Kopš 2019. gada janvāra Latvijas Universitātē darbojas LU grāmatu klubs, kas reizi mēnesī pulcē aktīvākos lasītājus. LU grāmatu kluba idejas autore ir LU vecākā juriskonsulte Dace Raipale, kura atklāj, ka grāmatu lasīšana ir viņas ikdiena. Viņa norāda: “Tā kā darbā pavadām lielāko daļu nomoda laika, ir tik jauki kaut uz piecām minūtēm ārpus darba jautājumiem aprunāties ar kolēģiem: kas interesants izlasīts, kādi iespaidi gūti un kas noteikti jāizlasa. Mums LU ir krietns pulciņš lasošu kolēģu un brīnišķīga bibliotēka. Spēj tik izvēlēties no piedāvātās grāmatu bagātības!” Ar LU Bibliotēkas atbalstu D. Raipales ideja tika realizēta – reizi mēnesī, pulcējot aktīvākos lasītājus, grāmatu klubs ir iekļāvies LU dzīves ritmā un kļuvis par pierādījumu tam, ka kolēģu aizsākta iniciatīva var pāraugt tradīcijā. Jāatzīmē, ka 2020. gads atstāja iespaidu uz LU grāmatu kluba norisi, ievērojot distancēšanos, tikšanās vieta no Klusās lasītavas LU Bibliotēkā Raiņa bulvārī tika pārcelta uz Microsot Teams platformu, tomēr tas nav ietekmējis vēlmi lasīt un dalīties iespaidos. Tikšanās notiek neformālā atmosfērā, diskutējot par izvēlētās grāmatas raisītajām atziņām, aktualitāti, tēliem un to attiecībām.

2020. gada laikā LU grāmatu kluba ietvaros tika izlasītas un apspriestas 7 grāmatas. Šajā gadā uzmanība tika veltīta jaunākajai literatūrai, kas ieguvusi kritiķu un lasītāju atzinību. Lai pēc iespējas lielāks lasītāju loks varētu piedalīties sarunās par grāmatām, izvēlētās literatūras tematika bija daudzveidīga – no romāniem, kas aktualizē filozofiska rakstura jautājumus, līdz romantiskiem mīlas stāstiem.

Pētera Hēga romāns „Ziloņkopēju bērni” ļāva iepazīt Tilti, Hansu un Pēteri, kuri ne tikai meklēja savus pazudušos vecākus, bet arī šķetināja filozofiska rakstura problēmas. Olivjē Burdo sniedza iespēju dzīvot līdzi mīlas stāstam, kas balansēja uz neprāta robežas romānā ”Gaidot Bodžanglu”. Savukārt armēņu izcelsmes rakstniece Narinē Abgarjana ļāva nokļūt Armēnijas kalnu ciematā, kas vēstures līkločos piedzīvojis gan smagus pārbaudījumus, gan pasakainus brīnumus. Novārtā netika atstāta arī latviešu literatūra. Rasas Bugavičutes-Pēces romāns "Puika, kurš redzēja tumsā" sniedza iespēju ar bērna acīm lūkoties uz dzīvi vājredzīgā ģimenē, liekot lasītājam ne tikai kļūt par puikas pieaugšanas liecinieku, bet arī izprast pretrunas, kas sabiedrības attieksmē valda pret vājredzīgajiem. Savukārt Inguna Dimante romānā „Komjaunietes pūra nauda” vēstīja par sievietes jūtu pasauli un pirmo mīlestību padomju laikā. 2020. gada pēdējā tikšanās tika veltīta Kārļa Vērdiņa daiļradei, tā aizsākot sarunas par dzeju.

2020. gadā LU grāmatu klubā tika aizsākta jauna tradīcija – sarunas ar rakstniekiem. Novembra beigās notika pirmā tikšanās ar rakstnieci Zani Zustu – prasmīgu stāstnieci, kura ar rotaļīgu sižeta līniju spēj aizvest pie atziņām par cilvēka iekšējās pasaules niansēm. Šī tikšanā sniedza iespēju gan iepazīt Zani Zustu un viņas daiļradi, gan ielūkoties rakstnieces darba aizkulisēs. Ņemot vērā lasītāju interesi, sadarbība ar rakstniekiem, dzejniekiem un tulkotājiem tiek plānota arī nākamajā gadā.

Lasot grāmatas, cilvēks lielākoties ir divatā ar tekstu, veidojot izpratni un viedokli par lasīto. LU grāmatu klubs aicina ļauties lasītpriekam un dalīties iespaidos, tā bagātinot savu un citu redzesloku.

 

LU grāmatu kluba programma

25. februārī – Džeina Ostina "Lepnums un aizspriedumi"

25. martā – Maija Krekle "Melanholiskais valsis. Emīla Dārziņa sapnis par mīlestību"

29. aprīlī – Mia Kankimeki "Sievietes, par kurām domāju naktīs"

27. maijā – Maikls Kaningems "Stunda

Dalīties