Akadēmiskais centrs
Izstādē apskatāmi dažādu LU fakultāšu absolventu darbi. Raitis Bobrovs (ķīmijas doktors), Ingūna Briede (prof. maģistra grāds dizainā), Līva Prekele, Tatjana Zīle, Anda Lase, Aiva Dūrīte-Keiša (Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes absolventes ar maģistra grādu), Līva Boze (Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes absolvente) un Nora Ķibilda-Kinna, kas savu vides zinātnes maģistra grādu nolikusi plauktā, lai šoruden Latvijas Mākslas akadēmijā papildinātu zināšanas keramikā. Tātad - visai nopietna kompānija, kurā ir vērts ieklausīties, uzsver LU TLMS “Vāpe” vadītāja Helga Ingeborga Melnbārde.
Īsļaužu pārstāvniecība izstādē būs sākot no pirmskolas līdz pat mākslas skolas audzēkņiem, aptverot arī privātu studiju, mājmācību un bērnu un jauniešu centrus.
“Izstādes veidošanas iemesls – trauksmes zvans! Skolā jābeidz nīdēt roku darbs! Apstrīdēt mūžseno, pārbaudīto patiesību, ka pirkstu muskulatūras treniņš nodrošina labvēlīgu augsni smadzeņu spodrināšanai – tā būtu trula stūrgalvība ar neprognozējamām sekām nākotnē,” uzsver H.I. Melnbārde.
Izstādē skolmeistarus un audzēkņus pārdomāti vieno tematiska izvēle vai arī kāds tehnisks paņēmiens.
- Raitis Bobrovs pirms nepilniem 10 gadiem "Vāpē" ienācis kā Ķīmijas fakultātes students, bet šobrīd virtuozi pārvalda trauku virpošanu. Apbrīnojama ir viņa uzņēmība “Saulgriežu Vasaras vidusskolas” nometnēs pāris nedēļās īsļaužiem ierādīt māla pikas iecentrēšanu uz podnieku ripas. Ja dažam pieaugušajam māla kunkuli savaldīt labi ja izdodas pusgada laikā, īsļaužu pirmie mēģinājumi, kas vēl tikai tuvojas trauka apveidam, liecina par skolmeistara Raita pacietību un māku iedvesmot.
- Aiva Dūrīte-Keiša ir trīs bērnu māmiņa. Īsļaužiem viņa piedāvā darboties savā privātstudijā “Dūda-keramika”. Kopīgā vienojošā tēma darbietilpīga, bet svētīga – trauku lipināšana ar rokām. Un mazajiem ir vērtīga piemērs – vērojot Aivas darbus, grūti noticēt, ka tie veidoti bez podnieka virpas palīdzības.
- Līdzīgu koptēmu ar savu meitu izvēlējusies arī Tatjana Zīle. Ilggadējā vāpiete pierāda, ka arī mājmācībā kopā ar atvasi var izgatavot simpātiskus un noderīgus priekšmetus. Tatjana, būdama prasmīga rokdarbniece, savus veidojumus gaumīgi dekorējusi ar papildmateriāliem, bet meitas darinātajās bļodiņās sagūluši zirnīši un pupiņas, kurus mazā māksliniece labprāt mēdzot šķirot un grupēt pēc toņiem un lielumiem.
- Izsenis mudināta, bet tikai nesen Jaunmārupes pamatskolā savus audzēkņus ar mālu iepazīstinājusi Līva Prekele. Koptēma “Dārzā”. Skolmeistares veidotās saules puķes rosinājušas arī īsļaužu radošo domāšanu pievērsties lapu un ziedu motīviem. Pirmie eksperimenti plastiskajā materiālā liecina - āķis lūpā!
- Cēsu bērnu un jauniešu centrā pārliecinoši strādā Līva Boze. Viņas audzēkņi ik gadu piedalās gan pilsētas, gan valsts mēroga izstādēs un var tikai apbrīnot skolmeistares māku izvilināt no audzēkņiem jūtīgu plastiskā materiāla izpratni un brīnišķīgi – sulīgu humora devu. Koptēma “Austras koka zīme”. Līvas atturīgās trauku formas un īsļaužu “Austras vistas” uzrunā bez vārdiem.
- Nora Kibilda-Kinna (arī kādreizējā Līvas Bozes audzēkne, tagad vāpiete), darbojas ar pirmskolas īsļaužu grupām. Koptēma “Faktūras”. Mazuļi savas faktūru mēlītes apvienojuši kopdarbā “Eglītes”, kamēr Nora ar lustīgu smaidu paplašinājusi faktūru meklējumus savā “Brīnumputnā”.
- Skolmeistaru plejādi noslēdz Anda Lase un Ingūna Briede, strādājot ar audzēkņiem mākslas skolu paspārnē. Koptēma “Sīkplastika” ir Andas Lases pārziņā, jo šajā žanrā viņa pierādījusi sevi, "Vāpē" strādājot vairāk nekā 20 gadu. Skolmeistare strādā Pārdaugavas bērnu un jauniešu centrā, kā arī ar Carnikavas mūzikas un mākslas skolas jaunajiem censoņiem. Ingūna Briede izvēlējusies koptēmu “Gliemežvāki”. Dekoratīvās formās ietvertā plastika allaž liecinājusi par skolmeistares keramisko ķērienu un radošo potenci. Bet Līgatnes mūzikas un mākslas skolas jaunie mākslinieki centušies iet kopsolī ar talantīgo skolotāju.
“Rudens izstāde liecina, ka LU TLMS “Vāpe” darbojas nopietna skolmeistaru plejāde, kas savu māksliniecisko dzirksti veiksmīgi nodod jaunākai paaudzei. Īsļaužu un garļaužu kopizstādes nav bieža parādība, bet manuprāt labs aizsākums gan!” paturpina H.I. Melnbārde.
Izstāde apskatāma bibliotēkas darba laikā, ievērojot valstī noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības.
