Veļu laika noskaņās, kad tradicionāli aizrit pārdomas par aizsauli, nezināmo un noslēpumaino, Latvijas Universitātes bibliotēka (LUB) aicina apmeklēt izstādi ““Šis tiešām ir tas pēdīgs laiks”: monstri, komētas un apokalipse”. Tā atklās to, kā dažādos Eiropas kultūras un zinātnes attīstības posmos mainījusies izpratne par neparasto – monstriem, dabas brīnumiem, anatomiskām anomālijām un debesu parādībām.
Izstāde bez maksas apskatāma no 6. novembra līdz 2027. gada 13. martam LU bibliotēkā Rūpniecības ielā 10, Rīgā, tās darba laikā.
Izstāde veidota LU zinātnes komunikācijas projektā “Aurora Nexus: savienot cilvēkus, zinātni un mākslu”, lai caur vēstures liecībām, zinātnes atklājumiem un māksliniecisku interpretāciju rosinātu sabiedrības, jo īpaši jauniešu, zinātkāri un izpratni par zinātnes nozīmi pasaules izzināšanā.
Neparastas dabas parādības, komētas, anatomiskas īpatnības, monstri un fantastiski dzīvnieki gadsimtiem ilgi rosinājuši cilvēku iztēli, bailes un zinātkāri. Šo priekšstatu mainīgo vēsturi atklāj izstādes galvenie eksponāti – senās un retās grāmatas, kurās dažādu laikmetu autori centušies izprast un izskaidrot apkārtējo pasauli. Grāmatu lappusēs un gravīrās atklājas pāreja no pārdabisku zīmju un Dieva brīdinājumu skaidrojuma uz neparasto parādību novērošanu un zinātnisku izpēti. Izstādē būs apskatāmi arī Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja eksponāti.Antīkajā pasaulē monstri tika uzskatīti par dabas anomāliju, bet monstra dzimšana bija zīme gaidāmai nelaimei. Kristietība monstrus un fantāzijas būtnes uzskatīja gan par Dieva sūtītu brīdinājumu daudz grēkojušajiem ļaudīm, gan ļaunu vēstošu zīmi.
"Nezināmais joprojām rosina mūsu zinātkāri. Pat laikmetā, kad informācija ir pieejamāka nekā jebkad agrāk, mēs turpinām meklēt atbildes uz sarežģītiem jautājumiem un mācāmies atšķirt faktus no pieņēmumiem. Šī izstāde ir kā ceļojums pa cilvēces zinātkāres pēdām: tā parāda, kā zinātnes atklājumi gadsimtu gaitā mainījuši mūsu priekšstatus par pasauli. Savienojot vēstures liecības, zinātni un mākslu, mēs padarām zinātnes vēsturi dzīvu un saistošu ikvienam,” norāda LUB direktora vietnieks Ph. D. Klāvs Zariņš.
Izstādes centrā ir Rīgas humānista Daniela Hermaņa darbs “Baisais dzemdējums” (De monstroso partu), kas glabājas LUB Reto izdevumu un rokrakstu bibliotēkas Bibliotheca Rigensis krājumā. Šī 1596. gadā Rīgā izdotā renesanses poēma par monstru un tā interpretāciju, visticamāk, ir vienīgais līdz mūsdienām saglabājies Livonijā radītais literārais darbs par šo tēmu.
Izstādē būs apskatāmi nozīmīgi 15.-18. gadsimta iespieddarbi ar pārsteidzošām un pat mulsinošām ilustrācijām – tā laika ievērojamāko kosmogrāfu un hronistu darbi, tostarp Sebastiāna Minstera un Hartmana Šēdela izdevumi, kā arī Kaspara Henenbergera Prūsijas zemju apraksts. Izstādi papildinās grāmatas par astronomiju un astroloģiju un nozīmīgi medicīnas izdevumi, tostarp franču ķirurga Ambruāza Parē Des monstres et prodiges jeb “Par monstriem un brīnumiem” – viens no pazīstamākajiem 16. gadsimta darbiem par cilvēku un dzīvnieku ķermeņa anomālijām, neparastām dzimšanām un brīnumainām parādībām.
Izstādes nosaukumu iedvesmojusi 16. gs. beigās Vācijā tapusi luterāņu draudzes dziesma “Šis tiešām ir tas pēdīgs laiks”. Kristofa Fīrekera tulkojumā tā iekļauta vairākos latviešu dziesmu grāmatas izdevumos Adventes laika dziesmu kopā, kas veltītas Pastarajai tiesai un mūžībai.
Izstādes veidotājas – Dr. philol. Aija Taimiņa un Mg. hum. Laura Kreigere-Liepiņa.
Uz izstādi īpaši aicinātas skolēnu un jauniešu grupas, lai iepazītu, kā gadsimtu gaitā mainījušies cilvēku priekšstati par neparastām dabas parādībām un kā mītus un ticējumus pamazām aizstājušas zinātniskas atziņas. Unikālās izstādes apmeklējums būs vērtīgs papildinājums mācību procesam, paverot priekškaru uz cilvēces vēstures mazāk zināmajām šķautnēm. Grupām apmeklējumu jāpiesaka iepriekš, aizpildot elektronisko reģistrēšanās anketu vai sazinoties ar LU bibliotēku: elina.sprude-nesenberga@lu.lv; (+371) 26295583.
Pasākums ir daļa no LU projekta “Aurora Nexus: savienot cilvēkus, zinātni un mākslu”(Nr. 101305570) aktivitātēm, kas tiek īstenots ar Eiropas Komisijas programmas “MSCA un sabiedrība: Eiropas Zinātnieku nakts un pētnieki skolās 2026–2027” atbalstu. MSCA ir Eiropas Savienības iniciatīva, kas atbalsta pētniecību, inovācijas, pētnieku profesionālo attīstību un zinātnes komunikāciju.
