Irena Pundure lekcijā “Zvaigžņu likumi un senlatviskā gadskārta”. Publicitātes foto.

27. maijā izskanēja LU Bibliotēkas tematisko lekciju cikla "Zvaigžņu likumi tekstos, vēsturē, ikdienā” noslēdzošais priekšlasījums. LU Astronomijas institūta zinātniskā asistente un ilggadējā «Zvaigžņotās Debess» atbildīgā sekretāre Irena Pundure lekcijā “Zvaigžņu likumi un senlatviskā gadskārta” pievērsās jautājumiem par galvenajiem dabas pamatlikumiem un senlatvisko laika skaitīšanas sistēmu kā mūžīgo kalendāru, kur gadskārtas notikumi paliek savās vietās nemainīgi gadu pēc gada.

Irena Pundure dalījās ar vairākām latviešu radioastronoma, zinātnes popularizētāja, Artura Balklava (1997–2005) rindām, kas adresētas gan jaunatnei, gan «Zvaigžņotās Debess» lasītājiem, gan eksakto zinātņu zinātniekiem. Lekcijas ievadā tika izcelta astronomijas nozīme ikkatrā cilvēka un sabiedrības kopumā attīstībā: “Astronomija ir viena no tām zinātnes nozarēm un izziņas sfērām, kas vistiešāk nonāk saskarē ar tādām kategorijām kā bezgalība un mūžība. Tas izskaidro to, kāpēc observatorijas visos laikos, tātad arī mūsdienās, tiek vērtētas kā sevišķi nācijas garīguma tendenču un izpausmju centri.” /Prof. A.Balklavs, «Tehnikas Apskats», 1998, 132/.

Zinātnes, arī astronomijas, popularizēšanas nepieciešamība, jaunāko zinātnes sasniegumu izprašana un filozofiskais to vērtējums saskatāms arī Raiņa daiļradē. Lekcijā izskanēja rindas no «Uguns un nakts» prologa, kurās varētu saskatīt arī Lielo Sprādzienu vai Visuma rašanos: “Kopš pret nakti uguns cīnās / Vērās naida plaisma: / Naktī tapa gaisma, / Dzīve izlēca iz nāves.”.

Priekšlasījumā tika skaidroti visuma un dabas pamatlikumi, četras fundamentālās sadarbes – elektromagnētiskā, vājā, stiprā un gravitācijas, relativitātes teorija un matērijas nezūdamības likums. Lektore pievērsās latviešu senā laika skaitīšanas sistēmai, skaidrojot gada laikā saules veikto no Zemes redzamo ceļu, gan ekvinokciju un saulgriežu laikus, kā arī atsaucoties uz tautasdziesmām, kurās atrodami nepārprotami norādījumi uz dabā pamanāmām dienas un nakts garuma pārmainām.

Pamatojoties uz zvaigžņu, tātad arī saules evolūcijas teoriju, saules dzīves gājumu un likteni raksturojot Irena Pundure atsaucas uz Artura Balklava referātu izskanējušo Lūcijas Garūtas simtgadei veltītajā konferencē: ”Tas nozīmē, ka lielākā daļa laika, kurā uz Zemes ir bijuši dzīvībai labvēlīgi eksistences apstākļi, jau ir pagājusi un cilvēces rīcībā faktiski ir vairs tikai ap miljards gadu, lai sagatavotos šīm katastrofālajām dzīves vides izmaiņām. Un tādēļ visai dabīgs ir jautājums: vai ir jau šodien redzamas kādas optimistiskas perspektīvas, cilvēcei pārdzīvot savas dzimtās zvaigznes nenovēršamo galu. Atbilde ir – principā jā! Un tādēļ novēlēsim viens otram sekmes mūsu kopējā uzdevuma veikšanā, t.i., mākslai turpināt izkopt un apsargāt mūsu garīgo pasauli, zinātnei – nodrošināt mūsu fiziskās dzīves komfortu un drošību.”.

Pilnu lekcijas ierakstu var noskatīties LU E-resursu repozitorijā vai LU Bibliotēkas Facebook lapā.

Dalīties