Līdz 11. janvārim LU bibliotēkā – LU Akadēmiskā centra Dabas mājā (Jelgavas ielā 1, 1. stāvā) aplūkojama izstāde, kurā eksponētas LU bibliotēkas krājumā esošās Rīgas Dabaspētnieku biedrības biedru grāmatas, kas sniedz ieskatu dabas zinātņu pētniecībā Eiropā 19. gs. Daļa no izstādē redzamajiem izdevumiem tiek publiski demonstrēti pirmo reizi.
LU bibliotēka Dabas mājā turpina tradīciju – eksponēt nozīmīgus izdevumus dabaszinātnēs. Šādā veidā skatītājiem ir iespēja gan paplašināt savas zināšanas, gan izveidot priekšstatu par pētnieku lielo interesi dabas noslēpumu izzināšanā. LU bibliotēka atklāj, cik vizuāli krāšņi ir izdevumi, kas publicēti 19. gs.
Rīgas Dabaspētnieku biedrība (Naturforscher-Verein zu Riga) tika dibināta 1845. gadā un tajā darbojās gan dabas pētnieki, gan interesenti, kuri rīkoja sanāksmes, izdeva zinātniskus darbus, veidoja bibliotēku un vāca dabas priekšmetu kolekcijas. Biedrības gadu desmitiem uzturētā grāmatu apmaiņa ar citām Eiropas zinātniskajām biedrībām nodrošināja to, ka LU bibliotēka ieguva retus ārvalstu zinātniskos izdevumus, kuri 20. gadsimta pirmajā pusē veidoja starptautiski atzītu bāzi LU dabaszinātniekiem tādās nozarēs, kā bioloģija, ģeogrāfija, ģeoloģija un ķīmija.
Šajā izstādē eksponēti seši izdevumi. Apmeklētājiem ir iespēja iepazīties ar piecu izdevumu digitālajām versijām, skenējot kvadrātkodus:
Vācu botāniķa Kārļa Ludviga Vildenova (Carl Ludwig Willdenow, 1765–1812) grāmata Anleitung zum Selbststudium der Botanik („Botānikas pašmācības rokasgrāmata”) ir botānikas mācību grāmata, kas paredzēta gan patstāvīgām studijām, gan publisku lekciju papildināšanai. 1804. gadā Berlīnē izdotais darbs bija grāmatas pirmais izdevums.
Willdenow, Karl Ludwig, Dr. Carl Ludwig Willdenow's Anleitung zum Selbststudium der Botanik, ein Handbuch zu öffentlichen Vorlesungen. Dritte vermehrte und verbesserte Auflage / herausgegeben von H.F. Link. Berlin: Ferdinand Oehmigke senior, 1822.
Kārļa Ludviga Vildenova (Carl Ludwig Willdenow, 1765–1812) botānikas pašmācības rokasgrāmatas trešais, papildinātais un uzlabotais izdevums, kas ticis publicēts pēc autora nāves, norāda uz tā nozīmīgumu 19. gs. botānikas pētnieku un interesentu vidū. Grāmata papildināta ar četrām krāsainām vara gravīru tabulām un autora portretu.
Sakšu izcelsmes entolomoga un paleontologa Gothelfa Fišera fon Valdheima (Gotthelf Fischer von Waldheim, 1771–1853) pētījums par fosilu rāpuļu ģinti, ko autors bija identificējis Maskavas apkaimes Juras perioda nogulumos. Darbs atspoguļo 19. gadsimta dabaszinātnieku interesi par fosilijām un Zemes senākās vēstures izpēti, kad paleontoloģija pamazām veidojās par patstāvīgu zinātnes nozari. Izdevumu papildina divas ilustrāciju lapas.
Vācu dabaszinātnieka un publicista Karla Millera fon Halles (Karl Müller, 1818–1899) izdevums ir 19. gadsimta populārzinātniskās botāniskās literatūras piemērs, kas augu pasauli atklāj kā plaša “botāniska ceļojuma” objektu. Grāmatā zinātniska informācija apvienota ar literāri saistošu izklāstu un bagātīgu vizuālo materiālu. 1869. gada otrais, papildinātais un uzlabotais izdevums, kas paredzēts “visu kārtu izglītotajiem un visiem dabas draugiem”, ilustrē 19. gadsimta zinātnieku mēģinājumus zināšanas par dabaszinātnēm padarīt pieejamas plašākai sabiedrībai.
Vācu skolotāja un fiziķa Fransa Jozefa Pisko (Franz Josef Pisko, 1827–1888) grāmata Licht und Farbe („Gaisma un krāsa”) ir populārzinātnisks darbs par optiku – gaismas un krāsu fizikālajām parādībām. Autors skaidro optikas pamatprincipus un to praktisko nozīmi, izmantojot daudzus attēlus un piemērus. Fr. J. Pisko īpaši pievērsās fizikas popularizēšanai. Savukārt laikabiedru vērtējumā grāmata izcēlās ar skaidru izklāstu, ilustrācijām un autora vēlmi optiku sasaistīt ar praktisko pielietojumu.
Austriešu botāniķa Antona Kerners fon Marilauna (Anton Kerner von Marilaun, 1831–1898) divsējumu darbs Pflanzenleben („Augu dzīve”) ir viens no nozīmīgākajiem 19. gadsimta populārzinātniskās botānikas izdevumiem. Grāmatu papildina 553 ilustrācijas tekstā un 20 akvareļu tabulas, kas palīdz izprast augu daudzveidību un to uzbūvi. Izdevuma autors īpašu nozīmi piešķīra vizuālajam attēlojumam: laikabiedri izcēla ilustrāciju zinātnisko precizitāti un estētisko kvalitāti.
Izdevumus no LU bibliotēkas plašā zinātniskās literatūras krājuma izvēlējās LU bibliotēkas eksperte Laura Kreigere-Liepiņa, savukārt par izstādes noformējumu parūpējās LU galvenā bibliotekāre Liene Bērziņa.
Aicinām iepazīties ar izstādi!
Latvijas Universitātes saimei LU bibliotēka LU Akadēmiskā centra Dabas mājā pieejama 24/7 (līdzi jābūt derīgai LU studenta vai darbinieka apliecībai). Savukārt pārējiem apmeklētājiem bibliotēka pieejama darba dienās un sestdienās plkst. 8.00–22.00.
Izmantotie avoti:
Deuitsche Biographie. https://www.deutsche-biographie.de/
Deutsche Digitale Bibliothek. https://www.deutsche-digitale-bibliothek.de/
Earth Sciences History. https://esh.kglmeridian.com/
HathiTrust Digital Library. https://www.hathitrust.org/
The Plesiosaur Site. plesiosaur.com/index.php
Universitat Wien. https://www.univie.ac.at/
Western Kentucky University. https://www.wku.edu/













