LU Bibliotēkā izstādi „Vergilija Eneīda” atklās ar lasījumiem

Izstāde tematiski papildina un turpina Vergilija Eneīdas (jeb Aineidas) pasaules lasījumu norises, kuras organizē Eiropas latīņu un grieķu valodas festivāls. Izstādes atklāšanu 23. martā plkst. 11.00 ievadīs LU HZF Klasiskās filoloģijas nodaļas un Latīniskā kultūrmantojuma centra īstenotie Vergilija Eneīdas lasījumi. Vergilija Eneīdas fragmenti tiks skandēti latīņu un latviešu valodā (A. Ģiezena tulkojums).

Pūblijs Vergilijs Marons (70. – 19.g. p.m.ē.) – viens no ievērojamākajiem Senās Romas literatūras zelta laikmeta pārstāvjiem. Vergilijs tika augstu vērtēts ne vien antīkajā pasaulē, bet arī viduslaikos un jaunajos laikos. Eneīda parasti tiek uzskatīta par ievērojamāko no Vergilija darbiem. Tajā vēstīts par romiešu priekšteci Eneju (Aineju), kurš devies prom no iekarotās Trojas un pēc ilgiem klejojumiem nonācis Itālijā. Vergilijs, rakstot Eneīdu, iedvesmojies no Homēra eposiem Īliada un Odiseja. Arī pats dzejnieks kļuvis par iedvesmas avotu nākamajām autoru paaudzēm. Līdz ar to Eneīdai veltītajā izstādē aplūkojami gan Homēra eposu izdevumi, gan teksti, kuros redzam Vargilija daiļrades recepcijas aspektus, tostarp arī pašu dzejnieka tēlu. Vergilija Eneīda iedvesmojusi arī māksliniekus savos darbos attēlot ar poēmu saistīto tematiku, izstādē aplūkojamas arī mākslas darbu digitālās reprodukcijas.

Izstāde sniedz ieskatu Eneīdas publicēšanas vēsturē, kas būtiski, jo poēma tika regulāri izdota visā Eiropā. Vatikānā tiek glabāti senākie zināmie Eneīdas fragmenti rokrakstā no m.ē. 5. gs., bet iespiestā formā poēma pirmo reizi tapa 1469. gadā Romā. LU Bibliotēkā tiek glabāti īsti dārgumi – Eneīdas 16.–18. gadsimta izdevumi.

19. gadsimtā Eneīda bija zināma jebkuram izglītotam cilvēkam. Izstādē pārstāvēti vairāki šī laika izdevumi dažādās formās – gan latīņu valodā, gan tulkojumos, gan papildināti ar izdevēju komentāriem. Ļoti īpaši ir eksemplāri, kur to bijušie īpašnieki un lasītāji atstājuši savas piezīmes – teksta fragmentu tulkojumus, zīmējumus. Mūsdienās Eneīdu turpina tulkot un izdot atkārtoti. Izstādē aplūkojami arī salīdzinoši jauni poēmas izdevumi dažādās valodās, kā arī literatūras pētnieku darbi, kas veltīti Vergilijam un viņa daiļradei.

Arī Latvijas teritorijā Vergilija daiļrade turēta cieņā, skolās viņš bijis viens no lasītākajiem latīņu autoriem. Vienīgais tulkojums latviešu valodā, kas ietver visu Eneīdas tekstu, ir Augusta Ģiezena (1888.–1964.), ievērojamā klasiskā filologa un antīkās literatūras tulkotāja, atdzejotā un Ābrama Feldhūna (1915.–2009.) rediģētā un komentētā Eneīda (1970). Izstāde ir nozīmīga arī tālab, ka 2023. gadā aprit 135 gadi kopš Augusta Ģiezena dzimšanas. Lasot Vergilija Eneīdu latviešu valodā, godinām gan tās tulkotāju Augustu Ģiezenu, gan arī antīko tekstu tulkošanas tradīciju kā tādu (izstādē, piemēram, aplūkojams 1885. gadā izdotais Vergilija Eneīdas pirmā dziedājuma tulkojums, ko tā autors Matīss Siliņš nodēvējis par mēģinājumu latviešu heksametros).

Aicinām visus interesentus apmeklēt izstādi un lasījumus!