Profesors Ojārs Āboltiņš

Dr.habil.geol., Dr.geog., profesors. Ģeoekoloģijas un ģeomorfoloģijas katedras vadītājs. Ģeogrāfijas bakalaura studiju programmas direktors. Fakultātē strādā no 1975. līdz 2009. gadam. Studiju kursi: „Vispārīgā ģeoloģija”, „Latvijas ģeoloģija un ģeomorfoloģija”, „Struktūrģeoloģija”.

LU emeritētais profesors, valsts emeritētais zinātnieks, ģeoloģijas habilitētais doktors un ģeogrāfijas zinātņu doktors Ojārs ĀBOLTIŅŠ izvēlējās studēt LVU Ģeogrāfijas fakultātē, jo tā bija vienīgā augstskola Latvijā, kuras studiju programmā bija iekļauti ģeoloģijas kursi. Ģeogrāfijas zinātņu kandidāta grāds par pētījumu „Gaujas un tās pieteku ieleju sistēmas attīstību leduslaikmeta beigu posmā un pēcleduslaikmetā” iegūts 1966. gadā Viļņā, bet 1991. gadā PSRS ZA aizstāvēta ģeogrāfijas zinātņu doktora disertācija ģeomorfoloģijas un evolucionārās ģeogrāfijas apakšnozarē par glaciostruktūrām un ledāja morfoģenēzi, kas balstās uz ilgstošiem un detāliem pētījumiem par Latvijas ledāja augstieņu kā reljefa lielformu un to saposmojumu veidojošo reljefa vidējformu iekšējās uzbūves pētījumiem. Jau studiju laikā uzsācis inženierģeologa darba gaitas Siltumtīklu projektēšanas institūtā (Teploelektroprojekt). Pēc aspirantūras beigšanas LVU strādājis Vissavienības jūras ģeofizikas un ģeoloģijas institūtā (VNIIMORGEO), kur veica raženus pētījumus glaciālajā ģeomorfoloģijā un līdzdarbojās īpaši aizsargājamo ģeoloģiski ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu sistēmas izveidē. Piedalījies daudzās konferencēs, bijis pasaulē prestižās Starptautiskās kvartārpētniecības savienības (INQUA) Morēnu ģenēzes un litoloģijas komisijas loceklis. No 1974.gada 2009. gadam strādājis Latvijas Universitātē un mācījis studentus vispārīgajā ģeoloģijā, hidroģeoloģijā un Latvijas ģeoloģijā, vadījis lauka prakses un kursus, organizējis glaciālģeoloģiskas ekpedīcijas dažādos Latvijas apvidos, bijis Fiziskās ģeogrāfijas katedras vadītājs, un gadu gadiem – studentu aptaujās atzītais pats populārākais pasniedzējs. Nozīmīgākie sasniegumi ir ledāja augstieņu klasifikācijas izveidošana un salveida akumulatīvi glaciostrukturālo augstieņu, kas izplatītas pleistocēna kontinentālo segledāju periferās segas iekšējā joslā, piemēram Vidzemes, Alūksnes, Hānja, Latgales, Žemaitijas augstienes, veidošanās teorijas izstrādāšana. Pēdējais atklājums ir reģistrēts bijušajā PSRS 1988. gadā kā zinātniskais atklājums. Ojārs Āboltiņš ir īsts lauka ģeologs, jo viņa pētījumu pamatā ir apjomīgi un rūpīgi veikti detāli kvartāra nogulumu pētījumi dabiskajos atsegumos un karjeros. Pētījumu rezultāti apkopoti 3 monogrāfijās, vairāk kā 250 zinātniskās publikācijās rakstu krajumos un žurnālos, kā arūi daudzos mačību līdzekļos un populārzinātniskos izdevumos. Lauka pētījumos un no darba brīvajos brīžos vienmēr tiek atlicināts laiks arī lielajam vaļaspriekam – makšķerēšanai, bet vēlaķ arī dārzkopībai. Makšķerēšanas brīžos un dārzā ir dzimušas ne tikai zinātniskas idejas un atziņas, bet arī tapušas radiem, draugiem un kolēģiem veltītas apsveikuma rīmes. Un kurš gan dabas zinātnieks nav aizrautīgs fotogrāfs! Ojārs Āboltiņš izceļas ne vien ar profesionālu erudīciju, bet arī ar plašām zināšanām vēsturē, politikā un sportā.

Profesors Vitālijs Zelčs