem glabājas Mākslas muzejā. Mazliet vairāk, piemēram, monētu kolekcija, ir Aizrobežu mākslas muzejā. Pāris vāzes vēl atrodamas dažos Universitātes kabinetos. Daudz labāka situācija ir ar grāmatām. Tās saglabājās kopā ar Filoloģijas fakultātes bibliotēku. 1987./1988. gadā grupa Universitātes bibliotēkas darbinieku, balstoties tikai uz sāvu entuziasmu, ir atraduši, apzinājuši un aprakstījuši lielāko daļu no šis kolekcijas. T3 pašlaik tiek glabāta Fizikas un matemātikas fakultātes bibliotēkā. Jāsaka gan, ka nav neviens pilnīgs turpinājumizdevumu komplekts. No 7 simtiem bijušo grāmatu atrastas 480, no 5 tūkstošiem attēlu un diapozitīvu - 2 tūkstoši. Bet šo darbu vēl vajadzētu turpināt, jo Filoloģijas fakultātes fondā vēl atrodas grāmatas ar Mākslas kabineta zīmogu. Atgriežoties pie Ernesta Felsberga. Bez darba Universitātē profesors darbojies arī politiskajā dzīvē. 1922. gadā viņš ir Saeimas deputāts. Gadu ir Izglītības ministrs un kādu laiku arī pieminekļu valdes vadītājs. 1927. gadā Ernests Felsbergs sāk slimot. Ārsti konstatē labdabīgu audzēju smadzenēs. Taču to toreiz, diemžēl, nevarēja un nemācēja operēt. Un tā, 1928. gada 31. augustā 61 gada vecumā, profesors, LU pirmais rektors Ernests Felsbergs aiziet aizsaules ceļu un tiek apglabāts 4. septembri Meža kapos. Bet viņa vārds un darbi palikuši neizdzēšami Latvijas Universitātes vēsturē.

Monētas no Ārzemju Mākslas muzeja kolekcijas

	Monēta, Romas impērija H - 700
	Monēta, Romas impērija IV gs, H - 768
	Monēta, Romas impērija III gs. vidus, H - 687
	Monēta, Romas impērija III gs. vidus, H - 698