Akadēmiskais centrs
LU Bibliotēkas plašajos grāmatu plauktos virknējas ne tikai jaunākie izdevumi plašā zinātņu nozaru amplitūdā. Viens no LU Bibliotēkas speciālistu uzdevumiem ir arī rūpēties par retiem un unikāliem izdevumiem, kas atrodas Reto izdevumu un rokrakstu kolekcijā. To vidū ir arī 18. gs. tapušais “Herbarium Blackwellianum”, kura unikalitāti veido krāšņās, ar roku darinātās ilustrācijas. Viens no izdevuma sējumiem pirmo reizi ir eksponēts LU Dabaszinātņu bibliotēkā un skatāms vēl tikai līdz 27. jūnijam.
LU Bibliotēkas speciālisti vēlējās iegūt arī padziļinātu informāciju izdevuma skatītājiem – kā tas tapis, kāda bija izdevuma nozīme 18. gs., kādas vērtīgas atziņas varam gūt no tā 21. gs.? Tāpēc, sadarbībā ar LU Bioloģijas fakultātes dekāni Dr.biol. Līgu Ozoliņu-Mollu, pie izdevuma padziļinātas anotācijas veidošanas darbu uzsāka divi eksperti – neatkarīgā pētniece Mg.sc.biol. Ilona Jepsena, strādājot nepastarpināti ar izdevuma oriģinālu, un ilggadējais LU pētnieks Dr.biol. emeritus Edgars Vimba, sniedzot savu redzējumu par izdevuma autores vietu un nozīmi zinātnē. LU Bibliotēka sirsnīgi pateicas ekspertiem par veltīto laiku un ieguldīto darbu!
Anotācija
Elizabethae Blackwell Herbarium selectum. Emendatum et Avctum. Centuria II
Krāšņā izdevuma tapšana
Mūsu priekšā ir skotu zīmētājas un gravieres, uzņēmējas Elizabetes Blekvellas (Elizabeth Blackwell, 1707–1758) grāmatas “A Curious Herbal” (1737–1739) otrā izdevuma “Herbarium Blackwellianum” II sējums, kas ar nosaukumu “Ārstniecības augu izlases” iespiests 1754. gadā Nirnbergā (Vācijā). “Herbarium Blackwellianum” nav herbārijs mūsdienu izpratnē, kā kādas noteiktas teritorijas žāvētu augu vākums, kas liecina par augu izplatību un augu sugu sastāva izmaiņām. Šajā izdevumā nav atrodami žāvēti augi ne arī kādas to daļas. Tajā atrodami lieliski Elizabetes Blekvellas ar roku veidotie zīmējumi un gravīras.
Grāmata paredzēta aptiekāriem, farmaceitiem un ārstiem. Grāmatas sākumā sakārtoti augu dziedniecisko īpašību un pielietošanas apraksti latīņu un vācu valodā. Oriģinālā tos latīņu un angļu valodā sarakstījis Elizabetes Blakvellas dzīvesbiedrs Aleksandrs Blekvells (Alexander Blackwell, 1700–1747). Aprakstus vācu valodā pārlikuši un augu nosaukumus dažādās valodās pievienojuši vācu fiziķis un botāniķis Leipcigas Universitātes profesors Kristiāns Gotlībs Ludvigs (Kristian Gottlieb Ludwig, 1709–1773) un vācu botāniķis, Londonas Karaliskās biedrības biedrs Dr. Kristofs Jēkabs Trevs (Christoph Jacob Trews. 1695–1769) Pēdējais sarakstījis arī priekšvārdu, kur paskaidrojis, ka papildināti arī zīmējumi. Galvenokārt pievienoti ziedu daļu un augļu zīmējumi.
Visiem simts augiem Elizabete Blekvella no dabas izgatavoja ilustrācijas – zīmējumus, kurus viņa pati gravēja vara plātnēs un, pēc iespiešanas, izkrāsoja. Otrajam izdevumam pēc viņas parauga vara grebumus izpildījis un izkrāsojis vācu gleznotājs un gravieris Nikolajs Frīdrihs Eisenbergers (Nikolaus Friedrich Eisenberger, 1707–1771).
Augu pasaules pārsteidzošā daudzveidība
Grāmata sarakstīta 18. gs. sākumā un ir sava laika zinātnisko sasniegumu atspulgs. Pavisam grāmatā ir 100 lapas ar zīmējumiem. Galvenokārt tie ir ziedaugi. Līdzās ziedaugiem grāmatā iekļauta arī Āfrikas eļļas palma (Palma oleosa Mill.), piecas paparžu sugas (ieskaitot Latvijā sastopamo melno ozolpapardi jeb vīrpapardi un ērgļpapardi), viena sūna – parastais dzegužlins, divi ķērpji – plaušu ķērpis un rūsganā peltīgera un viena sēne – Jūdasa auss. Grāmatā aprakstīti un attēloti gan lakstaugi, kas satopami Eiropā savvaļā, piemēram, no blakteņu (Ononis L. ), mētru (Mentha L.), skābeņu (Rumex L.) ģintīm, gan kultūraugi. Ir arī kokaugi: ābele, persiks, mandeļkoks, parastais osis.
Daļa augu ir no tropiskajām zemēm, kurus eiropieši iepazina kā garšvielas – muskatrieksts, kanēlis, krustnagliņa, pipari, kardamons. Grāmatā iekļauta arī tējas augi, kafija (Coffea arabica L) un kakao (Theobroma cacao L). Tās autoriem, acīmredzot, bija pieejama informācija gan par Tuvo un Tālo Austrumu augiem, gan Jaunās pasaules pavisam nesenajiem atklājumiem.
Grāmata kopumā ļoti reālistiski un atpazīstami attēlo ārstniecības augus. Atzinīgi par to izteicies izcilais botānikas inovators, binārās nomenklatūras ieviesējs profesors un akadēmiķis Kālis Linnejs (Carolus Linnaeus, 1707–1778), kurš Elizabetei devis mīļvārdiņu – Botanica Bleckwelliana.
Zinātnisks pārpratums
Grāmatā iekļuvuši arī daži ar senākiem, mistiskiem priekšstatiem saistīti piemēri. Viens no tādiem ir Nr. 60 - agnus sciticus – Borometz. Attēlā redzams it kā jēra figūru atgādinošs objekts. Tas ir viens no viduslaiku mītiskajiem augiem, uz kura it kā izaug zieds kā jērs. Kad jērs apēdis savu augu – abi mirst. Senie ceļotāji uz Ķīnu aprakstījuši augus, kuriem ir augļi ar vilnu, kas maigāka par jēra vilnu. Var tikai minēt, ka tā bija kokvilna. Vairāk par mītiem, kas apvij Borometz var lasīt šeit. Tiesa šajā pašā sējumā iekļauta arī kokvilna (Nr. 57). Tātad Nr. 60 ir jābūt apveltīts ar kādām īpašām spējām. Zīmējums vairāk atgādina sakneni. Šī sējuma komentētājs to ir nodēvējis par saldsaknītes sakni – Radix Polypodium baromez L.
Otrs interesants zinātnisks pārpratums ir koraļļu iekļaušana ārstniecības augu grāmatā. Šo ūdens organismu īpatnējās, daudzveidīgas formas rosināja cilvēkus pieskaitīt tos augu valstij. No koraļļiem kopš senatnes izgatavoja rotaslietas un citus juvelierizstrādājumus, lietoja ļaunas acs novēršanai un dziedniecībā. Tikai tad, kad tika pilnveidots gaismas mikroskops, atklājās, ka koraļļi ir dzīvnieku (koraļļpolipu) koloniju ārējais skelets (William Herschel, (1738–1822). Šis atklājums, Elizabetes Blekvellas laikā vēl nebija izdarīts un vācu zinātniekiem, iespējams, arī vēl nebija zināms. Tā mūsu grāmatā 41., 42., 43. un 44. zīmējumi ir veltīti koraļļiem.
Noslēgumā jāsaka, ka mūsu priekšā ir unikāls darbs, kuru paveikusi uzņēmīga sieviete, investējot savu radošo enerģiju un inteliģenci. Tas bija finansiāli izdevies projekts, jo bija pirmais šāda tipa izdevums Lielbritānijā un tika pārņemts arī kontinentālajā Eiropā. To izmantoja vairākas aptiekāru un mediķu paaudzes. Vēlāk tam pat veltītas grāmatas, kurās diskutēts par augu nosaukumiem un kā tie būtu jāinterpretē modernajā nomenklatūrā.
Elizabetes sūrais dzīves ceļš
Elizabete Blekvella (dzimusi Blachrie) – skotu augu zīmētāja, grafiķe, uzņēmēja. Dzimusi 1707. gadā Aberdīnā (Skotijā) veiksmīga tirgotāja ģimenē. 27 gadu vecumā apprecējās ar Aleksandru Blekvellu – avantūristu, kurš bez atbilstošas izglītības praktizēja kā ārsts. Lai izbēgtu no soda, ģimene bēga uz Londonu, kur bez obligātā četrus gadu zeļļa laika Aleksandrs uzsāka izdevēja biznesu, tika pieķerts, sodīts ar lielu soda naudu un nonāca parādu cietumā. Lai nomaksātu vīra parādu, Elizabete uzsāka projektu, kas ilga sešus gadus. Viņa bija pamanījusi, ka aptiekāriem un ārstiem trūkst grāmatas, kurā būtu apkopotas ziņas par augu dziednieciskajām īpašībām, to pielietošanu un viņa papildināja vīra rakstītos tekstus ar augu ilustrācijām to atpazīšanai. Augus Elizabete zīmēja Čelsijas Ārstniecības dārzā (Chelsea Physic Garden). Viņa bija laba augu novērotāja, pati tos zīmēja, gravēja vara platēs un pēc iespiešanas izkrāsoja. Parasti šo darbu veica trīs amatnieki. Elizabete pati nodarbojās arī ar grāmatas mārketingu. Tā tika labi pirkta. “A Curious Herbal” iznāca no 1737. – 1739. gadam. Elizabetes vīrs pēc atbrīvošanas no cietuma aizbrauca uz Zviedriju, kur iesaistījās galma apvērsuma organizēšanā un 1747. gadā tika sodīts ar nāvi. Elizabete trūcīgos apstākļos nodzīvoja Čelsijā līdz 1758. gadam un tika apglabāta Čelsijas Abatijas kapsētā. Elizabetes Blekvellas vārds Abatijā ierakstīts plāksnē līdzās citām ievērojamām Čelsijas sievietēm.
Grāmata stāsta par sevi
Izpētes vērta būtu arī pašas grāmatas vēsture – kā tā nonāca LU Dabaszinātņu bibliotēkas izstāžu vitrīnā. Izdevumā ir ielīme ar ģerboņa attēlu – “Ex Bibliotheca G. F. Kordenbusch, Med. D. et Physic. Norimb. Ord.”, kas varētu liecināt par grāmatas pirmo īpašnieku vācu ārstu un astronomu Georgu Frīdrihu Kordenbušu (Georg Friedrich Kordenbusch, 1731–1802), kura ģimenes saknes saistītas ar Rīgas vārdu. Savukārt izdevumā iespiesto zīmogu stāsts varētu liecināt, ka tas atradās Rīgas Dabaspētnieku biedrības īpašumā un vēlāk nonāca augstskolas Botāniskajā laboratorijā – “Latvijas Augstskola = Universitas Latviensis. Botāniskā laboratorija. Riga”.
Kas attiecas uz senām grāmatām, tad Dr.biol. emeritus Edgars Vimba domā, ka lasītājiem būtu interesanti zināt un arī redzēt 1778. gadā izdoto baltvācu dabas pētnieka un aptiekāra Jēkaba Benjamina Fišera (Jakob Benjamin Fischer, 1731–1793) grāmatu “Versuch einer Naturgeschichte von Livland”, kurā atrodamas pirmās ziņas par Baltijas dabu. Šis ir vēl viens brīnišķīgs izdevums, kura mājvieta ir LU Bibliotēkas Reto izdevumu un rokrakstu kolekcijā.
Apsveicams ir LU Bibliotēkas pasākums iepazīstināt lasītājus ar retiem izdevumiem. Taču šodien par to domājot rodas jautājums – ko gan mēs varēsim piedāvāt skatīties pēc 300 gadiem?
Izmantotie avoti
No LU Bibliotēkas reto izdevumu un rokrakstu kolekcijas:
Blackwell, Elizabeth. Herbarivm Blackwellianvm Emendatvm Et Avctvm Id Est Elisabethae Blackwell Collectio Stirpivm Qvae In Pharmacopoliis Ad Medicvm Vsvm Asservantvr Qvarvm Des[!]riptio Et Vires Ex Anglico Idiomate In Latinvm Conversae Sistvntvr Figvrae Maximam Partem Ad Natvrale Exemplar Emendantvr Floris Frvctvsqve Partivm Repraesentatione Avgentvr Habitvs Externi Notae Propriae Addvntvr Et Omnes Species Probatis Botanicorvm Nominibvs Illvstrantvr. Centvria II = Vermehrtes und verbessertes Blackwellisches Kräuter-Buch das ist Elisabeth Blackwell Sammlung der Gewächse die zum Arzney-Gebrauch in den Apotheken aufbehalten werden deren Beschreibung und Kräfften aus dem Englischen übersetzt angezeiget die Abbildung grossen Theils nach der Natur verbessert mit Beyfügung der Theile der Blume und Frucht wie auch des äuserlichen Ansehens eigenen Kennzeichen vermehret und alle Arten mit bewährten Nahmen der Kräuter-Lehrer erläutert werden Zweytes Hundert. Nürnberg : gedruckt bey Christian de Launoy, 1754. https://publikationsserver.tu-braunschweig.de/receive/dbbs_mods_00038714
Blackwell, Elizabeth. Herbarivm Blackwellianvm Emendatvm Et Avctvm Id Est Elisabethae Blackwell Collectio Stirpivm Qvae In Pharmacopoliis Ad Medicvm Vsvm Asservantvr Qvarvm Descriptio Et Vires Ex Anglico Idiomate In Latinvm Conversae Sistvntvr Figvrae Maximam Partem Ad Natvrale Exemplar Emendantvr Floris Frvctvsqve Partivm Repraesentatione Avgentvr Habitvs Externi Notae Propriae Addvntvr Et Omnes Species Probatis Botanicorvm Nominibvs Illvstrantvr. Centvria IIII = Vermehrtes und verbessertes Blackwellisches Kräuter-Buch das ist Elisabeth Blackwell Sammlung der Gewächse die zum Arzney-Gebrauch in den Apotheken aufbehalten werden deren Beschreibung und Kräfften aus dem Englischen übersetzt angezeiget die Abbildung grossen Theils nach der Natur verbessert mit Beyfügung der Theile der Blume und Frucht wie auch des äuserlichen Ansehens eigenen Kennzeichen vermehret und alle Arten mit bewährten Nahmen der Kräuter-Lehrer erläutert werden Viertes Hundert. Nürnberg : gedruckt bey Christian de Launoy, 1760. https://digitale.bibliothek.uni-halle.de/urn/urn:nbn:de:gbv:3:1-708887
Botanical Arts and Artists https://www.botanicalartandartists.com/about-elizabeth-blackwell.html
