LU Bibliotēkas Raiņa bulvārī krājumā atrodas vēsturiski pārmantotais Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes bibliotēkas krājums.

LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes bibliotēkas vēsturiskajā kolekcijā ir iespieddarbi tiesību zinātņu vēsturē, kas pārsvarā izdoti 19. gs. un 20. gs. sākumā. Šajā kolekcijā sastopami arī reti izdevumi, kas datēti ar 17. gs. un 18. gs. Iespieddarbi ir dažādās (latīņu, franču, vācu, latviešu un krievu) valodās. Kopumā kolekcijā ir aptuveni 5 000 eksemplāri.

1919. gadā tika uzsākts darbs pie Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes izveides. Fakultāte, rūpējoties par savu attīstību, uzsāka bibliotēkas izveidi, iegādājoties profesora Bergmaņa bibliotēku. LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu bibliotēka savu darbību uzsāka 1923. gada pavasarī.

Vēlākajos gados krājumu papildināja grāmatas no privātajām bibliotēkām, piemēram, 1935.-1936. mācību gadā bibliotēka saņēma Viļa Siliņa bibliotēku (ap 500 sējumu) un docenta Hermaņa Albāta bibliotēkas 273 sējumus. Paralēli dāvinājumiem fakultātes bibliotēkas krājumu papildināja iegādātās grāmatas. Piemēram, 1937. gadā tika nolemts iegādāties profesora Aleksandra Būmaņa bibliotēku.

Dažādu politisko varu un ideoloģiju ietekmē, kā arī biežo bibliotēkas telpu maiņas rezultātā LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes bibliotēkas krājums nopietni cieta. Pēckara gados krājums tika pakļauts cenzūrai, ko veica īpaši izveidota komisija. No fakultātes bibliotēkas krājuma izņemtās grāmatas tika nodotas Galvenajai literatūras pārvaldei un Latvijas Valsts Universitātes (LVU) Zinātniskās bibliotēkas slēgtajam fondam. Diemžēl daudzi izdevumi tika iznīcināti.

Negatīvi krājuma saglabāšanu iespaidoja arī biežā bibliotēkas telpu maiņa. Pēc Otrā pasaules kara bibliotēkas krājumu sadalīja, izveidojot divas atsevišķas - ekonomikas un tiesību zinātņu - bibliotēkas. Tiesību zinātņu krājumu un Latvijas Valsts Universitātes Juridiskās fakultātes bibliotēku no Raiņa bulvāra 19 pārcēla uz Aleksandra Suvorova ielu 32 (tagad - Aleksandra Čaka iela). Savukārt 1952. gadā sekoja nākamā pārcelšanās - jaunāko krājuma daļu pārvietoja atpakaļ uz Raiņa bulvāri 19, bet senākos izdevumus - uz Ļeņina ielu 32 (tagad - Brīvības bulvāris), kur bija izvietota arī daļa Centrālās bibliotēkas krājuma. 1956. gadā telpu trūkuma dēļ Juridiskās fakultātes bibliotēku likvidēja. Tās veco krājumu iekļāva LVU Zinātniskās bibliotēkas Grāmatu krātuves krājumā, un ilgus gadus šīs grāmatas tika uzglabātas nepiemērotos apstākļos Lāčplēša ielā.

1997. gadā uz savām vēsturiskajām telpām Raiņa bulvārī 19 pārcēlās LU Bibliotēkas Sociālo zinātņu bibliotēka (tagadējā Bibliotēka Raiņa bulvārī: datorika, juridiskās zinātnes, teoloģija). Tad tika rosināts Tautsaimniecības un tiesību zinātņu bibliotēkas izdevumus juridisko zinātņu nozarē pārvest uz Latvijas Universitātes galveno ēku . Neskatoties uz krājuma saglabāšanas problēmām, līdz mūsdienām ir saglabātas vērtīgas Latvijā un ārzemēs izdotas grāmatas, kas kopš 1998. gada atrodas LU Bibliotēkas Raiņa bulvārī krājumā.

I. Kraukle. LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes bibliotēkas vēsturiskais krājums 

Saistītās ziņas:

Lasītājus gaida reta un vērtīga tieslietu literatūra

Atklāta izstāde "Vārds likumam - 16.-17. gs. tiesību avoti"

LU Bioloģijas fakultātes bibliotēkas vēsturiskais krājums veidojies, apvienojot dažādu institūciju krājumus un pasniedzēju dāvinājumus. Krājumā ietvertas LU Hidrobioloģijas stacijas bibliotēkas, LU Sistēmiskās zooloģijas institūta bibliotēkas, Salīdzināmās anatomijas un fizioloģijas institūta bibliotēkas grāmatas, kā arī vēsturiskie dāvinājumi, piemēram, LU Bioloģijas fakultātes pasniedzēja prof. J. Lūša bibliotēka, doc. L. Āboliņa grāmatas. Krājums būtiski papildinājies pēc Otrā pasaules kara, kad fakultātes pasniedzēji savas grāmatas atdeva bibliotēkai pirms došanās emigrācijā. 

Krājuma apjoms ir aptuveni 4000 eksemplāru. Grāmatas ir galvenokārt vācu valodā, kā arī krievu, franču, latviešu u.c. valodās. Krājuma lielāko daļu veido grāmatas un periodiskie izdevumi  par zooloģiju: ievērojamā vācu zinātnieka H.G. Bronna (H.G. Bronn, 1800-1862), šveiciešu bioķīmiķa un fiziologa E. Abderhaldena (E. Abderhalden, 1877-1950) darbi, LU mācībspēka N.G. Lebedinska (N.G. Lebedinsky, 1888-1941) mācību grāmatas, LU profesora zoologa E. Stranda (E. Strand, 1876-1947) darbi.

Vēsturiskajā krājumā līdzās saturiski vērtīgām 19. gs. beigās  un 20. gs. sākumā izdotām bioloģijas nozares grāmatām atrodami arī krāšņi, ar kolorētām ilustrācijām bagāti 17.gs. beigu un 18.gs. izdevumi. Grāmatu autori ir tā laika slavenākie dabas pētnieki, biologi, entomologi un zoologi, kuru darbība veicinājusi bioloģijas zinātnes dažādu atzaru attīstību. Krājumā atrodami franču dabas pētnieka Buffona (Georges Louis Leclerc, Count of Buffon, 1707-1788), vācu dabas pētnieku Bloha (Marcus Elieser Bloch, 1723-1799), Rosmeslera (Emil Adolf Roßmäßler, 1806-1867), Okena (Lorenz Oken, 1779-1851), vācu ornitologa Behšteina (Johann Matthäus Bechstein, 1757-1822), vācu konhiologa Martina (Friedrich Wilhelm Martini, 1729-1780), zviedru dabas pētnieka Nilsona (Sven Nilsson, 1787-1883), franču zoologa Dumerila (André Marie Constant Duméril, 1774-1860) un citu pētnieku darbu pilni sējumi ar izcilām, kolorēti gravētām un ar roku krāsotām ilustrācijām, kuras darinājuši tādi meistari kā Jakobs Sturms  (Jacob Sturm, 1771-1848), kas tolaik tika uzskatīts par vislabāko Vācijas botānisko un entomoloģisko publikāciju gravētāju. Daudzu grāmatu autori ilustrācijas  saviem izdevumiem darinājuši paši, piemēram, vācu entomologs Rēzels fon Rozenhofs (August Johann Rösel von Rosenhof, 1705-1759). Grāmatās aprakstītas un ilustrētas dažādu Eiropas reģionu, kā arī Krievijas flora un fauna.

Krājumā pieejami arī vācu ornitologa, Mitavas ģimnāzijas (Academia Petrina) pirmā rektora Besekes (Johann Melchior Gottlieb  Beseke, 1746-1802) darbi, tostarp 1792. gadā izdotā grāmata ar Latvijas teritorijā mītošo putnu aprakstiem un zīmējumiem. LU Bioloģijas fakultātes bibliotēkas vēsturiskais krājums atrodas LU Bibliotēkas Krātuvē. Izdevumus iespējams pasūtīt kopkatalogā saņemšanai Jūsu izvēlētā nozares bibliotēkā.

Klasiskās filoloģijas vēsturiskais krājums veidots 20. gadsimta 30. gados. Grāmatas krājumā ienākušas dažādos veidos - 1922. gadā nopirktas ap 300 grāmatas, savukārt 1926. gadā Padujas Universitāte (Università di Padova) uzdāvināja aptuveni 2000 vērtīgu antīko autoru darbu izdevumus oriģinālvalodās un tulkojumos[1].  Visa 20. gs. garumā krājums  mērķtiecīgi papildināts ar studiju procesam nepieciešamiem izdevumiem.

Krājumā ir aptuveni 3860 eks., no tiem 1560 eks. -  sengrieķu valodā, ap 1000 eks. - latīņu valodā[2]. Līdzās darbiem oriģinālvalodās krājumā atrodama zinātniskā literatūra un tulkojumi svešvalodās, galvenokārt vācu, kā arī franču un itāliešu valodā - ap 1300 eks. Grāmatas izdotas 18., 19. un 20. gs. sākuma posmā, visvairāk pārstāvēts 19. gs. Krājumu īpašu padara arī vairāki reti un seni izdevumi - 1682. gadā izdotā Horācija dzejas grāmata latīņu un itāļu valodā, 1772. gadā publiskotā Tacita darbu izlase vairākos sējumos, 1801. gadā iznākušais Cicerona rakstīto vēstuļu krājums franču valodā. Daudzas grāmatas izdotas tolaik lielākajā populārajā Teubnera (B.G. Teubner, 1784-1856) izdevniecībā Leipcigā, kas antīko autoru darbus izdevusi sēriju  "Bibliotheca scriptorum graecorum et romanorum Teubneriana" un "Thesaurus linguae Latinae" ietvaros.

Klasiskās filoloģijas vēsturiskais krājums bagāts ar grieķu un romiešu autoru darbiem oriģinālvalodās un tulkojumos, kā arī ar publikācijām par klasiskās pasaules vēsturisko, ģeogrāfisko, politisko, reliģisko un literāro diskursu. Plaši un bagātīgi krājumā pārstāvēti filozofu Aristoteļa, Platona, Cicerona, vēsturnieku Plutarha, Tukidīda, Ksenofonta, Tita Līvija, dzejnieku Horācija, Juvenāla, Persija Flakka, Ovīdija, Homēra, Hēsioda, gramatiķu, tostarp Aula Gellija, un citu autoru darbi un pētījumi par tiem. Krājumā atrodamas vairākas grāmatas, kurās komentāru daļu sniedzis ievērojamais vācu zinātnieks prof. Teodors Bergks (Theodor Bergk, 1812-1881), kurš sarakstījis virkni zinātnisku darbu klasiskajā filoloģijā.

Kā vienu no saturiski vērtīgākajiem krājuma eksemplāriem jāmin sengrieķu filozofa Aristoteļa tā dēvēto korpusu, tas ir akadēmisks 19. gs. izdevums 5 sējumos, kurā sakopoti visi viņa galvenie darbi. Tāpat par vērtīgiem uzskatāmi filozofa Platona darbi, vairākas grāmatas izdotas G. Hermaņa (Johann Gottfried Jakob Hermann, 1772-1848) redakcijā. Jāpiemin arī jaunplatoniķa Prokla komentāri par Platona dialogiem, tāpat klasiskā vēstures perioda pētnieka K. Dindorfa (Karl Wilhelm Dindorf, 1802-1883) izdotās ateiskā daiļrunas stila izcilākā pārstāvja Demostēna grāmatas. Šeit atrodami izcilā romiešu dzejnieka Kvinta Horācija Flaka darbi, kurus izdevis viens no cienījamākajiem viņa darbu pētniekiem - Adolfs Kīslings (Adolf Kiessling, 1837-1893). Krājumā diezgan pilnīgi ir savākti romiešu gramatiķu darbi, uz kuru bāzes veidota visa gramatikas mācība.

Vēsturiskā krājuma grāmatas ir saturiski noderīgas filoloģijas, vēstures un filozofijas studiju programmās studējošiem un citiem nozares interesentiem.

LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes Klasiskās filoloģijas vēsturiskais krājums vienkopus atrodas LU Bibliotēkas Krātuvē. Izdevumus iespējams pasūtīt kopkatalogā saņemšanai Jūsu izvēlētā nozares bibliotēkā.

Kolekcijā iekļauto izdevumu saraksts pieejams šeit.

Izmantotie avoti:

  1. Informācija no LU Bibliotēkas Filoloģijas un filozofijas fakultātes bibliotēkas inventāra grāmatām
  2. Informācija no manuskripta, kas pieejams LU Bibliotēkas Reto izdevumu un rokrakstu kolekcijā. [autors nezināms]

Teoloģijas semināra kolekcija satur izdevumus dažādās nozarēs: filozofijā, reliģijas teorijā un filozofijā, kristīgajā teoloģijā, morālteoloģijā, kristīgajā liturģijā, baznīcas vēsturē u.c.

Šo kolekciju LU Bibliotēka vēsturiski ir pārmantojusi no Teoloģijas semināra.

Kolekcijas izveidošanas iemesls bija saglabāt bijušā Teoloģijas semināra (1969.-1990.g.) mācībspēku un studentu pētnieciskā darba mantojumu - nepublicētus materiālus, drukātus mašīnrakstā uz caurspīdīga papīra (zīdpapīrs) kā sava laika unikālu liecību.

Mācību līdzekļus Teoloģijas semināra vajadzībām bija jāsarūpē pašiem mācībspēkiem, katram savā priekšmetā uzrakstot kompendiju - mācību grāmatu mašīnrakstā. Semināru pabeidza 52 klausītāji, kas stājās savā kalpošanas darbā Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcās kā pilntiesīgi mācītāji.

1989. gadā Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps K. Gailītis ierosināja uz Teoloģijas semināra bāzes atjaunot LU Teoloģijas fakultāti.

1990. gada 25. janvārī Latvijas Universitātes Padomes sēdē, kurā piedalījās arhibīskaps K. Gailītis, Teoloģijas semināra rektors R. Akmentiņš un mācībspēki R. Feldmanis un J. Rubenis, tika vienbalsīgi nolemts atjaunot 1940. gadā slēgto LU Teoloģijas fakultāti.

Teoloģijas semināra kolekcija ir neatņemama bibliotēkas sastāvdaļa. Atjaunojot LU Teoloģijas fakultāti 1990. gadā, tika no jauna veidota arī fakultātes bibliotēka. Daļa no Teoloģijas semināra materiāliem kļuva par vienu no bibliotēkas izveides pamatiem, to starpā arī semināra mācībspēku kompendiji un studentu pētnieciskā darba materiāli.

Neskatoties uz dažādu politisko varu maiņām, LU Bibliotēkai ir izdevies saglabāt Teoloģijas semināra mantojumu, kas ir spilgta sava laika liecība un var kalpot tālākā Latvijas baznīcas vēstures un teoloģiskās domas izpētē.

Teoloģijas semināra kolekcijā iekļauti 114 nosaukumu dokumenti, kas atrodas LU Bibliotēkas Raiņa bulvārī krājumā.

LU Astronomijas institūts dibināts 1997. gadā, apvienojot LU Astronomisko observatoriju un Latvijas Zinātņu Akadēmijas Radiofizikas observatoriju, kuru īpašumā atradās vērtīga informācijas resursu kolekcija. Astronomijas institūta kolekcija veidojusies daudzu gadu gaitā. Tajā atrodas nozīmīgi izdevumi, kas atspoguļo zinātņu nozaru – astronomijas un astrofizikas attīstību ne tikai Latvijā un Eiropā, bet sniedz bagātīgu informāciju par dažādiem pētījumiem arī pasaulē. Kolekcijā ir gan Vissavienības Astronomijas un ģeodēzijas biedrības Rīgas nodaļas, gan Astronomiskās observatorijas (izveidota 1922. gadā) krājumā esošie izdevumi,  kā arī  dažādu institūciju un privātpersonu  dāvinājumi.

LU Bibliotēka lepojas ar saturiski daudzveidīgo Astronomijas institūta krājumu, kas sākot ar  2009. gadu pakāpeniski tika iekļauts LU Bibliotēkas krājumā un kopš 2012. gada visa kolekcija ir atspoguļota Valsts nozīmes bibliotēku elektroniskajā kopkatalogā. Astronomijas institūta kolekcijas saturu veido 13 044 izdevumi dažādās zinātņu nozarēs: astronomijā, ģeodēzijā, topogrāfijā, kartogrāfijā, debess mehānikā, kosmosa pētniecībā, fizikā, matemātikā, navigācijā u. c. nozarēs. Īpaši kolekcijas dārgumi ir gadagrāmatas: "Berliner Astronomisches Jahrbuch", kas izdota no 1776. –1960. gadam un ir visilgāk izdotais periodiskais izdevums astronomijas nozarē, kā arī "The Nautical almanac and astronomical ephemeris for the year", kura pirmais izdevums tika publicēts jau 1766. gadā. 

Ievērojamu kolekcijas daļu veido 160 nosaukumu periodisko izdevumu dažādās valodās: krievu, angļu, vācu, franču, spāņu, igauņu, itāliešu, ķīniešu, poļu un rumāņu valodās. Starp periodiskajiem izdevumiem latviešu valodā zināmākais ir žurnāls "Zvaigžņotā Debess", kas iznāk kopš 1958. gada, ko izdod Latvijas Zinātņu akadēmija kopā ar LU Astronomijas institūtu. LU Bibliotēka 2015. gadā ir digitalizējusi 158 žurnāla "Zvaigžņotā Debess" laidienus no izdevuma pirmsākumiem 1958. gadā līdz 1998. gadam, savukārt LU Astronomijas institūts nodrošina, ka pieejami nākamie žurnāla numuri. Žurnāls pieejams ikvienam lasītājam LU e-resursu repozitorijā.

Kolekcijā ir dažādu mācību un pētniecisko iestāžu publikācijas, zinātniskas monogrāfijas, zvaigžņu kartes, mācību grāmatas, lekcijas, tēzes, rakstu krājumi, kā arī populārzinātniski izdevumi.

LU Bibliotēka ir bagāta ar vairākām kolekcijām, viena no tām ir kolekcija, ko veido grāmatas latviešu valodā, kas izdotas laika posmā no 19. gs. 50. gadiem līdz 20. gs. 50. gadiem Rīgā, Jelgavā, Cēsīs, Pēterburgā, arī Valkā, Liepājā, Rēzeknē un Ventspilī. Vēsturiski kolekcijā ietilpa latviešu valodā vecajā drukā līdz 1917. gadam izdotās grāmatas [1], kuras, atzītas kā padomju varai politiski kaitīgas, pēc inventarizēšanas nonāca specfondā [2]. Kolekcijā tika iekļautas arī pirmās Latvijas brīvvalsts laikā Latvijas apgādos latviešu valodā izdotās grāmatas.

Kolekcijas kopējais apjoms ir 4290 nosaukumi 7940 eksemplāros. Grāmatu klāsts ir saturiski daudzveidīgs, tajā ietverti izdevumi dažādās zinātņu nozarēs. Skaitliski vislielākā daļa ir daiļliteratūras, literatūrzinātnes un valodniecības izdevumi, tiem seko izdevumi sociālajās zinātnēs. Vecākā grāmata kolekcijā ir vācu tautības grāmatu iespiedēja Johana Frīdriha Stefenhāgena 1843. gadā Jelgavā izdotā "Septiņi Gavēņu sprediķi par Pestītāja septiņiem pēdējiem vārdiem: latviešiem par labu no vācu valodas pārtulkoti" [3].

Kolekcijā iekļauti vairāki latviešu kultūrai nozīmīgi izdevumi. Tajā ir atrodama pirmā dzejoļu grāmata bērniem latviešu valodā "Stāstu dziesmas", ko sarakstījis skolotājs un viens no pirmajiem latviešu dzejniekiem Jānis Rātminders, tā izdota Rīgā 1850. gadā. 1856. gadā Tērbatā izdotais jaunlatvieša Jura Alunāna pirmais mākslinieciski nozīmīgais pasaules dzejas klasikas kopojums latviešu valodā "Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas" [4]. 1960. gadā Rīgā Ernsta Plātes izdotā pirmā grāmata latviešu valodā literatūras vēstures nozarē "Latviešu rakstniecība" [5], ko sarakstījis sabiedriskais darbinieks un grāmatiespiedējs Bernhards Dīriķis. 1869. gadā Rīgā izdotais pirmais teorētiskais darbs latviešu valodniecībā "Mūsu valoda un viņas rakstība" [6], kurā autors Kaspars Biezbārdis pētījis latviešu valodas vēsturi un aizstāvējis tās lietošanas tiesības.

1873. gada vasarā Rīgā norisinājās Pirmie Dziesmu svētki, toreiz to nosaukums bija "Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki", notikumam par godu tajā pašā gadā izdeva brošūru "Pirmie vispārīgie Latviešu dziedāšanas svētki Rīgā" [7]. Kolekcijā atrodas brāļu Matīsa Kaudzītes un Reiņa Kaudzītes 1879. gadā sarakstītais pirmais romāns latviešu literatūrā "Mērnieku laiki" [8], ko 1879. gadā Jelgavā laidis klajā pirmais latviešu profesionālais grāmatizdevējs Indriķis Alunāns. 1888. gadā, dzīvodams Tērbatā, Andrejs Pumpurs pabeidza savu eposu "Lāčplēsis latvju tautas varonis: tautas epus", ko Rīgā izdeva Bernhards Dīriķis, arī šī grāmata atrodas olekcijā. Kolekcijā ir Viļa Plūdoņa pirmais dzejoļu krājums "Pirmie akordi" [9], kas izdots 1895. gadā, tāpat daudzu citu latviešu autoru pirmizdevumi.

Tomēr kolekcijas pamatā ir 20. gadsimtā izdotās grāmatas, kas publicētas no gadsimta sākuma līdz 50. gadiem. Daiļliteratūru pārstāv latviešu klasiķu Jāņa Raiņa, Aspazijas, Jāņa Ezeriņa, Viļa Plūdoņa, Annas Brigaderes, Andreja Upīša, Jāņa Jaunsudrabiņa, Aleksandra Čaka darbu izdevumi, ārzemju autoru Henrika Ibsena, Johana Volfganga Gētes, Gotholda Efraima Lesinga, Mihaila Ļermontova, Ļeva Tolstoja darbu tulkojumi latviešu valodā, kā arī citu autoru daiļdarbi. Kolekcijā ietilpst arī darbi citās zinātņu nozarēs, kas izdoti šajā laika periodā latviešu valodā.

Kopš 2012. gada vidus visas kolekcijas grāmatas ir atspoguļotas Valsts nozīmes bibliotēku elektroniskajā kopkatalogā un atrodas LU Bibliotēkas Repozitārijā. 2012. gada nogalē tika uzsākts darbs, lai apzinātu un apkopotu kultūrvēsturiskas nozīmes informāciju - grāmatās esošos zīmogus jeb spiedogus, ielīmes, Ex Librus, autogrāfus un ierakstus. Pateicoties šīm atzīmēm, redzams katras grāmatas "dzīves" unikālais stāsts. Var teikt, ka caur šīm grāmatām atklājas cilvēku pārdzīvotie vēsturiskie notikumi un grāmatas ir "izdzīvojušas" mainoties ideoloģijām un to saimniekiem. Līdz šim ir izpētītas 1358 grāmatas, atzīmes konstatētas 625 grāmatās. Pētot grāmatas, tika konstatēts, ka kolekcija papildināta ar aptuveni 120 dažādiem dāvinājumiem, ko apliecina dažādu iestāžu, organizāciju un privātpersonu zīmogu skaits.

Organizāciju dāvinājumi

Ne vienā vien grāmatā ir divi, trīs un vairāk zīmogu. Visvairāk ir LU studentu korporāciju, biedrību un vienību zīmogu, pavisam konstatēti 19 dažādu LU studenšu ("Latvijas Univerzitates Studenšu biedrība. Korporacija "Imerija", "Latvijas Universitātes Studenšu Korporacija "Dzintra"", "Latvijas Universitātes Studenšu korporācija "Gaujmaliete"", "L. U. Studenšu korporācija "Varavīksne"", studentu ("L. U. Studentu Korporācija "Latvia"", "Lettgalia", "Lettonia", "Korporacijas "Tālavija" bibliotēka" u. c.) korporāciju, desmit studentu biedrību un vienību ("Latvijas Universitātes studentu biedrība "Atauga", "L. U. Studentu Biedrība "Ziemelis", "L. Ū. Studentu biedrība "Kāvi" u.c.) zīmogi.

Kolekciju bagātināja arī dažādu juridisko organizāciju dāvinājumi ("Izglītības Ministrija", "Izglītības Ministrija. Latviešu Folklora Krātuve", "Izglīt. Min. Poļu Izglīt. Pārvalde", "Leepajas Latw. Grahmatu Isdeweju Beedriba", "Kurzemes Divizijas Pārvaldes Biblioteka", "Latviešu jaunatnes savienības Ikšķiles organizācija", "Armijas Štāba Bibliotēka", "Latvijas Arodu Biedrību centrālbirojs", "Lauku Strādnieku Arodbiedrība. Ipiķu nodaļa", "Rīgas apvienotā strādnieku bibliotēka" u. c. Zīmogi sniedz informāciju arī par to, kur konkrētā grāmata tirgota: "E. Rulle. Rīgā, Marijas ielā Nr. 57. Grāmatu un rakstamlietu tirgotava", "A. Golta, Grahmatu, rakstamu leetu pahrdotawa, Riga, Suworowa eelā 24", "Grāmatnīca "Sadarbs" Tērbatas ielā 56", "Grāmatu un rakstāmlietu veikals A. Gulbis"  u. c.). Paula Aldres (īst. v. Pauls Pētersons)  grāmatā "Līdumnieki", ko 1931. gadā izdevusi Valtera un Rapas akciju sabiedrības izdevniecība, iespiestais zīmogs "Ceraukstes Saviesīgā biedrība Bauskas apriņķī" liecina par grāmatas piederību šai organizācijai. Minētā biedrība Ceraukstē darbību uzsāka 1902. gadā, tai bija savs nams un bibliotēka ar 700 sējumiem [10]. Acīmredzot attiecīgā ideoloģiskā vara šo grāmatu uzskatīja par lasīšanai "kaitīgu", par ko liecina zīmogs "Не рекомендуется" (Nav ieteicams), bet biedrības zīmogs ir nosvītrots.

Privātpersonu dāvinājumi

Grāmatās konstatēti desmit privātpersonu spiedogi. 1871. gadā Rīgā izdotajā Lapas Mārtiņa dzejoļu krājumā "Dziesmu virkne" [11] ir iespiests zīmogs "Krahzes J. Misiņa grahmatu krahtuve". 1885. gada septembrī Jānis Misiņš saņēma Vidzemes gubernatora atļauju savās tēva mājās Tirzas pagasta "Krācēs" atvērt privātu, publikai pieejamu bibliotēku, zīmogs liecina par to, ka grāmata ir atradusies J. Misiņa bibliotēkā. Vācu rakstnieka Alfrēda Brēma 1927. gadā Andreja Jesena izdotajā grāmatā bērniem "Stāsti par krokodiliem" iespiestais zīmogs "L. Čuibes Biblioteka Nr." apliecina piederību prāvesta Leona Visvalža Čuibes bibliotēkai, kurš studējis un pēc tam strādājis Latvijas Universitātē, vēlāk turpinājis studijas un strādājis Upsalas universitātē Zviedrijā. Zīmogs "Inž.- techn. Jāņa Jagara bibliotēka" un Ex Libris "Jāņa Jagara grāmata" liecina par grāmatu piederību latviešu inženierim un politiķim Jānim Jagaram. Grāmatās atrodami zīmogi "Adamowic", tās ir LU Teoloģijas fakultātes profesora Ludviga Adamoviča grāmatas. Profesors L. Adamovičs mira izsūtījumā 1943. gada 19. augustā Smoļenskas apkārtnē.

Daudzās grāmatās ir zīmogi: "J. Rapa" un  "Ziedojis J. Rapa". Visbiežāk grāmatā ir arī otrs zīmogs - kāds no studentu korporāciju zīmogiem. 1932. gadā Jānis Rapa pārdeva Latvijas Universitātei 12 tūkstošus sējumu no savas bibliotēkas [12], 1931. gadā izdotajā Arņa (īst. v. - Ernests Runcis) grāmatā iespiests zīmogs "Ziedojis J. Rapa", abās grāmatās iespiesti arī korporācijas "Tālavija" bibliotēkas zīmogi "Korporācijas "Tālavija" bibliotēka".

Autogrāfi un veltījuma ieraksti

Īpaša kultūrvēsturiska nozīme ir kolekcijas grāmatās esošajiem ierakstiem un autogrāfiem. Bieži vien tie ir sasvītroti un gandrīz izdzēsti. Līdz šim apzinātajās grāmatās vecākais ir rakstnieka Matīsa Kaudzītes veltījuma ieraksts un autogrāfs savā 1877. gadā Rīgā iznākušajā grāmatā "Dzejoļi" [13]: "Zeen. "Balt. westn." redaktoram B. Dihriķes k. pasneegums no viņa padeviga lihgstradneeka Kaudz. Mat. 1877". Laikraksts "Baltijas Vēstnesis" Bernharda Dīriķa vadībā sāka iznākt 1869. gadā un Matīss Kaudzīte bija viens čaklākiem līdzstrādniekiem.

Vairāku lugu grāmatu autors Augusts Laiviņš, kurš bijis arī 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulka karavīrs, savu 1925. gadā izdoto grāmatu "Jūras gaigaliņa" [14]  ir dāvinājis pirmajam Valsts prezidentam Jānim Čakstem ar veltījuma ierakstu: "Mīļi cienītam Latvijas Valsts Prezidentam un latvju jaunatnes tēvam - J. Čakstes kgm. Autors". Diemžēl nav zināms gads, kurā veikts ieraksts, bet ir zināms, ka grāmata tiešām nonākusi prezidenta bibliotēkā, par to liecina grāmatā iespiestais zīmogs "J. Tschakste". Attēlā redzams, ka veltījuma teksts ar zīmuli ir svītrots, visticamāk, tas darīts laikā, kad grāmata tika ievietota "kaitīgo" izdevumu krājumā.

Grāmatās ar interesi var aplūkot Jāņa Rapas autogrāfus, ierakstītus gan ar zīmuli, gan ar pildspalvu un veltījuma ierakstus, galvenokārt studentu korporācijām, piemēram, savā apgādā 1923. gadā izdotajā Arņa stāstu krājumā "Bulvara taiga" J. Rapa ierakstījis "Talavijas bibliotēkai". Savukārt dzejnieks Jānis Sudrabkalns savu grāmatu "Spārnotā Armāda" tās izdošanas gadā ir dāvinājis grāmatas izdevējam Jānim Rapam ar veltījuma ierakstu: "Augsti godātam J. Rapas kgm pateicībā J. Sudrabkalns. Rīgā, 6. martā 1926. gadā".

Skolotājs un rakstnieks Edgars Ardenss (īst. v. Eduards Gulbis) savu 1926. gadā izdoto vēsturisko romānu "Ap liesmu auļojošie" ar ierakstu : "Zinātniekam un rakstniekam Doc. K. Straubergam" dāvinājis  Latvijas Universitātes filoloģijas doktoram un profesoram, Latvijas Republikas izglītības ministram Kārlim Straubergam. Dzejniece Elza Stērste "Letas" 1921. gadā izdotajā grāmatā "Eizebijs un Florestans" ir ierakstījusi: "Dzīve lai par dzeju top". Ieraksts datēts 1933. gada decembrī, iespējams, grāmata dāvināta LU studenšu korporācijai "Varavīksne", par ko varētu liecināt attiecīgais zīmogs grāmatā.

Kolekcijā ir grāmatas ar Matīsa Kaudzītes, Jāņa Sudrabkalna, Ludviga Adamoviča, Jāņa Rapas, Elzas Stērstes, Viļa Cedriņa u. c. autogrāfiem.

LU Bibliotēkai ir pienākums un atbildība šīs laikmeta liecības apzināt, saglabāt un popularizēt, tāpēc darbs ar kolekcijas izpēti tiks turpināts.

Kolekcijas grāmatas lietotājiem pieejamas jebkurā nozares bibliotēkā, iepriekš tās rezervējot kopkatalogā.

Izmantotie avoti:

1. Latvijas Valsts universitātes vēsture, 1940-1990 = History of the State University of Latvia, 1940-1990. Sastādītājs un zinātniskais redaktors Heinrihs Strods; kopsavilkumu angļu valodā tulkojusi Maija Gulēna. Rīga : Latvijas Universitāte, 1999.  562 lpp.
2. Specfonds - saīsinājums no "speciālais fonds" - padomju laikos bibliotēkās ierīkots slepens grāmatu fonds, kurā lasītāji varēja iekļūt tikai ar speciālām atļaujām (www.letonika.lv).
3. "Septiņi Gaweņu spreddiķi pahr Pestitaja septiņ pehdigeem wahrdeem: latweescheem par labbu no wahc wallodas pahrtulkoti"
4. "Dseesmiņas latweeschu wallodai pahrtulkotas"
5. "Latweeschu rakstneeziba"
6. "Mūsu waloda un wiņas rahstiba"
7. "Pirmee wisparigee latweeschu dseedaschanas swehtki Rihgā, no 26ta lihds 29tam juhnijam 1873. (Isrihkoti caur Rihgas Latweeschu beedribu")
8. "Mehrneeku laiki"
9. "Pirmee akkordi"
10. "Dseesmu wirkne"
11. Apinīte Vija. Jāņa Rapas autogrāfi - Universitātes Bibliotēkas grāmatā : [sakarā ar grāmatizdevēja (1885-1941) 115.dz.d.]. Universitātes Avīze, 2000, 6.sept., 6. lpp.
12. "Dsejoļi"
13. "Jūŗas gaigaliņa"

LU Bibliotēkas krājumā atrodas vērtīga kolekcija, ko veido grāmatas, kas izdotas Miķeļa Goppera apgādā “Zelta Ābele”. Izdevējs M. Goppers dzimis 1908. gada 13. jūnijā ģenerāļa Kārļa Goppera ģimenē, mācījies Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijā, studējis Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē.

1935. gadā M. Goppers, būdams liels grāmatu cienītājs, nodibināja apgādu, kam deva simbolisku nosaukumu no latviešu folkloras – “Zelta Ābele”. Izdevēja ideja bija grāmatu izdošana augstvērtīgā poligrāfiskā izpildījumā. Apgāda logotipa autors bija Voldemārs Krastiņš (19081960) – ainavists un oforta meistars, viens no pirmajiem apgādā izdoto grāmatu ilustratoriem. Darbam apgādā M.Goppers pulcināja virkni spožāko tā laika rakstnieku, tulkotāju, gleznotāju un grafiķu. “Zelta Ābele” izdeva gan latviešu literatūras klasiku, gan tulkojumus, arī ilustrētas monogrāfijas par Latvijas vēsturi un latviešu kultūru, kā arī memuāru literatūru.

Lai īstenotu savu koncepciju – grāmatu noformējumu veidot atbilstoši saturam, izdevuma mākslinieciskā noformējuma veidošanai tika piesaistīti izcili latviešu mākslinieki. Tie bija talantīgi grafikas meistari, piemēram, Oskars Norītis (1909–1942), Jānis Plēpis (1909–1947), Rihards Zariņš (1869–1939), Edgars Slavietis (1905–1986). Grāmatas ilustrēja arī gleznotājs Ludolfs Liberts (1895–1959) un tēlnieks Teodors Zaļkalns (1876–1972). Lielā mērā pateicoties tieši M. Goppera apgāda darbam, 30. gadu otrās puses grāmatu mākslu Latvijā var saukt par patstāvīgu žanru.

Neviena apgāda “Zelta Ābele” grāmata nelīdzinājās cita citai, jo grāmatām bija individuāla, augstvērtīga poligrāfiskā apdare. Izdevumu metiens bija neliels – no 400 līdz 3000. Izdotās grāmatas bija mazas, tā saucamā “kabatas formāta” – mazāko grāmatu izmērs 5,5 x 8,8 cm. Atsevišķām grāmatām, kas iespiestas uz papīra ar ūdenszīmēm vai uz rokas lējuma papīra, tika piešķirti numuri.

Savu darbību Rīgā slavenais apgāds beidza 1944.gadā, M. Gopperam dodoties uz Zviedriju. Trimdā apgāds darbību atsāka 1945. gadā un turpināja līdz 1985.gadam. Visu “Zelta Ābeles” pastāvēšanas laiku gan Latvijā, gan Zviedrijā apgāda dibinātājs ar savu nemainīgo stila izjūtu centās, lai katrs “Zelta Ābeles” izdevums sasniegtu poligrāfisku izcilību. M. Goppers mūžībā aiziet 1996. gada 5. novembrī Stokholmā.

Apgāda “Zelta Ābele” kolekcija ietver Latvijā un Zviedrijā izdotās dažādās valodās. Kolekcija veidojās gadu gaitā no dažādiem avotiem: no LU Bibliotēkas krājumā esošām grāmatām, no pārņemto bibliotēku un organizāciju krājumiem, kā arī no dāvinājumiem. Grāmatas dāvināja, piemēram, Studentu korporāciju kopa Sidnejā, Latvju Biedrības Lielbritānijā Bradfordas latviešu bibliotēka. Kolekcija interesanta arī ar grāmatām, kuras ir saņemtas no privātbibliotēkām, par ko liecina dāvinātāju exlibri.

Grāmatu ilustratora un exlibru autora Alekseja Jupatova (1911-1975) veidotās grāmatzīmes Rutai Gailei atrodamas divās Anšlava Eglīša grāmatās “Ģīmetne” un “Par purna tiesu”. 1936. gadā Losandželosā A. Jupatovs tika apbalvots ar Goda diplomu grāmatzīmju izstādē. Ap divsimt mākslinieka exlibri glabājas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Bagātīgi ilustrētais izdevums “Das Lettische Buch” (1942) ir ar valodnieka un kultūrvēsturnieka, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieka Konstantīna Karuļa un viņa dzīvesbiedres valodnieces Lienes Rozes  privātbibliotēkas exlibri. Bērnu grāmatu tulkotājas Zigrīdas Plakas dāvināto Viļa Plūdoņa “Atraitnes dēls” un Edvarta Virzas “Straumēni” eksemplārus rotā grezna grāmatzīme, kas ir slavenā karikatūrista un ilustratora Gunāra Vīndedža autordarbs.

Kolekcija ir atspoguļota kopkatalogā www.biblioteka.lu.lv un ir pieejama ikvienam interesentam.

Kolekcijā iekļauto izdevumu saraksts pieejams šeit.

Kolekcijas "Zelta ābele" saraksts

 

Saistītā informācija:

Latvijas Universitāte (LU) 1935. gada 21. maijā pieņēma lēmumu iegādāties savā īpašumā LU teoloģijas profesora Imanuēla Bencingera (12.02.1865-12.03.1935) privātbibliotēku. LU Teoloģijas fakultātē vācu izcelsmes profesors I. Bencingers (Immanuel Benzinger) bija nostrādājis no 1921. gada līdz savam nāves brīdim un paralēli darbojies arī LU Centrālajā bibliotēkā (1923.-1930.), būdams tās pirmais tehniskais direktors, no 1928. gada bijis arī Teoloģijas fakultātes bibliotēkas pārzinis.

Privātbibliotēka tika iekļauta LU Centrālās bibliotēkas krājumā kā atsevišķa kolekcija ar titullapā iespiestu zīmogu “Prof. I.Bencingera bibliotēka”.

Laika gaitā prof. Imanuēls Bencingers savā personiskajā bibliotēkā bija sakrājis plašu, saturiski daudzveidīgu grāmatu klāstu atbilstoši profesionālajām interesēm. Daļa no grāmatām bija iegādātas jau agrākajos gados darbā Vācijā, Palestīnā un Amerikā, vislielāko interesi veltījot senajai Palestīnai. Ne velti Imanuēlam Bencingeram 1925. gadā kā vienam no pirmajiem tika piešķirts Latvijas Universitātes Goda doktora nosaukums “par nopelniem Palestīnas un Sīrijas archeoloģijā un darbiem Vecās Derības literārkritikā”. Būdams LU Teoloģijas fakultātes Israēļa reliģijas vēstures un Vecās Derības eksegēzes katedru vadītājs, viņš lasīja lekcijas Vecās Derības eksegēzēs, Israēļa reliģijas vēsturē, Israēļa tautas vēsturē un Israēļa literatūras vēsturē. Filoloģijas un filozofijas fakultātē lasīja lekcijas vispārīgajā reliģiju vēsturē un Austrumu vēsturē. Par visiem šiem tematiem viņa personiskajā bibliotēkā bija atrodama vajadzīgā literatūra.  

Visplašāk šajā kolekcijā ir pārstāvēti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta pirmās puses izdevumi reliģijas vēsturē, literatūra par Veco Derību, vēsturiski materiāli par Svēto Zemi saistībā ar trim reliģijām - kristietību, jūdaismu un islāmu, arheoloģiski pētījumi par Palestīnas, Izraēlas, Sīrijas, senās Ēģiptes, Babilonijas, Feniķijas teritorijām. Plašākie tematiskie bloki - Bībeles arheoloģija, Bībeles ģeogrāfija, Seno Austrumu civilizācija kopumā un detalizēti. Atsevišķi izdevumi veltīti jau bibliskajos laikos aktuālajai kara tematikai Tuvajos un Vidējos Austrumos, medicīnai un mūzikai Vecajā Derībā, laika skaitīšanai un maģiskajai matemātikai senatnē u.tml. Reliģiju pētniekam jāpārvalda arī bibliskās orientālās valodas, tādēļ kolekcijā ir nepieciešamās lingvistiskā satura grāmatas valodu apgūšanai - ebreju, arābu, sīriešu, etiopiešu, aramiešu, akadiešu valodām, kā arī dažādu rakstību paraugi. Iekļauts arī plašs informatīva rakstura ceļojumu literatūras klāsts ar šī reģiona kultūrvēsturisko fonu, tai skaitā Bedekera ceļveži, kuru izstrādāšanā piedalījies arī I.Bencingers. Kolekcijā ietilpst arī paša prof. Bencingera sarakstītie darbi (“Hebräische Archäologie”, “Geschichte Israels bis auf die griechische Zeit” u.c.).

No reģistrētajiem iegādātajiem vairāk nekā 1300 sējumiem, par kuriem varētu būt samaksāts aptuveni 10 000 lati, līdz mūsu dienām ir saglabājusies apmēram puse - 670 grāmatas. Informācija par šiem LU Bibliotēkas Krātuvē glabātajiem izdevumiem atrodama Valsts nozīmes bibliotēku elektroniskajā kopkatalogā kopā ar iespēju pasūtīt/rezervēt izsniegšanai uz mājām. Materiāli izmantojami gan reliģiju vēstures u.c. teoloģijas tematu izpētes darbam, gan pašizglītošanās vajadzībām.

Mantiniece, Ilga. Kolekcijas LU Bibliotēkas krājumā // Latvijas Universitātes Bibliotēkas jaunumi. Nr. 10 (2016), 27.-30. lpp., URL: https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/34323

Mantiniece, Ilga. Profesora Imanuela Bencingera (1865-1935) privātkolekcija Latvijas Universitātes Bibliotēkas krājumā // Ceļš Nr. 66 (2016), 5.-[33.] lpp. , URL: http://web.b.ebscohost.com/ehost/pdfviewer/pdfviewer?vid=5&sid=d9860070-4dab-410a-9cbd-5a64e5394317%40sessionmgr102 , URL: https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/37385/Cels-66.pdf

Saistītās ziņas:

Imanuels Bencingers

Profesora Imanuela Bencingera privātkolekcija Latvijas Universitātes Bibliotēkas krājumā

1932. gadā Latvijas Universitāte iekļāva LU Centrālās bibliotēkas krājumā no grāmatizdevēja Jāņa Rapas atpirkto personīgo bibliotēku, kas sabiedrībā bija pazīstama ar nosaukumu “Baltica”.

Grāmatizdevējs-grāmattirgotājs-bibliofils Jānis Rapa (1885-1941) bija spiests savu ilgus gadus krāto bibliotēku pārdot sakarā ar 30. gadu sākuma ekonomiskās krīzes radītajām finansiālajām grūtībām, lai, ieguldot personīgos līdzekļus uzņēmumā, glābtu apgādu “Valters un Rapa” no bankrota. Būdams profesionāls grāmatniecības darbinieks, komerczinātņu kandidāts, kurš izglītību bija ieguvis Rīgas Politehniskajā Institūtā, Jānis Rapa tika raksturots kā persona, kurā teicami apvienots komersants ar augstas kultūras cilvēku, kas spēja sava uzņēmuma darbā panākt līdzsvaru starp materiālas dabas un idejiskiem apsvērumiem. Konfidenciālu apsvērumu pēc privātbibliotēkas pārdošana netika publiskota, šo faktu sabiedrībā pieminēja neoficiāli, arī cenas lielums atklātībā neparādījās. Darījuma rezultātā Latvijas Universitāte savā rīcībā ieguva unikālu krājumu, kas zināmā mērā līdzinājās bibliofila Jāņa Misiņa slavenajai bibliotēkai, bet “Valters un Rapa” noturējās savās pozīcijās izdevējdarbībā un grāmattirdzniecībā tādā laikā, kad daudzi uzņēmumi pārtrauca darbu, nespēdami pārvarēt saimniecisko krīzi.

Jāņa Rapas privātbibliotēkas apjoms tika lēsts uz apmēram 12 000 sējumiem, ar īpaši augstvērtīgu baltikas daļu. Šīs lielās un vērtīgās bibliotēkas kārtošanā savulaik ir palīdzējis dzejnieks Antons Bārda (slavenā dzejnieka Friča Bārda brālis), vākšanā un papildināšanā - “Valtera un Rapas” darbinieks un vēlākais firmas latviešu grāmatu nodaļas vadītājs Kārlis Bangerskis, “Valtera un Rapas” līdzstrādnieks un “Daugavas” redaktors Jānis Grīns u.c.

    Universitātes Centrālajā bibliotēkā tika iegrāmatoti 10 590 sējumi, bet tie nav veidoti kā atsevišķa J. Rapas kolekcija un kopējā krājumā nav izcelti. Agrākā piederība atpazīstama pēc grāmatā esošā zīmoga “J. Rapa” vai vienkārši ar zīmuli ierakstītiem iniciāļiem “J.R.”. Daļai izdevumu saglabājušies vēl senāku īpašnieku ieraksti. Jāņa Rapas krājumos bija arī visai pilnīgs senāko latviešu grāmatu kopojums, ne sliktāks kā Jānim Misiņam. Atsevišķi izdevumi nav minēti pat J. Misiņa “Latviešu rakstniecības rādītājā”. Izmantojot grāmatnieka darba priekšrocības, sakarus un personisko erudīciju, iespēju robežās tika sakrāta maksimāli pilnīga latviešu valodā izdoto grāmatu kolekcija.

Ar lielu rūpību un pilnīgumu komplektētās bagātīgās grāmatu kolekcijas galvenā tematika - “Baltica” un “Lettica”. Tajā bija latviešu valodā izdotie iespieddarbi, kā arī izdevumi dažādās valodās, kas saturiski attiecās uz Baltijas vēsturi, politiku un sadzīvi Latvijas kontekstā. Papildus latviešu, vācu, krievu u.c. valodās izdotajām baltikas un vēsturiskās tematikas grāmatām krājumā bija arī daudz latviešu valodā tulkoto un oriģinālludziņu ar sadzīvisku tematiku, lustes spēļu, joku lugu ar dziedāšanu un dejošanu, kuplejām u.tml., daudz arī ‘muzikāliju’ (nošu izdevumu), tāpat kā savulaik viņa tirgotavā. Kolekcijā pārstāvētas gan sava laika populārās grāmatas, piemēram, “Kara lielskungs Eistaķijs”, “Grāfa lielmāte Genovefa”, “Zemeņu Marijiņa”, “Rinaldo Rinaldini” u.tml., gan ievērojamāko latviešu autoru - Annas Brigaderes, Rūdolfa Blaumaņa, Indriķa Alunāna, Jāņa Jaunsudrabiņa, Aspazijas u.c. darbi, arī krievu rakstnieku Ļeva Tolstoja, Nikolaja Gogoļa, pat Maksima Gorkija agrīnie tulkojumi latviešu valodā. Visai pilnīgs ir arī izdevumu klāsts, kas publicēts latviešu valodā ārpus Latvijas – Krievijas latviešu izdevniecībās “Prometejs”, “Spartaks” u.c. Jāpiezīmē, ka “Valters un Rapa” 1915. gadā nodibināja arī grāmattirdzniecības nodaļu Maskavā. Tā pastāvēja līdz 1918. gadam un lieti noderēja kontaktos ar Krievijas latviešiem, tai skaitā senāku grāmatu atpirkšanai. Latvijā izdotās grāmatas aptvēra plašu amplitūdu: no Rīgas līdz Liepājai, Jelgavai, Cēsīm, Valmierai, Valkai, Limbažiem, Tukumam, Jaunpiebalgai, Smiltenei. Ārzemēs publicētās latviešu grāmatas izdotas ne tikai Vācijas, Krievijas, Igaunijas un Lietuvas pilsētās, bet arī, piemēram, Bostonā un Bernē.

Līdz ar grāmatām, kas saistītas ar Latviju vai Baltiju kopumā, šajā privātbibliotēkā atrodami arī latviešu valodā izdoti informatīvi un izglītojoši izdevumi par svešām zemēm. Ne mazums ir mācību grāmatu no XIX gadsimta otrās puses un gadsimtu mijas līdz divdesmito gadu vidum. Kolekcijā visplašāk pārstāvēta vēsturiskā tematika un daiļliteratūra. Šis krājums satur daudz vērtīgu retu izdevumu, taču cenas, kas ierakstītas LU Centrālās bibliotēkas inventāra grāmatā, ir visai pieticīgas. Par kopējo summu var spriest no attiecīgās inventāra grāmatas beigās fiksētās informācijas par 1948. gadā veikto bibliotēkas grāmatu pārcenošanu uz padomju rubļiem, kas no J. Rapas iegādātajam krājumam uzrādīja vērtību ap 39,5 tūkstošiem rubļu. Šo grāmatu reālā vērtība patiesībā ir daudz lielāka

Šis vēsturiskais krājums glabājas LU Bibliotēkas Krātuvē. Elektroniskajā kopkatalogā atrodamos izdevumus iespējams pasūtīt saņemšanai Jūsu izvēlētā nozares bibliotēkā. Krājuma izpēte turpinās un tā pieejamība tiks pilnveidota.