Palikšu es mēness gaismā
Mēness ēnā, Mēness ēnā
Palikšu es gaismas dienā
Dienas ēnā vienīgi viens
(Jānis Peters)
Saules un mēness aptumsumi visos laikos piesaistīja vērotājus, apbrīnotājus, zinātniekus. Tā ir iespēja justies saskaņā ar dabu un Visumu, Sauli un Mēnesi un zvaigznēm, balansējot starp četriem elementiem, apzinoties pasaules vienotību un jautājot: Vai ir pasaule, un vai tā ir viena? (latīņu : An sit mundus, et an unus). LUB Reto izdevumu un rokrakstu bibliotēkas krājumā glabājas unikāla liecība, kas ļauj ielūkoties cilvēka mēģinājumos izprast un izskaidrot šīs debesu parādības, to nozīmi un vietu pasaules kārtībā – Regiomontāna kalendāra pirmizdevums, kas bibliotēkas krājumā nonācis no Rīgas ārsta Johana Bavāra (Bavarus, 1575–1636) personīgās bibliotēkas.
1474. gadā Nirnbergā spējīgais astronoms un matemātiķis Johans Millers savā privātajā tipogrāfijā iespieda neparastu kalendāru. Millers bija dzimis Prūsijā, Kēnigsbergā, pilsētas latīņu vārds ir Regiomontanum (karaļa kalns), tāpēc zinātnes pasaule Milleru pazīst kā Johanu Regiomontānu (Johannes Regiomontanum, 1436 - 1476), proti, Johanu no Kēnigsbergas, kura sastādītais kalendārs ar Saules un Mēness aptumsumu aprēķiniem, shēmām un attēliem iezīmē jaudīgu un praktisku pieeju astronomijas zināšanu izklāstam un veido jaunu zinātnisko grāmatu izdošanas praksi. Gan šis, gan nākamie Regiomontāna veidotie kalendāri kļuva populāri un ārkārtīgi pieprasīti. Regiomontāna kā astronoma autoritāte bija neapstrīdama, tādēļ pēc pāvesta Siksta IV uzaicinājuma viņš devās uz Romu, lai palīdzētu reformēt Jūlija kalendāru. Viņš pēkšņi nomira Romā 1476. gada 6. jūlijā, tikko sasniedzis 40 gadu vecumu.
Regiomontāna kalendārus vēlāk savos jūras braucienos izmantoja tādi slaveni kuģotāji kā Kristofors Kolumbs un Amerigo Vespuči, lai noteiktu ģeogrāfisko garumu jūrā pēc Mēness attālumiem un vērotu prognozētos Mēness aptumsumus.
Kolorētie kokgriezumi rāda Saules un Mēness aptumsumus jeb eklipses 55 gadu periodā (1475-1530), līdzās tabulā atrodamas ziņas par aptumsumu laiku, ilgumu, veidu un par atbilstošajiem planētu stāvokļiem Zodiaka zīmēs. Regiomontāna kalendārā atrodami arī četri astronoma instrumentu attēli, kas tika izveidoti kā papīra shēmas ar kustīgām detaļām (griežamiem apļiem jeb volvellām), kas piestiprinātas ar pavedieniem un misiņa kniedēm. Tā grāmata kļuva par interaktīvu mērierīci, kas ļāva lasītājam ne tikai izzināt debesu ķermeņu kustību, bet arī to izprast – gluži kā mēs to darām šodien, sagaidot Saules aptumsumu un uz brīdi piedzīvojot to pašu debesu parādību, kas pirms vairāk nekā 500 gadiem fascinēja tā laika zinātniekus.
Aija Taimiņa, Dr. philol.
