Latvijas Universitātes (LU) Muzejs saņēma Latvijas zinātņu akadēmijas bioloģijas zinātņu goda doktora Jāņa Rukšāna dāvinājumu, šogad jau otru herbāriju paketi – pavisam 70 vienības, to skaitā ir 9 holotipus. (Pirmajā šī gada paketē bija 35 herbāriji, to skaitā 13 holotipi un 3 izotipi).
J. Rukšāns pēc izglītības ir dārznieks, beidzis Bulduru dārzkopības tehnikumu (1966) un Jelgavas lauksaimniecības akadēmiju (1973). Jau no skolas gadiem aizrāvies ar savvaļas augu īpatnējo formu meklējumiem un to kolekcionēšanu. Šobrīd viņš pārzina vienu no pasaulē lielākajām sīpolaugu kolekcijām (ap 4500 paraugu), to skaitā pasaulē lielāko krokusu botānisko paraugu kolekciju – ap 1900 paraugu. J. Rukšāna kolekciju veido tieši savvaļas populāciju paraugi, kas ievākti daudzajās ekspedīcijās kopš 1975. gada. Jau pirmajā ekspedīcijā uz Vidusāziju J. Rukšāns atrod trīs jaunas ģeofītu sugas – vienu Corydalis un vienu Tulipa sugu Kazahstānā un jaunu Iris sugu Uzbekijā. Corydalis sugu gan apraksta zviedru botāniķi, saglabājot J. Rukšāna doto nosaukumu, bet pārējās jau publicē Rukšāns, tiesa, tikai jaunajā tūkstošgadē. Atzīmējot Jāņa Rukšāna ieguldījumu Corydalis ģints izpētē, zviedru botāniķi vienu viņā atklāto jauno sugu no Tadžikijas nosauc par Corydalis ruksansii Liden.
Jau jaunajā tūkstošgadē J. Rukšāns pievēršas tieši botānikai. Sākas daudzas ekspedīcijas uz Turciju, Balkāniem, Pirenejiem, Apenīniem un Irānu – visur izdodas atrast un vēlāk aprakstīt un publicēt jaunus sīpolaugu taksonus, un ne tikai sīpolaugus. Irānā tiek atklātas un aprakstītas arī divas jaunas peoniju sugas. Taču Irānā vislielākais ieguldījums ir tieši krokusu ģints izpētē. Ja pirms J. Rukšāna ekspedīcijām (kopš 2008. gada tādas bijušas septiņas) Irānas florā bija zināmas tikai 9 krokusu sugas, tad šobrīd, pateicoties Rukšāna ieguldījumam, to skaits ir vairāk nekā trīskāršojies. Taču pavisam uz šo brīdi Rukšāns ir atklājis, aprakstījis un publicējis vairāk nekā 100 jaunus taksonus, to skaitā apmēram 60 jaunas krokusu sugas, vairākas no tām publicētas kopā ar zviedru, ukraiņu, čehu un irāņu pētniekiem. Ukraiņu zinātnieks D. Zubovs vienu no jaunajām krokusu sugām nosaucis par Crocus ruksansii Zubov.
Vienlaikus Jānis Rukšāns savas zināšanas un pieredzi apkopo grāmatās. Viņa pirmā monogrāfija par krokusiem tika izdota Rīgā, 1981. gadā. Šobrīd nozīmīgākais darbs ir monogrāfija par krokusu ģinti “The World of Crocuses”, ko 2017. gadā izdevusi Latvijas zinātņu akadēmija (ar pielikumu “The First Supplement” – 2023. gadā). Divas viņa grāmatas izdotas arī ASV, no tām grāmata “Buried Treasures” (2007) ierindota 10 Latvijas zinātņu akadēmijas tā gada labāko publikāciju skaitā. J. Rukšāns apbalvots arī ar Latvijas zinātņu akadēmijas Henrika Skujas vārdbalvu bioloģijas zinātnēs (2017), Ministru kabineta balvu (2011), Anglijas karaliskās biedrības Sera Daniela Hola vārdbalvu (2021) par sasniegumiem botānikā un tās popularizēšanā, apbalvots arī ar Trīszvaigžņu ordeni (1999) un Atzinības Krustu (2011). 1990. gadā apbalvots ar P. Dindoņa balvu par sasniegumiem selekcijā.
Līdz 2023. gadam J. Rukšāna jaunatklāto sugu holotipi tika deponēti galvenokārt Gēteborgas Universitātes herbārijā, vairāki arīdzan Leibniz Institute of Plant Genetics and Crop Research (IPK), Gatersleben, Germany, kur notiek intensīva Crocus ģints pētniecība, daži arīdzan Teherānas universitātes herbārijā. Kopš 2023. gada J. Rukšāns savus herbārijus nodod glabāšanā LU Muzejam Ar herbāriju kolekciju var iepazīties LU Muzeja Botānikas un mikoloģijas kolekcijās, iepriekš piesakoties šeit.
