Vēsma Klūga savā darbavietā.

LU Bibliotēkas Krājuma izmantošanas un attīstības departamenta eksperte, Krājuma komisijas vadītāja Vēsma Klūga bibliotēkā strādā 15 gadus – šajā laikā viņa ir daudz ko piedzīvojusi un iemācījusies. Kā mainījusies bibliotēka un kādi neparasti atgadījumi piedzīvoti, lasi intervijā.

Kāpēc izvēlējies bibliotekāra profesiju?

Tīrās nejaušības dēļ. Mācoties par kultūras darbinieku, gāju pēc notīm uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas Nošu lasītavu. Mana pirmā darba vieta bija toreizējā Rīgas radiorūpnīcas kultūras namā uz noteiktu laiku, pēc šī termiņa beigām, atcerējos par Nošu lasītavu, bet tobrīd tur brīvu darba vietu nebija, tāpēc, ar kultūras nama direktora gādību, dabūju darbu Nacionālās Bibliotēkas krātuvē. Mācīties par bibliotekāru sāku daudzus gadus vēlāk.

 

Kāds bija pirmais iespaids par LU Bibliotēku?

Ļoti drūms, jo pirmā telpa, kurā iegāju kā pilntiesīga Latvijas Universitātes Bibliotēkas darbiniece, bija tagadējās Bibliotēkas Aspazijas bulvārī (toreiz – Ekonomikas zinātņu bibliotēka) mazā lasītava, kurā dega tikai četras griestu lampas.

 

Ko tev tagad nozīmē LU Bibliotēka?

Tā ir mana darba vieta, kurā esmu daudz ko piedzīvojusi un daudz iemācījusies.

 

Cik ilgi tu strādā LU Bibliotēkā? Kā ir mainījusies bibliotēka, kamēr strādā šeit?

Latvijas Universitātes Bibliotēkā strādāju kopš 2007. gada 1. novembra – gandrīz 15 gadus! Pārmaiņas šajos 15 gados ir milzīgas. Pirmkārt, LU Bibliotēka ir mainījusies tīri vizuāli. Ir mainījusies (uzlabojusies) materiāli tehniskā bāze – jaunas telpas, jauna datortehnika, jaunas mēbeles. Lai gan šobrīd ar lietotājiem tiešā veidā nestrādāju, zinu, ka arī viņu prasmes izmantot LU Bibliotēku ir augušas. 2007. un 2008. gadā bija ļoti sarežģīti studentu piedabūt grāmatas rezervēt Kopkatalogā.

 

Kā norit Tava darba ikdiena? Kādi darba uzdevumi jāveic?

LU Bibliotēkā esmu bijusi gan nodaļas vadītājas, gan bibliotekāres amatā. Kopš 2016. gada esmu eksperte, man ir uzticēts vadīt arī LU Bibliotēkas Krājuma komisijas darbu. Pēdējos gados strādāju ar LU profesora vēsturnieka Heinriha Stroda atstātā mantojuma apstrādi, šogad esmu uzsākusi cita LU profesora – filozofa Augusta Milta materiālu apkopošanu un aprakstīšanu. Ievērojamu laiku aizņem arī prezentāciju un rakstu gatavošana, jo regulāri piedalos konferencēs. Krājuma komisijas sēdēs, kuras notiek vismaz vienu reizi mēnesī, galvenokārt vērtējam bibliotēkas krājumu, lai topošajā Rakstu mājas bibliotēkā ievietotu patiešām kvalitatīvu, studiju procesam atbilstošu, drukāto izdevumu krājumu.

 

Lūdzu, dalies smieklīgā vai neparastā notikumā, kas ar tevi gadījies LU Bibliotēkā!

Tas gan nav smieklīgs un nav atgadījies ar mani, bet gan manis vadītajā Ekonomikas zinātņu bibliotēkā 2008. vai 2009. gadā. Kādreiz studenti jaunajam mācību gadam varēja pārreģistrēties tikai uz vietas bibliotēkā. Tajos gados ekonomiku studēja ļoti daudzi, tāpēc Ekonomikas zinātņu bibliotēkā rudenī reģistrējās un pārreģistrējās liels skaits studentu. Viņi stāvēja milzīgās rindās pa visu 3. stāva gaiteni. Tikpat garas rindas bija arī grāmatu saņemšanai. Kā atceros, tobrīd mēs bibliotēkā bijām trīs darbinieces. Nepārtrauktā slodze bija tik liela, ka viena no darbiniecēm, reģistrējot studentu, noģība. Kamēr es ar otru kolēģi palīdzējām atgūties, rindās stāvētāji pacietīgi gaidīja.

 

Kā pavadi savu brīvo laiku? Kādi tev ir hobiji?

Hobijs Nr. 1 man ir dārzkopība, ar to nodarbojos gan dzīvoklī uz palodzes un lodžijas, gan savā zemes pleķītī ārpus Rīgas, kur cenšos izveidot tādu dārzu, kāds patiktu man pašai. Hobijs Nr. 2 – ceļošana. Mana valsts ir Itālija, bet pēdējos gados atvaļinājumu iznāk pavadīt galvenokārt Čehijā, kur dzīvo abas manas mazmeitas.

 

Par ko bibliotekārs varētu saņemt Nobela prēmiju?

Par to, ka ir izdzīvojis pārmaiņu laikā un pārmaiņas ir pielāgojis par labu sev. Pirms datoru ienākšanas bibliotēkā, tika runāts, ka bibliotēkas pazudīs ar visiem bibliotekāriem, jo visi visu lasīs datorā un bibliotēkas ar grāmatām nebūs vajadzīgas. Viss sanāca pavisam otrādi – ceļ arvien interesantākas un modernākas bibliotēkas gan grāmatām, gan tam, lai bibliotekārs ar datoru palīdzību sniegtu jebkuru informāciju. Un šīs informācijas atslēga ir – bibliotekāra zināšanas.

Dalīties

Saistītais saturs

Bibliotekāre Ilze Alekšūne: Uz darbu nāku ar lielu prieku
19.05.2022.

Bibliotekāre Ilze Alekšūne: Uz darbu nāku ar lielu prieku

Bibliotekārs kā detektīvs – intervija ar informācijas speciālisti Lindu Valli
08.04.2022.

Bibliotekārs kā detektīvs – intervija ar informācijas speciālisti Lindu Valli

Notikumi iz’ bibliotēkas ikdienas. Kādreiz. Stāsta Ilona Vēliņa-Švilpe
01.04.2022.

Notikumi iz’ bibliotēkas ikdienas. Kādreiz. Stāsta Ilona Vēliņa-Švilpe