Jūrmalas muzeja filiālē Bulduru Izstāžu namā apskatāma izstāde “Latvijas Jūrmalas puķītes: Katrīnas Reinovskas dzejas ainava 19. gs. nogalē”, kurā eksponēts arī īpašs LU bibliotēkas krājuma priekšmets – 1875. gadā izdotā Katrīnas Reinovskas grāmata “Latvijas Jūrmalas puķītes”. Šis izdevums ieņem nozīmīgu vietu latviešu literatūras vēsturē, jo Katrīna Reinovska bija pirmā latviešu dzejniece sieviete, kuras dzejoļi publicēti atsevišķā drukātā grāmatā.
Izstāde veltīta Katrīnas Reinovskas personībai un daiļradei, izceļot viņas nozīmi 19. gadsimta nogales kultūrtelpā un sieviešu pārstāvniecības veidošanā literatūrā. Ekspozīcija veidota kā simboliska un poētiska telpa, kurā atklājas dzejnieces tēlainība, dzīves vide un laikmeta estētika.
Izstāde veidota kā simboliska, poētiska telpa, veltījums Katrīnas Reinovskas dzejas tēlainībai, vienlaikus iezīmējot atsevišķus motīvus, kas saistās ar viņas biogrāfiju. Domājot par Katrīnas Reinovskas vietu Latvijas vēsturiskajā kultūrtelpā – kā tas ir, “būt pirmajai”, darīt to, ko savā laikā vēl nav izdarījusi neviena cita pirms viņas, – piedāvāta metaforiskā “dzejnieces istaba”. Tā simboliski atsaucas uz angļu rakstnieces Virdžīnijas Vulfas (1882–1941) “savas istabas” konceptu, kurā skatītas sievietes iespējas rakstniecībā, vēsturiski atšķirīgā izglītības pieejamība. Katrīna Reinovska, Bulduru iedzīvotāja, īstenoja savu debiju dzejā laikā, kad, piemēram, topošā Aspazija vēl bija tikai maza meitene.
Izstādē atspoguļotās Katrīnas Reinovskas metaforiskās “savas istabas” noskaņu iedvesmojusi laikmeta estētiskā gaume. Ekspozīciju papildina arī ārpasaules simboliskie tēli: dzejnieces tuvās apkārtnes reālijas, zvejas atribūtika un jūras tuvums.
Katrīnas Reinovskas krājums “Jūrmalas puķītes” bija pirmā bezdelīga latviešu rakstniecībā, kurai, kā grāmatas ievadā novēlēja Lapas Mārtiņš, vajadzēja iedvesmot “citas tautietes latviski just un domāt” un pievērsties literārajai darbībai. Otrais latviešu sievietes sarakstīts dzejoļu krājums izdots tikai divdesmit gadus vēlāk. Turpretī mūsdienās latviešu literārā telpa bez sievietes balss vairs nav iedomājama – tā ir dabiska, pašpietiekama un stilistiski daudzveidīga. Taču kādai vajadzēja būt Pirmajai.
Izstādes autori: Līvija Baumane-Andrejevska, Ernests Sviklis. Māksliniece: Signija Joce.
Izstāde Jūrmalas muzeja filiālē Bulduru Izstāžu namā (Muižas ielā 6, Jūrmalā), ir apskatāma līdz 13. septembrim.
Plašāka informācija
