Pirmspadomju perioda grāmatas latviešu valodā

LU Bibliotēka ir bagāta ar vairākām kolekcijām, viena no tām ir kolekcija, ko veido grāmatas latviešu valodā, kas izdotas laika posmā no 19. gs. 50. gadiem līdz 20. gs. 50. gadiem Rīgā, Jelgavā, Cēsīs, Pēterburgā, arī Valkā, Liepājā, Rēzeknē un Ventspilī. Vēsturiski kolekcijā ietilpa latviešu valodā vecajā drukā līdz 1917. gadam izdotās grāmatas [1], kuras, atzītas kā padomju varai politiski kaitīgas, pēc inventarizēšanas nonāca specfondā [2]. Kolekcijā tika iekļautas arī pirmās Latvijas brīvvalsts laikā Latvijas apgādos latviešu valodā izdotās grāmatas.

Kolekcijas kopējais apjoms ir 4290 nosaukumi 7940 eksemplāros. Grāmatu klāsts ir saturiski daudzveidīgs, tajā ietverti izdevumi dažādās zinātņu nozarēs. Skaitliski vislielākā daļa ir daiļliteratūras, literatūrzinātnes un valodniecības izdevumi, tiem seko izdevumi sociālajās zinātnēs. Vecākā grāmata kolekcijā ir vācu tautības grāmatu iespiedēja Johana Frīdriha Stefenhāgena 1843. gadā Jelgavā izdotā "Septiņi Gavēņu sprediķi par Pestītāja septiņiem pēdējiem vārdiem: latviešiem par labu no vācu valodas pārtulkoti" [3].

Kolekcijā iekļauti vairāki latviešu kultūrai nozīmīgi izdevumi. Tajā ir atrodama pirmā dzejoļu grāmata bērniem latviešu valodā "Stāstu dziesmas", ko sarakstījis skolotājs un viens no pirmajiem latviešu dzejniekiem Jānis Rātminders, tā izdota Rīgā 1850. gadā. 1856. gadā Tērbatā izdotais jaunlatvieša Jura Alunāna pirmais mākslinieciski nozīmīgais pasaules dzejas klasikas kopojums latviešu valodā "Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas" [4]. 1960. gadā Rīgā Ernsta Plātes izdotā pirmā grāmata latviešu valodā literatūras vēstures nozarē "Latviešu rakstniecība" [5], ko sarakstījis sabiedriskais darbinieks un grāmatiespiedējs Bernhards Dīriķis. 1869. gadā Rīgā izdotais pirmais teorētiskais darbs latviešu valodniecībā "Mūsu valoda un viņas rakstība" [6], kurā autors Kaspars Biezbārdis pētījis latviešu valodas vēsturi un aizstāvējis tās lietošanas tiesības.

1873. gada vasarā Rīgā norisinājās Pirmie Dziesmu svētki, toreiz to nosaukums bija "Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki", notikumam par godu tajā pašā gadā izdeva brošūru "Pirmie vispārīgie Latviešu dziedāšanas svētki Rīgā" [7]. Kolekcijā atrodas brāļu Matīsa Kaudzītes un Reiņa Kaudzītes 1879. gadā sarakstītais pirmais romāns latviešu literatūrā "Mērnieku laiki" [8], ko 1879. gadā Jelgavā laidis klajā pirmais latviešu profesionālais grāmatizdevējs Indriķis Alunāns. 1888. gadā, dzīvodams Tērbatā, Andrejs Pumpurs pabeidza savu eposu "Lāčplēsis latvju tautas varonis: tautas epus", ko Rīgā izdeva Bernhards Dīriķis, arī šī grāmata atrodas olekcijā. Kolekcijā ir Viļa Plūdoņa pirmais dzejoļu krājums "Pirmie akordi" [9], kas izdots 1895. gadā, tāpat daudzu citu latviešu autoru pirmizdevumi.

Tomēr kolekcijas pamatā ir 20. gadsimtā izdotās grāmatas, kas publicētas no gadsimta sākuma līdz 50. gadiem. Daiļliteratūru pārstāv latviešu klasiķu Jāņa Raiņa, Aspazijas, Jāņa Ezeriņa, Viļa Plūdoņa, Annas Brigaderes, Andreja Upīša, Jāņa Jaunsudrabiņa, Aleksandra Čaka darbu izdevumi, ārzemju autoru Henrika Ibsena, Johana Volfganga Gētes, Gotholda Efraima Lesinga, Mihaila Ļermontova, Ļeva Tolstoja darbu tulkojumi latviešu valodā, kā arī citu autoru daiļdarbi. Kolekcijā ietilpst arī darbi citās zinātņu nozarēs, kas izdoti šajā laika periodā latviešu valodā.

Kopš 2012. gada vidus visas kolekcijas grāmatas ir atspoguļotas Valsts nozīmes bibliotēku elektroniskajā kopkatalogā un atrodas LU Bibliotēkas Repozitārijā. 2012. gada nogalē tika uzsākts darbs, lai apzinātu un apkopotu kultūrvēsturiskas nozīmes informāciju - grāmatās esošos zīmogus jeb spiedogus, ielīmes, Ex Librus, autogrāfus un ierakstus. Pateicoties šīm atzīmēm, redzams katras grāmatas "dzīves" unikālais stāsts. Var teikt, ka caur šīm grāmatām atklājas cilvēku pārdzīvotie vēsturiskie notikumi un grāmatas ir "izdzīvojušas" mainoties ideoloģijām un to saimniekiem. Līdz šim ir izpētītas 1358 grāmatas, atzīmes konstatētas 625 grāmatās. Pētot grāmatas, tika konstatēts, ka kolekcija papildināta ar aptuveni 120 dažādiem dāvinājumiem, ko apliecina dažādu iestāžu, organizāciju un privātpersonu zīmogu skaits.

Organizāciju dāvinājumi

Ne vienā vien grāmatā ir divi, trīs un vairāk zīmogu. Visvairāk ir LU studentu korporāciju, biedrību un vienību zīmogu, pavisam konstatēti 19 dažādu LU studenšu ("Latvijas Univerzitates Studenšu biedrība. Korporacija "Imerija", "Latvijas Universitātes Studenšu Korporacija "Dzintra"", "Latvijas Universitātes Studenšu korporācija "Gaujmaliete"", "L. U. Studenšu korporācija "Varavīksne"", studentu ("L. U. Studentu Korporācija "Latvia"", "Lettgalia", "Lettonia", "Korporacijas "Tālavija" bibliotēka" u. c.) korporāciju, desmit studentu biedrību un vienību ("Latvijas Universitātes studentu biedrība "Atauga", "L. U. Studentu Biedrība "Ziemelis", "L. Ū. Studentu biedrība "Kāvi" u.c.) zīmogi.

Kolekciju bagātināja arī dažādu juridisko organizāciju dāvinājumi ("Izglītības Ministrija", "Izglītības Ministrija. Latviešu Folklora Krātuve", "Izglīt. Min. Poļu Izglīt. Pārvalde", "Leepajas Latw. Grahmatu Isdeweju Beedriba", "Kurzemes Divizijas Pārvaldes Biblioteka", "Latviešu jaunatnes savienības Ikšķiles organizācija", "Armijas Štāba Bibliotēka", "Latvijas Arodu Biedrību centrālbirojs", "Lauku Strādnieku Arodbiedrība. Ipiķu nodaļa", "Rīgas apvienotā strādnieku bibliotēka" u. c. Zīmogi sniedz informāciju arī par to, kur konkrētā grāmata tirgota: "E. Rulle. Rīgā, Marijas ielā Nr. 57. Grāmatu un rakstamlietu tirgotava", "A. Golta, Grahmatu, rakstamu leetu pahrdotawa, Riga, Suworowa eelā 24", "Grāmatnīca "Sadarbs" Tērbatas ielā 56", "Grāmatu un rakstāmlietu veikals A. Gulbis"  u. c.). Paula Aldres (īst. v. Pauls Pētersons)  grāmatā "Līdumnieki", ko 1931. gadā izdevusi Valtera un Rapas akciju sabiedrības izdevniecība, iespiestais zīmogs "Ceraukstes Saviesīgā biedrība Bauskas apriņķī" liecina par grāmatas piederību šai organizācijai. Minētā biedrība Ceraukstē darbību uzsāka 1902. gadā, tai bija savs nams un bibliotēka ar 700 sējumiem [10]. Acīmredzot attiecīgā ideoloģiskā vara šo grāmatu uzskatīja par lasīšanai "kaitīgu", par ko liecina zīmogs "Не рекомендуется" (Nav ieteicams), bet biedrības zīmogs ir nosvītrots.

Privātpersonu dāvinājumi

Grāmatās konstatēti desmit privātpersonu spiedogi. 1871. gadā Rīgā izdotajā Lapas Mārtiņa dzejoļu krājumā "Dziesmu virkne" [11] ir iespiests zīmogs "Krahzes J. Misiņa grahmatu krahtuve". 1885. gada septembrī Jānis Misiņš saņēma Vidzemes gubernatora atļauju savās tēva mājās Tirzas pagasta "Krācēs" atvērt privātu, publikai pieejamu bibliotēku, zīmogs liecina par to, ka grāmata ir atradusies J. Misiņa bibliotēkā. Vācu rakstnieka Alfrēda Brēma 1927. gadā Andreja Jesena izdotajā grāmatā bērniem "Stāsti par krokodiliem" iespiestais zīmogs "L. Čuibes Biblioteka Nr." apliecina piederību prāvesta Leona Visvalža Čuibes bibliotēkai, kurš studējis un pēc tam strādājis Latvijas Universitātē, vēlāk turpinājis studijas un strādājis Upsalas universitātē Zviedrijā. Zīmogs "Inž.- techn. Jāņa Jagara bibliotēka" un Ex Libris "Jāņa Jagara grāmata" liecina par grāmatu piederību latviešu inženierim un politiķim Jānim Jagaram. Grāmatās atrodami zīmogi "Adamowic", tās ir LU Teoloģijas fakultātes profesora Ludviga Adamoviča grāmatas. Profesors L. Adamovičs mira izsūtījumā 1943. gada 19. augustā Smoļenskas apkārtnē.

Daudzās grāmatās ir zīmogi: "J. Rapa" un  "Ziedojis J. Rapa". Visbiežāk grāmatā ir arī otrs zīmogs - kāds no studentu korporāciju zīmogiem. 1932. gadā Jānis Rapa pārdeva Latvijas Universitātei 12 tūkstošus sējumu no savas bibliotēkas [12], 1931. gadā izdotajā Arņa (īst. v. - Ernests Runcis) grāmatā iespiests zīmogs "Ziedojis J. Rapa", abās grāmatās iespiesti arī korporācijas "Tālavija" bibliotēkas zīmogi "Korporācijas "Tālavija" bibliotēka".

Autogrāfi un veltījuma ieraksti

Īpaša kultūrvēsturiska nozīme ir kolekcijas grāmatās esošajiem ierakstiem un autogrāfiem. Bieži vien tie ir sasvītroti un gandrīz izdzēsti. Līdz šim apzinātajās grāmatās vecākais ir rakstnieka Matīsa Kaudzītes veltījuma ieraksts un autogrāfs savā 1877. gadā Rīgā iznākušajā grāmatā "Dzejoļi" [13]: "Zeen. "Balt. westn." redaktoram B. Dihriķes k. pasneegums no viņa padeviga lihgstradneeka Kaudz. Mat. 1877". Laikraksts "Baltijas Vēstnesis" Bernharda Dīriķa vadībā sāka iznākt 1869. gadā un Matīss Kaudzīte bija viens čaklākiem līdzstrādniekiem.

Vairāku lugu grāmatu autors Augusts Laiviņš, kurš bijis arī 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulka karavīrs, savu 1925. gadā izdoto grāmatu "Jūras gaigaliņa" [14]  ir dāvinājis pirmajam Valsts prezidentam Jānim Čakstem ar veltījuma ierakstu: "Mīļi cienītam Latvijas Valsts Prezidentam un latvju jaunatnes tēvam - J. Čakstes kgm. Autors". Diemžēl nav zināms gads, kurā veikts ieraksts, bet ir zināms, ka grāmata tiešām nonākusi prezidenta bibliotēkā, par to liecina grāmatā iespiestais zīmogs "J. Tschakste". Attēlā redzams, ka veltījuma teksts ar zīmuli ir svītrots, visticamāk, tas darīts laikā, kad grāmata tika ievietota "kaitīgo" izdevumu krājumā.

Grāmatās ar interesi var aplūkot Jāņa Rapas autogrāfus, ierakstītus gan ar zīmuli, gan ar pildspalvu un veltījuma ierakstus, galvenokārt studentu korporācijām, piemēram, savā apgādā 1923. gadā izdotajā Arņa stāstu krājumā "Bulvara taiga" J. Rapa ierakstījis "Talavijas bibliotēkai". Savukārt dzejnieks Jānis Sudrabkalns savu grāmatu "Spārnotā Armāda" tās izdošanas gadā ir dāvinājis grāmatas izdevējam Jānim Rapam ar veltījuma ierakstu: "Augsti godātam J. Rapas kgm pateicībā J. Sudrabkalns. Rīgā, 6. martā 1926. gadā".

Skolotājs un rakstnieks Edgars Ardenss (īst. v. Eduards Gulbis) savu 1926. gadā izdoto vēsturisko romānu "Ap liesmu auļojošie" ar ierakstu : "Zinātniekam un rakstniekam Doc. K. Straubergam" dāvinājis  Latvijas Universitātes filoloģijas doktoram un profesoram, Latvijas Republikas izglītības ministram Kārlim Straubergam. Dzejniece Elza Stērste "Letas" 1921. gadā izdotajā grāmatā "Eizebijs un Florestans" ir ierakstījusi: "Dzīve lai par dzeju top". Ieraksts datēts 1933. gada decembrī, iespējams, grāmata dāvināta LU studenšu korporācijai "Varavīksne", par ko varētu liecināt attiecīgais zīmogs grāmatā.

Kolekcijā ir grāmatas ar Matīsa Kaudzītes, Jāņa Sudrabkalna, Ludviga Adamoviča, Jāņa Rapas, Elzas Stērstes, Viļa Cedriņa u. c. autogrāfiem.

LU Bibliotēkai ir pienākums un atbildība šīs laikmeta liecības apzināt, saglabāt un popularizēt, tāpēc darbs ar kolekcijas izpēti tiks turpināts.

Kolekcijas grāmatas lietotājiem pieejamas jebkurā nozares bibliotēkā, iepriekš tās rezervējot kopkatalogā.

Izmantotie avoti:

1. Latvijas Valsts universitātes vēsture, 1940-1990 = History of the State University of Latvia, 1940-1990. Sastādītājs un zinātniskais redaktors Heinrihs Strods; kopsavilkumu angļu valodā tulkojusi Maija Gulēna. Rīga : Latvijas Universitāte, 1999.  562 lpp.
2. Specfonds - saīsinājums no "speciālais fonds" - padomju laikos bibliotēkās ierīkots slepens grāmatu fonds, kurā lasītāji varēja iekļūt tikai ar speciālām atļaujām (www.letonika.lv).
3. "Septiņi Gaweņu spreddiķi pahr Pestitaja septiņ pehdigeem wahrdeem: latweescheem par labbu no wahc wallodas pahrtulkoti"
4. "Dseesmiņas latweeschu wallodai pahrtulkotas"
5. "Latweeschu rakstneeziba"
6. "Mūsu waloda un wiņas rahstiba"
7. "Pirmee wisparigee latweeschu dseedaschanas swehtki Rihgā, no 26ta lihds 29tam juhnijam 1873. (Isrihkoti caur Rihgas Latweeschu beedribu")
8. "Mehrneeku laiki"
9. "Pirmee akkordi"
10. "Dseesmu wirkne"
11. Apinīte Vija. Jāņa Rapas autogrāfi - Universitātes Bibliotēkas grāmatā : [sakarā ar grāmatizdevēja (1885-1941) 115.dz.d.]. Universitātes Avīze, 2000, 6.sept., 6. lpp.
12. "Dsejoļi"
13. "Jūŗas gaigaliņa"