"Trimdas lappuse" (1945–1985)

Trešais apgāda „Zelta Ābele” darbības posms no 1945. līdz 1985. gadam bija trimdā Zviedrijā. Stokholmā iznāca 38 izdevumi. Kaut gan ar grūtībām, tomēr  Zviedrijā M. Goppers darbu atsāka jau 1945. gadā, turpinot izdot grāmatas latviešu valodā.

Zviedrijas periodā „Zelta Ābele” vairs nebija tik „romantiska” kā Rīgas pirmajā posmā. Tomēr pastāvēja apgāda kvalitātes standarti, jo M. Goppers bija palicis uzticīgs savai sākotnējai koncepcijai.

Pirmā Zviedrijā izdotā grāmata bija Raiņa „Uguns un nakts” (1945). Tā atzīmēta kā „Universālās Bibliotēkas” sērijas pirmais numurs. Pavisam šajā sērijā iznāca septiņi  izdevumi – maza formāta grāmatas (15,5 x 11,5 cm) plānos papīra vākos.

Zviedrijā izveidojās jauna izdevumu kategorija – vēstures un atmiņu literatūra.  M. Goppers laida klajā Latvijas vēsturei, brīvības cīņām un Latvijas armijas personībām veltītus izdevumus.

Īpaša vieta starp  trimdā izdotajām grāmatām pieder Arnolda Spekkes (1887–1972) darbiem. Latvijas Universitātes romāņu filoloģijas profesors, vēsturnieks un diplomāts A. Spekke bija visvairāk izdotais autors „Zelta Ābeles” Zviedrijas periodā – 10 izdevumu. 4_4 Starp tiem ir „Senie dzintara ceļi” (1956, angļu valodā – 1957), „Baltijas jūra senajās kartēs” (1959, angļu valodā – 1961), „Atmiņu brīži: ainas, epizodes, silueti” (1967) u.c. darbi. Tika izdota arī A. Spekkes monumentālā grāmata „Latvijas vēsture” (1948, angļu valodā – 1951). Monogrāfija iznāca „kā profesora N. N. darbs, pēc A. Spekkes lūguma neuzrādot viņu kā autoru” [33], un bija pirmais plašākais izdevums par Latvijas vēsturi, kas tika publicēts ārpus Latvijas.

M. Goppers izdevis divas grāmatas tuvu līdzstrādnieku – O. Norīša un J. Plēpja – piemiņai. Tika publicēts darbs „Norītis. Rakstu krājums gleznotāja 10 gadu atcerei” M. Goppera, O. Norīša un V. Gintera redakcijā (1952), kā arī Pāvela Šadurska (1924–1994) monogrāfija „Plēpis un viņa gravura kokā” (1980). P. Šadurskis raksta par Plēpja dzīvi, darba metodēm un nozīmi latviešu grafikā. M. Goppera „Zelta Ābeles” pēdējā izdotā grāmata bija Artura Strautmaņa (1910–1993) „Kurzemes cietoksnis” (1985)

Miķelis Goppers rakstīja A. Spekkem: „Mūsu grāmatām ir bijusi smaga biogrāfija” [33]. Taču M. Goppers vienmēr ar savu nemainīgo stila izjūtu centās, lai katrs „Zelta Ābeles” izdevums sasniegtu poligrāfisku izcilību.  M. Goppers bija viens no lielākajiem latviešu ideālistiem, kam ir neatkārtojama vieta latviešu grāmatniecībā un kultūrvēsturē.