Akadēmiskais centrs
Pēteris Šmits (1869-1938) bija izcils valodnieks, etnogrāfs, etnologs, folklorists un sinologs.
P. Šmits izglītību ieguva, studējot filoloģiju Maskavas universitātē (1891-1892) un austrumu valodas Sanktpēterburgas universitātē (1892-1896). Stažējoties Pekinā (1896-1899), P. Šmits aktīvi iesaistījās arī Ķīnas pirmās universitātes izveidē (1898). Atgriezies cariskajā Krievijā, jaunais zinātnieks piedalījās Vladivostokas Tālo Austrumu institūta dibināšanā (1899). 1902. gadā, pēc disertācijas par ķīniešu mandarīnu valodas gramatiku ("Опыт мандаринской грамматики с текстами для упражнений") aizstāvēšanas, P. Šmits kļuva par institūta profesoru, lasīja lekcijas ķīniešu, mandžūru un mongoļu filoloģijā, kā arī altaistikā.
Savā pētnieciskajā darbā P. Šmits devās dažādās etnogrāfiskajās ekspedīcijās uz Ķīnu, Mandžūriju, Mongoliju, Krievijas Tālajiem Austrumiem un Sibīriju. Šajās ekspedīcijās tika iegūti vērtīgi izdevumi privātajai un institūta bibliotēkām. P. Šimts ir vienīgais Eiropas zinātnieks, kas apmeklēja gandrīz visas tungusu un mandžūru ciltis. Nodibinātie plašie sakari ar ievērojiem orientālistiem deva iespēju arī vēlākajos gados aktīvi papildināt grāmatu un citu materiālu klāstu.
1920. gadā P. Šmits atgriezās neatkarīgajā Latvijā, lai pievienotos Latvijas Augstskolas Filoloģijas un filozofijas fakultātes akadēmiskajam personālam. Augstskolā profesors lasīja lekciju kursus "Latviešu mitoloģija", "Ievads ķīniešu filoloģijā", "Ķīniešu valoda", "Āzijas kultūra" u. c.
Kolekcijas raksturojums
P. Šmita grāmatu kolekcija ir viens no lielākajiem dāvinājumiem LU Bibliotēkai. Vērtīgajā speciālajā kolekcijā ir 2 162 izdevumi. Kolekcijā ir īpaši pagātnes liecinieki: 16. gs. seniespiedumi, kā arī 17. un 18. gs. pirmie izdevumi latviešu valodā. LU Bibliotēka lepojas ar, iespējams, vienīgajiem materiāliem mandžūru un ķīniešu valodā, kas iesieti īpašos auduma apvalkos ar kaula aizdari.
P. Šmita kolekcijas vislielāko vērtību un saturisko nozīmīgumu veido darbi austrumpētniecībā: sinoloģijā, mandžūristikā, altaistikā, mongolistikā, japānistikā. Dāvinājumā atrodami unikāli izdevumi Sibīrijas un Krievijas Tālo Austrumu tautu valodās un šo valodu mācīšanas metodiskie līdzekļi. Kolekcija ietver izdevumu tekstus ķīniešu, mandžūru, japāņu, mongoļu, evenku (tungusu), udeheju, nanaju u.c. valodās. Kolekcijas pērles ir ķīniešu, mandžūru grāmatas un manuskripti, īpaši ksilogrāfi. Dāvinājuma vērtību papildina profesora pētījumi par latviešu mitoloģiju, ticējumiem, tautasdziesmām, pasakām un teikām, kā arī darbi baltu filoloģijā un etnoloģijā.
Kolekcija atrodas LU Bibliotēkas Krātuvē. Izdevumus iespējams pasūtīt kopkatalogā.
Kolekcijas grāmatas aplūkojamas virtuālajā izstādē "Pēc pieciem mirkļiem 100 gadi: bibliotēku dārgumi".
Izmantotie informācijas avoti:
Latvijas Universitate divdesmit gados : 1919-1939. Rīga, 1939. 2 sēj.
Mantiniece, Ilga, Jamonte, Solvita. Prof. Pētera Šmita (1869-1938) grāmatu kolekcija LU Bibliotēkā [tiešsaiste]. [skatīts 2014-05-06]. Pieejams: http://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/1375
Saistītās ziņas:
Izstāžu "Bibliotēku dārgumi" atklāšanas svētki
Bibliotēku dārgumu izstādes senā dziesma jaunās skaņās
Nepublicētie informācijas avoti:
LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes bibliotēkas inventāru grāmatas. 1919.-1948, Nr.1-13.
Nepublicēts manuskripts: Staburova, Jeļena, Jahontovs, Konstantīns. Pētera Šmita grāmatas Latvijas Universitātes Bibliotēkas fondā. Rīga, 1998. 221 lpp.
Kolekcija piedāvā tiešsaistes piekļuvi daļai nozīmīgu izdevumu no profesoram Pēterim Šmitam (1869-1938) piederējušo grāmatu kolekcijas. Te iekļauti galvenokārt bibliogrāfiskie retumi - pirmās grāmatas Sibīrijas un Krievijas Tālo Austrumu mazo tautu valodās, kā arī valodu mācīšanas metodiskie līdzekļi. To unikalitāte ir mēģinājumā ieviest latīņu grafiku šo Krievijai pakļauto tautu rakstības izveidošanā XX gadsimta 30. gados.
Kolekcijā ietverti arī vairāki P. Šmita darbi, tai skaitā viņa disertācija par ķīniešu valodas mandarīnu dialekta gramatiku, litografētas lekcijas valodniecībā, viņa sastādītās ķīniešu pasakas u.c. To papildina vācu pētnieka Hartmuta Valravensa (Hartmut Walravens) plašais raksts par profesoru P. Šmitu, par pamatu ņemot Haralda Biezā apcerējumu.
