LU Medicīnas fakultātes dekāni

Eduards Zariņš (1876–1947)

Bioķīmiķis, farmaceits, LU docētājs. Pagaidu dekāns no 1919. līdz 1920. gadam. Dekāna pienākumus faktiski neveica.

Roberts Krimbergs (1874–1941)

Bioķīmiķis un fiziologs. Medicīnas fakultātes pirmais dekāns. Vadīja fakultāti divas reizes – no 1920. līdz 1923. gadam, kā arī no 1927. līdz 1929. gadam.

Jānis Ruberts (1874–1934)

Oftalmalogs Jānis Ruberts par dekānu tika ievēlēts 1923. gadā, taču neilgi pēc tam viņš kļuva par LU rektoru, paliekot šajā postenī līdz 1925. gadam. Dekāna pienākumus faktiski neveica.

Mārtiņš Zīle (1863–1945)

Pēc tam, kad 1923. gadā ievēlētais dekāns Jānis Ruberts nevarēja pildīt šos pienākumus, jo bija kļuvis par LU rektoru, viņa vietā ievēlēja internistu Mārtiņu Zīli. Viņš dekāna amatā bija līdz 1925. gadam, savukārt laikā no 1927. līdz 1929. gadam arī pildīja LU rektora pienākumus. Darbojies arī kā Latvijas Ārstu biedrības vadītājs.

Hermanis Buduls (1882–1954)

Psihiatrs Hermanis Buduls bija Medicīnas fakultātes dekāns vairākas reizes – no 1925. līdz 1927., no 1929. līdz 1931. un no 1935. līdz 1937. gadam. Bijis arī Rīgas Sarkankalna slimnīcas direktors, publicējis populārmedicīniskas grāmatas.

Jēkabs Alksnis (1870–1957)

Ķirurgs Jēkabs Alksnis fakultāti vadīja no 1931. līdz 1933. gadam. Bijis arī Latvijas Ārstu Žurnāla dibinātājs un redaktors un Latvijas Ārstu biedrības priekšnieks.

Pēteris Sniķers (1875–1944)

Dermatovenerologs Pēteris Sniķers bija dekāns no 1933. līdz 1935. un no 1937. līdz 1939. gadam. Viņš vadījis arī Latvijas armijas Kara sanitāro pārvaldi, bijis Latvijas Ārstu biedrības un Latvijas Dermatoveneroloģijas biedrības priekšsēdētājs.

Jēkabs Prīmanis (1892–1971)

Anatoms Jēkabs Prīmanis dekāna amatā bija laikā no 1939. līdz 1940. un no 1941. līdz 1943. gadam. Bijis Pitsburgas universitātes profesors, interesējies arī par antropoloģiju.

Pēteris Vegers (1904–1991)

Fiziologs Pēteris Vegers fakultāti vadīja laikā no 1940. līdz 1941. gadam.

Miķelis Veidemanis (1895–1945)

Tiesu medicīnas eksperts Miķelis Veidemanis dekāna amatā bija laikā no 1943. līdz 1944. gadam.

Pauls Stradiņš (1896–1958)

Ķirurgs, onkologs, medicīnas vēsturnieks Pauls Stradiņš bija Medicīnas fakultātes dekāns no 1944. līdz 1946. gadam. Bijis arī Rīgas 2. Slimnīcas medicīniskais direktors, Republikas Klīniskās slimnīcas galvenais ārsts, Latvijas Ķirurgu Zinātniskās biedrības priekšsēdētājs, Latvijas Onkoloģijas zinātniskās biedrības priekšsēdētājs. Izveidojis Medicīnas vēstures muzeju.

Aleksandrs Šmits (1892–1978)

Bioķīmiķis Aleksandrs Šmits bija dekāns no 1946. līdz 1949. gadam. Darbojies arī kā docētājs Rīgas Medicīnas institūtā, bijis LEKMI direktors un Latvijas Bioķīmijas zinātniskās biedrības priekšsēdētājs. Saņēmis Staļina un LPSR Valsts prēmiju.

Ernests Burtnieks (1898–1958)

Fiziatrs un internists Ernests Burtnieks bija pēdējais dekāns Medicīnas fakultātes pirmajā posmā (viņš vadīja fakultāti no 1949. līdz 1950. gadam), kā arī pirmais Rīgas Medicīnas institūta direktors. Darbojies arī kā Latvijas Terapeitu zinātniskās biedrības priekšsēdētājs.

Uldis Vikmanis (1943)

Onkologs, pirmais atjaunotās Medicīnas fakultātes dekāns (no 1998. līdz 2008. gadam). Bijis Latvijas Onkoloģijas asociācijas prezidents.

Ingrīda Rumba-Rozenfelde (1959)

Patreizējā fakultātes dekāne, ievēlēta 2008. gadā. Bijusi Latvijas Pediatru-endokrinologu asociācijas un Latvijas Bērnu reimatologu asociācijas prezidente.