Vēstures fakultāte (1944/45-1954) un LVU filozofijas katedra (1951-1967)

1944./45. mācību gadā Filoloģijas un filozofijas fakultāti sadalīja divās – Vēstures fakultātē un Filoloģijas fakultātē. Vēstures fakultāte pastāvēja līdz pat 1954. gadam. Tajā bija iespējams apgūt trīs specialitātes: vēstures, latviešu valodas un literatūras, krievu valodas un literatūras specialitātes. Katrai fakultātes nodaļai bija divas katedras. Vēstures nodaļa sastāvēja no PSRS vēstures katedras un vispārējās vēstures katedras, latviešu valodas un literatūras nodaļa no latviešu valodas katedras un latviešu literatūras katedras, bet krievu valodas un literatūras nodaļa sastāvēja no krievu valodas katedras un krievu literatūras katedras. Tāpat šī fakultāte piedāvāja neklātienes nodaļās apgūt bibliotēku zinātnes un žurnālistiku.

Latvijas Valsts universitātes pirmajā mācību gadā darbu sāka arī trīs vispārējās katedras. Tās bija neatkarīgas universitātes institūcijas, kuras nodrošināja lekciju kursus dažādās zinātņu nozarēs. Filozofijas zinātni bija iespējams apgūt izveidotajā Dialektiskā un vēsturiskā materiālisma katedrā. Vēlāk šī katedra tika pārdēvēta par Filozofijas katedru. LVU uz filozofijas katedras bāzes izveidoja filozofijas un socioloģijas katedru, un kopš 1967. gada universitātē darbojās divas filozofijas katedras – LVU filozofijas katedra un Juridiskās un filozofijas fakultātes filozofijas un socioloģijas katedra.     

Vēstures fakultātē pēc kara 1944./45. gadā studēja tikai 67 studenti, bet piecus gadus vēlāk 1950. gadā studentu skaits jau sasniedza 245 studentus. Fakultāte nodrošināja arī studijas neklātienes nodaļā. Šajā nodaļā studējošo skaits 1946. gadā bija 70 studenti, bet 1950. gadā jau 234 studenti. Neklātienes studiju studentu skaitu ietekmēja studentu materiālais stāvoklis un nepieciešamība strādāt. Klātienes studijās studējošiem iespēja strādāt nebija, tomēr neklātienes studentiem ir iespēja strādāt pilnas slodzes darbu un turpināt mācības.

Izmantotie informācijas avoti