Pateicoties sabiedriskajai zinātnei, ikvienam ir iespēja sniegt savu devumu zinātnei, un tā arvien populārāka kļūst arī Latvijā, atklājot Zinātnieku nakts diskusiju 30. aprīlī, sacīja Latvijas Universitātes Bibliotēkas direktore Mārīte Saviča.

LU Bibliotēka Zinātnieku naktī piedalījusies gandrīz katru gadu, tāpat arī šogad, kad Zinātnieku nakts notika attālināti, sniedzot iespēju apmeklētājiem paviesoties dažādās virtuālās skatuvēs, kur notika gan diskusijas, gan eksperimenti, gan zinātnieku stāstījumi.

Diskusijā “Sabiedriskā zinātne (Citizen Science). Quo Vadis?” pētnieki, kuriem Zinātnieku nakts ir svētki un tikšanās, dalījās savā pieredzē, kā sabiedrības iesaiste palīdzējusi viņu pētījumos un kā vēl sabiedrība var līdzdarboties zinātnē.

Diskusijas ievadā LU Bibliotēkas galvenā bibliotekāre Gita Rozenberga skaidroja, ka sabiedriskajai zinātnei ir divas puses, kurā iesaistās gan sabiedrība, gan pētnieki. Latvijā par citizen science vēl dēvē amatierzinātni un pilsoņu zinātni. Sabiedriskā zinātne sniedz abpusēju labumu – šādā veidā sabiedrība uzzina par zinātni, bet zinātnieki uzzina, kas sabiedrībai nepieciešams.

Baltijas studiju centra vadošais pētnieks Miķelis Grīviņš stāstīja par dzīvās prakses laboratoriju lauksaimniecības un lauku attīstības pētījumos. Piedāvājot līdzdalības pieejas dažādas formas, pētnieki strādā kopā ar cilvēkiem, lai izprastu, kā viņi uztver vides problēmas lokālajā vidē.

LU Medicīnas fakultātes asociētā profesore Signe Mežinska pēta zinātnes ētiku sabiedriskajā zinātnē. LU Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts iesaistījies Apvāršņa 2020 projektā "Atbildīga atvērtā zinātne Eiropā", kura mērķis ir analizēt atvērtās zinātnes ētiskos aspektus un izstrādāt praktiskus instrumentus, lai iedzīvinātu pētniecības ētikas principus atvērtajā zinātnē un amatierzinātnē. Kā piemēru sabiedrības līdzdalībā S. Mežinska minēja FjordPhyto projektu, kurā Antarktiku apmeklējošie tūristi piedalās fitoplanktona paraugu vākšanā fjordu ekosistēmās. Katrai darbībai ir ētiskie aspekti, sabiedrībai novērtējot, kādēļ viņi iesaistās zinātnē, kas būtu jādara, lai būtu labs amatierzinātnieks. Tāpat arī pastāv dažādi riski: nepastāv pētniecības ētikai līdzvērtīga pašregulācijas sistēma, pastāv tādi riski kā datu viltošana, fabricēšana, uzticības zaudēšana, ļaunprātīga izmantošana un ietekmēšana.

Par projektu www.iesaisties.lv stāstīja LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Sanita Reinsone. Vietnei www.iesaisties.lv ir dažādi apakšprojekti, kuri radīti sabiedrības līdzdalībai zinātnē. Piemēram, amatierzinātnieki ir iesaistījušies manuskriptu atšifrēšanā, rakstījuši par pandēmijas laiku savās dienasgrāmatās, kas ir lielisks materiāls, lai pētītu cilvēku pandēmijas uztveri, ierunājuši Eduarda Veidenbauma dzejoļus, dalījušies stāstos par Pārdaugavu, pētījuši savu vecmāmiņu biogrāfijas.

“Svarīgi, ka ne tikai cilvēki dod mums, bet arī, ka mēs sniedzam cilvēkiem atpakaļ,” sabiedriskās zinātnes atgriezenisko saiti apliecināja pētniece.

Pētniece Baiba Prūse parādīja, ka sabiedriskā zinātne var būt viens klikšķis internetā. Viņa aicināja iesaistīties etnobotānikas pētniecībā, digitalizējot dažādus paraugus. Pētniece aicināja ielūkoties Conservative Plants mājaslapā.

Diskusijas noslēgumā Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētniece Ilze Elbere stāstīja par sabiedrības zinātni biomedicīnā, aicinot iesaistīties mikrobioma projektā. Projektā iegūtie dati sniegs ieguldījumu mikrobioma izpētē, palīdzot zinātniekiem saprast, kāds ir Latvijas iedzīvotājiem raksturīgais zarnu mikrobioms un kā potenciāli mainot mikrobioma sastāvu, samazināt ar to saistītās saslimšanas un veselības problēmas, prognozēt medikamentu efektivitāti un blakusparādības.

 

Zinātnieku nakts 30. aprīlī norisinājās attālināti vietnē www.zinatniekunakts2021.lv.

Dalīties