Akadēmiskais centrs
Šī gada 5. februārī LU 68. zinātniskās konferences ietvaros notika LU Bibliotēkas organizētā Bibliotēkzinātnes sekcija, kas bija veltīta bibliotēkas lietotāju apkalpošanas problēmām un bibliotēkas un bibliotekāra tēla uztverei sabiedrībā.
Sekciju vadīja un sēdes ievadvārdus teica LU Bibliotēkas direktore Iveta Gudakovska, uzsverot, ka bibliotēkas pakalpojumu kvalitāte kļūst arvien nozīmīgāka mūsdienu finansiālajā un sociālajā situācijā Latvijā. Viņa atzīmēja, ka mūsdienu bibliotēku darbā arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta bibliotēkas klientu apkalpošanai un svarīga nozīme šajā darba procesā ir bibliotēkas darbiniekiem, kuri veido bibliotēkas kopējo tēlu.
Augstskolu bibliotēku pakalpojumu un to kvalitātes teorētisko un praktisko analīzi sniedza LU Bibliotēkas Lietotāju servisa nodaļas vadītāja Daina Gavare savā referātā „Augstskolas bibliotēkas pakalpojums: jēdziena izpratne mūsdienu bibliotēkzinātnes un prakses kontekstā”. Viņa iepazīstināja ar pakalpojuma definīciju, raksturoja LU Bibliotēkas pakalpojumu veidus, sniedza teorētisku skaidrojumu par bibliotēkas pakalpojumu būtību un to kvalitātes nozīmību bibliotēkas darbā. D. Gavare pastāstīja par pakalpojumu kvalitātes mērīšanas metodēm, vadlīnijām un kritērijiem, raksturoja pakalpojumu kvalitātes novērtēšanas sistēmu SERQUAL un LIBQUAL pamatprincipus. Viņa arī atzīmēja, ka pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanā liela nozīme ir bibliotēkas darba videi, darbinieku noskaņojumam, jauno darbinieku kvalitatīvai apmācībai, tehnoloģisko procesu efektivitātei un darba stratēģiskai plānošanai. Bibliotēkas darba kvalitāti raksturo klienta apmierinātība ar sniegtajiem pakalpojumiem un pakalpojumu efektivitātes mēraukla ir lietotāju pozitīvs vērtējums.
D. Gavare savā referātā prezentēja arī 2009. gada pavasara semestra LU Bibliotēkas lietotāju aptaujas rezultātus. Aptaujā LU Bibliotēkas lietotāji bija aicināti novērtēt LU Bibliotēkas pakalpojumus un to kvalitāti, aptaujā piedalījās 104 respondenti. Aptaujas rezultātu analīze rāda, ka studenti lielākoties ir informēti par bibliotēkas pakalpojumiem un ir apmierināti ar to kvalitāti, tomēr vēl ir daudz darāmā un iespēju lietotāju apkalpošanas darba kvalitātes uzlabošanā.
LU Bibliotēkas Izglītības zinātņu un psiholoģijas bibliotēkas galvenā bibliotekāre Maija Bārbale prezentēja pētījumu par bibliotēkas tēla konstruēšanu masu medijos. Savā pētījumā M. Bārbale bija analizējusi no 1985. līdz 1990. gadam un no 2003. līdz 2008. gadam izdotajos preses izdevumos publicēto informāciju par bibliotēkām. Pētot preses publikācijas, tika noteikta to autoru profesionālā piederība, vērtēta viņu attieksme pret bibliotēku, publikāciju tematika, bibliotēkas un bibliotekāra tēla atspoguļojums. Pētījuma autore secinājusi, ka 1985.-1990. gadu publikācijās bibliotēka tika raksturota galvenokārt kā komunistiskās ideoloģijas paudēja, bet laikposmā no 2003. līdz 2008. gadam bibliotekāra tēls atspoguļots pozitīvi un bibliotēka raksturota kā kultūras, izglītības un informācijas centrs.
LU Bibliotēkas Izglītības zinātņu un psiholoģijas bibliotēkas bibliotekāre Aiva Rēriha iepazīstināja ar savu pētījumu, kurā tika novērtēta studentu informācijpratība atbilstoši tās galvenajiem kritērijiem – prasmēm meklēt, novērtēt un izmantot informāciju. Pētījuma uzdevums bija informācijpratības līmeņa noteikšana, lai noskaidrotu ar kādām metodēm uzlabot klātienes un neklātienes studentu informācijpratību. Pētījuma gaitā tika veikta studentu anketēšana un intervēšana, tajā piedalījās 200 respondenti no Latvijas Universitātes, Liepājas Universitātes un Ventspils Augstskolas. Pētījuma autore bija analizējusi studentu atbildes uz jautājumiem par informācijpratības būtību, bibliotēkas darbinieku konsultāciju lietderību informācijas meklēšanā, tika analizētas arī studentu prasmes informācijas meklēšanas stratēģijas izveidē un informācijas meklēšanā, izpratne un kritēriji atrastās informācijas novērtēšanā un attieksmē pret autortiesību ievērošanu. A. Rēriha bija apkopojusi arī studentu atbildes par nepieciešamo apmācību saturu informācijpratības uzlabošanai un bibliotēkas nozīmi studentu mācību un pētnieciskā darba procesā.
Referātā „Informācijas speciālists: standarta prasības un realitāte” LU Ķīmijas zinātņu bibliotēkas bibliotekāre Guntas Dogžina prezentēja pētījumu par nepieciešamajām īpašībām un prasmēm, kādām jāpiemīt bibliotekāram-informācijas speciālistam. Pētījumā tika izmantotas Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas studentu un triju augstskolu bibliotēku direktoru atbildes uz anketas jautājumiem un intervijas. Anketu izveidē tika izmantota Profesiju standarta sadaļa „Bibliotēku informācijas speciālists”. Aptaujas respondenti bija atzīmējuši, ka bibliotekāra profesija ir aktuāla, bibliotekāram ir svarīga loma bibliotēkas izmantošanā, respondenti novērtēja un atzīmēja svarīgākās īpašības, zināšanas un prasmes kādām jāpiemīt bibliotekāram-informācijas speciālistam, īpaši tika uzsvērta nepieciešamība būt komunikablam un pārzināt informācijas tehnoloģijas.
LU Bibliotēkas Humanitāro zinātņu bibliotēkas bibliotekāre Jeļena Novikova iepazīstināja ar bibliotēkas un bibliotekāra tēla atveidiem daiļliteratūrā, analizējot angļu, amerikāņu un krievu daiļliteratūras darbus. Autore bija pētījusi daiļdarbu varoņu – gan bērnu, gan pieaugušo – attieksmi pret bibliotēku. J. Novikova atzina, ka bibliotēka daiļliteratūrā attēlota gan pozitīvi, gan negatīvi, norādot, ka svarīgs bibliotēkas tēla pozitīvā uztverē ir lietotāja psiholoģiskais kontakts ar bibliotekāru.
LU Bibliotēkas direktore I. Gudakovska savā ziņojumā ”Bibliotekāra tēls glezniecībā” iepazīstināja ar bibliotekāra tēla atveidi glezniecībā. Viņa detalizēti raksturoja izcilā 16. gadsimta gleznotāja Džuzepes Arčimboldo alegorisko gleznu „Bibliotekārs”, aplūkojot to no mākslas teorijas un daudzveidīgo gleznas uztveres iespēju viedokļa. Klātesošie varēja aplūkot arī franču sirreālista Andrē Martina de Barrosa bibliotekāra tēla sērijas gleznas un 19. gadsimta vācu romantisma stila pārstāvja Karla Spitzberga gleznu „Grāmatu tārps”. I. Gudakovska sniedza arī ieskatu mākslinieku biogrāfijās, gleznošanas stilā un manierē laikmeta kontekstā.
Pēc nolasītajiem referātiem sekcijas dalībnieki uzdeva jautājumus un diskutēja par pētījumu rezultātiem un referātos skartajiem bibliotekārā darba jautājumiem.
Sekcijas darba noslēgumā dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar bibliotekāra tēla atveidojumu kinematogrāfijā, jo tika demonstrēta ASV dokumentālā filma „The Hollywood Librarian”, Tā bija veltīta ASV publisko bibliotēku darba atainošanai un problēmām. Filma sniedza ieskatu ASV bērnu, skolu un publisko bibliotēku darbā, atklājot finansiālās problēmas bibliotēku uzturēšanā, uzsverot bibliotēkas nozīmi un lomu sabiedrībā, raksturojot bibliotēkas un bibliotekāra tēla attīstību laika gaitā, kā arī parādīja fragmentus no vairākām mākslas filmām, kurās iekļauts bibliotēkas vai bibliotekāra tēls.
Pēc filmas noskatīšanās sekcijas dalībnieki diskutēja par filmā attēlotajiem bibliotēkas darba aspektiem, bibliotēkas un bibliotekāra tēla atspoguļojumu un bibliotēkas nozīmības raksturojumu sabiedrībā.
Kopumā var secināt, ka LU Bibliotēkas organizētā Bibliotēkzinātnes sekcija sniedza jaunus akcentus un ieskatus bibliotēkas un bibliotekāra tēla atspoguļojumā sabiedrībā, sekcijas dalībniekiem tika prezentēti vairāki apjomīgu pētījumu rezultāti par bibliotēkas pakalpojumu kvalitāti, informācijpratību un bibliotekāra īpašībām un prasmēm, kas nepieciešamas darbā mūsdienu bibliotēkā.