Vulkānu darbība

Vulkānu darbība

Vulkāna izvirduma raksturu galvenokārt nosaka magmas cilmvietas atrašanās dziļums, lavas sastāvs, gāzu daudzums un aktivitāte, magmas pacelšanās augstums pievadkanālā vai plaisā. No vulkāniem izplūstošās lavas daudzums ir dažāds. Parasti tas mērāms 10 un 100 daļās km³. Summārā lavas masa, kas izplūst no vulkāniem, ir apmēram 6 reizes mazāka par vulkānu izsviesto cieto produktu daudzumu. Lava var pārklāt desmitiem km². Tāpat dažāds var būt arī lavas sastāvs. Arī atsevišķu izvirdumu laikā tas var mainīties. Bāziska sastāva magmatiskajā kausējumā ir maz gāzu, tas ir šķidrāks, ar temperatūru 1400-1000^oC un izlijums notiek salīdzinoši mierīgi. Skāba sastāva magma ir daudz stigrāka, mazkustīgāka, ap 800^oC, reizēm tikai 500^oC karsta un satur daudz gāzu. Izvirdumi notiek kā sprādzieni ar liela daudzuma gāzu izdalīšanos, kas parasti rada lielus postījumus, jo sadrupina un izmet atmosfērā daudz cieto iežu, kas atrodas to ceļā. Magma, ceļoties uz Zemes virspusi, jau ievērojamā dziļumā būtiski pārveidojas. Gāzes uzkrājas virsējā daļā un vienmēr izlaužas pirmās. Uz gāzu izdalīšanos ietekmi atstāj ieži, cauri kuriem tām jāiet. Ar porainiem vai plaisainiem iežiem aizpildīta, kā arī atvērta kanāla gadījumā gāzes izplūst ar mazāku sprādzienu, bet, ja kanālu slēdz blīvi ieži, tad tie tiek izsviesti ar ļoti lielu spēku.