Uzsākot pētnieciskā darba izstrādi, ir svarīgi izvēlēties aktuālu un pietiekami neizpētītu tēmu, kas veiksmīgi papildinātu nozarē līdz šim veiktos pētījumus. Izvērtēt tēmas izvēli un tās pētīšanas nepieciešamību ir būtiski, rakstot arī zinātniskās publikācijas. 

Pētījumu trūkums (research gap) 

Izvēloties tēmu, var identificēt pētījumu trūkumu (research gap). Tas ir jautājums vai problēma par noteiktu tēmu, kura līdz šim nav pietiekami pētīta. Tās identificēšana palīdz formulēt sava pētījuma problēmu un izvirzīt pētījuma jautājumus. Piemēram, tēma var būt nepietiekami pētīta konkrētā pasaules daļā, valstī vai arī tā nav aplūkota noteiktu sociālo grupu, lomu, slāņu kontekstā. 

Kā identificēt nepietiekami izpētītas tēmas? 

Lai identificētu potenciālas pētījuma tēmas, noderīgi ir analizēt jau veiktos pētījumus par sev interesējošo tēmu, pievēršot uzmanību pētījuma ievadam, temata aktualitātei, pamatojumam un norādēm turpmākiem pētījumiem, kā arī izmantoto informācijas avotu sarakstam. Noderīgi ir iepazīties arī ar recenzijām un pētījumu apkopojumiem. To darot, var meklēt atbildes uz jautājumiem: 

  • Kādus jautājumus vai problēmas autors nav aplūkojis?
  • Ar kādām grūtībām saskarās autors, kas neizdevās? Vai ir iespēja pētījumu pilnveidot?
  • Vai pētījuma process un izmantotās metodes ir aktuālas un atbilstošas nozares pētniecībai? Vai ir iespēja izmantot citas un/vai piemērotākas metodes? 

Iegaumē!

Analizējot iepriekš veiktos pētījumus, īpaša uzmanība jāpievērš jaunākajām publikācijām, kas tapušas pēdējo 5 gadu laikā, ņemot vērā nozares un pētījuma temata specifiku. Nozarēs, kurās attīstība norisinās īpaši strauji, ieteicams balstīties uz pētījumiem, kas publicēti pēdējā gada līdz piecu gadu periodā. Savukārt humanitārajās zinātnēs nozīmīgi un aktuāli var būt arī pētījumi, kas publicēti pirms 10 un vairāk gadiem. Tāpat nepieciešams iepazīties ar pētījuma tēmai saistītām doktora disertācijām un tās analizēt, aptverot gan savā augstskolā, gan citās Eiropas un pasaules augstākās izglītības un pētniecības institūcijās izstrādātos darbus. 

Citējamības datubāzes un citi rīki apkopo datus, informāciju par zinātniskajām publikācijām un pētniecības virzieniem, nodrošinot iespēju iepazīties ar aktuālajām tēmām starptautiskā mērogā (piemēram, Scopus, Web of Science, ERIH PLUS by Dimensions). Šie resursi ļauj identificēt pētījumus, pētniecības tendences, vadošos autorus un institūcijas konkrētajā jomā. Arvien vairāk datubāzes un analītiskie rīki piedāvā mākslīgā intelekta risinājumus, kas palīdz atklāt aktuālas potenciālās pētniecības tēmas, analizējot plašu publikāciju un zinātnisko datu kopumu. 

Lai varētu saskatīt likumsakarības un pieņemt lēmumu par tēmas dziļāku izpēti, ir būtiski pierakstīt savas idejas un jautājumus, kas rodas lasot zinātnisko literatūru. Var būt noderīgi izrakstīt no atrastajiem pētījumiem noderīgu informāciju, pierakstot autoru, nosaukumu un gadu, pētījuma tēmu un kontekstus, galvenās atziņas, pielietoto metodoloģiju, autoru norādītos tematus tālākai pētniecībai. Pieraksti būs vērtīgi arī vēlāk, veidojot atsauces un norādes. Jautājumu izpēte ir būtiska, lai novērstu pētījumu dublēšanos. 

Vispārīgi ieteikumi pētījuma tēmas izvēlei 

  • Izvēloties tēmu un strukturējot zināšanas, var izmantot prāta vētras metodi  (sk. 7. att.). Prāta vētras metode palīdz noskaidrot apakštēmas un virstēmas, saskartēmas, kā arī formulēt atslēgvārdus un to kombinācijas, ko izmantot, veicot meklēšanas pieprasījumus datubāzēs, katalogos un meklētājprogrammās. Nav viena pareiza veida kā organizēt prāta vētru, jābūt atvērtam un gatavam izmēģināt dažādas metodes;
  • Ideju ģenerēšanas procesā ir nepieciešams komunicēt ar citiem, dalīties ar idejām un iegūt atgriezenisko saiti, ieteikumus no darba vadītāja, konsultanta, citiem pētniekiem un nozares ekspertiem;
  • Nevajag gaidīt, kamēr parādīsies viena izcila ideja, jāsāk rakstīt! Rakstīšanas procesā arī parasta ideja var izrādīties vislabākā. Rakstot ir vieglāk saprast tēmas sarežģītību, iedziļināties tajā un arī konkretizēt to;
  • Pētniecības process ir elastīgs. Labam pētniekam jābūt atvērtam un jāpielāgojas jauniem pierādījumiem, līdz ar to tēma var nedaudz mainīties pētniecības procesā. 

7. att. Piemērs prāta vētrai, izmantojot jautājumu metodi: kurš?, kad?, kur?, kas? (SUNY Empire Librarian, 12.05.2015).  

7. att. Piemērs prāta vētrai, izmantojot jautājumu metodi: kurš?, kad?, kur?, kas? (SUNY Empire Librarian, 12.05.2015). 

Iegaumē! 

Pētniecības process ir laikietilpīgs, tāpēc labāk izvēlēties tēmu, kas pētniekam ir saistoša, interesē un ir aizrautība to pētīt. Tas sniegs nepieciešamo pamatu veiksmīgai pētnieciskā darba izstrādei. 

Papildu materiāli 

Videoieraksts “Research gap: 4 EASY ways to find it today” (Autors: Marek Kovac, Academic English Now) 

Videoieraksts “How to Identify a Research Gap?” (Autors: PHILO-notes) 

Videoieraksts “How to identify research gap - 6 tips for identifying research gap l a step by step guide” (Autors: Educational hub) 

Videoieraksts “What is Research Gap and how to find it?” (Autors: Research Tube) 

Identifying Research Gaps to Pursue Innovative Research (Autors: Enago Academy) 

Research Gap: 6 ways to Find and Make Potential Use of It (Autors: Dr Rizwana Mustafa) 

How to identify the research gap? (Autors: Jianan Qian)

Informācijas avoti 

How to Choose a Dissertation Topic For Your Doctoral Degree. (n.d.). Walden University. https://www.waldenu.edu/online-doctoral-programs/resource/how-to-choose-a-dissertation-topic-for-your-doctoral-degree  

Jones, S., P. (26.07.2016.). How to Write a Great Research Paper. https://www.youtube.com/watch?v=VK51E3gHENc  

SUNY Empire Librarian. (12.05.2015). Brainstorm your research topic. https://www.youtube.com/watch?v=L_iBDqJjjfw 

UCLA Library. (16.10.2019.). Identifying Research Gaps. https://www.youtube.com/watch?v=--jYdyFXGj8