Akadēmiskais centrsMuzeja darbinieki un atbalstītāji
Sekmīga muzeja darbība nav iedomājama bez tā darbiniekiem un citiem labvēļiem, kuri laika gaitā veicinājuši Latvijas ķīmijas vēstures muzeja attīstību un pilnveidi.
Ķīmiķe Agnese Zeltiņa četrus gadus (1975–1978), strādājot Organiskās ķīmijas katedrā par lekciju asistentu, vadīja ekskursijas, kurās apmeklētājiem stāstīja par profesoru Gustavu Vanagu. Viņa veica arī visus ar muzeju saistītos tehniskos darbus.
Vienpadsmit gadus (1983–1993) muzejā strādāja RPI pasniedzēja Leokādija Naķele, kurai bija liela pieredze mācību darbā ķīmijā. Stāstījumu par ķīmijas vēsturi viņa savienoja ar plašajām zināšanām ķīmijā, kā arī uzcītīgi veica dažādus darbus muzejā, kuros ietilpa gan fondu uzskaite, gan cīņa ar putekļiem.
Neilgu laiku muzejā darbojās ķīmiķes Ausma Valdovska (1991–1993) un Arisa Fomina (1993–1994). Jāatzīmē A. Valdovskas veikums fotoarhīva kārtošanā un A. Fominas ieguldījums muzeja estētiskajā noformēšanā.
RPI ķīmijas inženiera Jura Vaļinieka darbu (1982–1983) arhīva materiālu kārtošanā turpināja Leokādija Naķele un it sevišķi LU Ķīmijas fakultātes darbiniece Mairita Ozola (1986–1994).
Profesors Imants Meirovics bija ķīmijas muzeja patrons no 1974. gada. Ar viņa palīdzību veikti visi muzeja iekārtošanas darbi, kuros pēc vajadzības tika iesaistīti citi tehniskie un zinātniskie Ķīmijas fakultātes darbinieki. Visus šos gadus viņa tuvākais palīgs bija fakultātes līdzstrādnieks Ilgars Grosvalds, kas ieguldīja daudz pūļu Latvijas ķīmijas vēstures un ķīmijas muzeja popularizēšanā, strādājot muzejā kopš tā dibināšanas 1975. gadā līdz pat šim brīdim, kad ieņem muzeja vadītāja amatu.
LU Ķīmijas fakultātes docents Uldis Alksnis muzeja darbā iesaistījās jau kā muzeja padomes loceklis, veidojot šīs fakultātes stendu. Viņa darbība muzejā, tāpat kā RTU docentam, vēlāk asociētajam profesoram Augustam Ruplim, sākās, kad muzejam 1996. gadā piešķīra valsts finansējumu granta ietvaros. Ja A. Ruplis vairāk izcēlās ar savām popularizētāja dotībām, tad U. Alksnis ar rūpīgu iedziļināšanos katrā veicamajā darbā.
Muzeja attīstību ievērojami sekmējuši tā darba grupas priekšsēdētāji – profesori Jūlijs Eiduks (1975–1986) un Leonīds Osipovs (1986–1991).
Ar savu darbu profesora G. Vanaga fondu kārtošanā daudz līdzējusi arī viņa dzīvesbiedre Elga Vanaga.
Muzeja darbinieki Latvijas ķīmijas vēsturi atspoguļojuši arī daudzās publikācijās. Publicēti pētījumi par ķīmijas un ķīmijas tehnoloģiju attīstību no 19. gs. vidus līdz mūsdienām, pētīta ķīmiķu sagatavošana Latvijas augstskolās 20. gs. Atsevišķiem ķīmiķiem veltīti raksti un biobibliogrāfiskie rādītāji. Ievērojams darbs veikts ķīmijas popularizēšanā, izdodot vairākas monogrāfijas un publicējot populārzinātniskus rakstus periodiskajos izdevumos un rakstu krājumos. Par saviem pētījumiem muzeja darbinieki referējuši gan Latvijas mēroga, gan starptautiskās konferencēs.
