13. maijā Zinātņu mājas bibliotēkā notika cikla “LU doktorantu lasījumi” otrais pasākums, kas pulcēja interesentus, lai tuvāk iepazītu Latvijas Universitātes doktorantu pētniecisko darbu un radošo pasauli. Pasākuma mērķis ir atklāt, kā top idejas, teksti un pētījumi, vienlaikus ļaujot apmeklētājiem sastapt jaunos pētniekus neformālākā vidē ārpus auditorijām.
Šoreiz LU bibliotēkā viesojās Gatis Ezerkalns – LU pētnieks, docētājs, literāts un sabiedrisko attiecību speciālists. Pasākuma laikā viesi varēja uzzināt, kā Gatim izdodas apvienot LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes sabiedrisko attiecību speciālista, LU Humanitāro zinātņu docētāja pienākumus un radošo rakstīšanu. Paralēli iepriekš minētajam iegūts doktora grāds humanitārajās un mākslas zinātnēs, 10. februārī aizstāvot promocijas darbu „Maģijas spēki un zīmes antīkās senatnes tekstos”. Gatis atzina, ka viņa interese par folkloru, mitoloģiju, maģiju un zīmēm radusies bērnībā, kad tika lasītas un pārlasītas sērijas “Brīnumzeme” pasaku grāmatas. Savukārt vēlāk ar lielu interesi tika lasītas britu rakstnieces Džoannas Ketlīnas Roulingas romānu sērijas "Harijs Poters" grāmatas.
Sirsnīgā gaisotnē pasākuma apmeklētājiem bija iespēja uzdot sev interesējošus jautājumus gan par viesa akadēmisko, gan radošo darbību. Gatis dalījās ar stāstu par savu ceļu uz doktorantūru un to, ka, disertāciju viņš ir centies rakstīt tā, lai akadēmiskais rakstības stils būtu ar izteiksmes skaidrību un dinamiku. Atbildot par jautājumiem, kas skar maģijas tēmu, Gatis paskaidroja, ka maģija un rituāli viņam ir interesanti no pētniecības viedokļa, kas tiek uztverti kā viena no kultūras parādībām. Pētot latviešu folkloru un antīko mitoloģiju, Gatis atklājis, ka abās tradīcijās pastāv ievērojamas līdzības.
Sarunas gaitā Gatis pastāstīja, ka debitēšana literatūrā ar romānu ir bijis apzināts lēmums, tāpēc, ka tas kā apjomīgākā prozas forma rakstniekam nodrošina plašākas interpretācijas un sižetiskās attīstības iespējas. Savukārt stāsts kā žanrs ir izaicinošāks, jo tas prasa koncentrētāku rakstības stilu un precīzāku izteiksmi. Klausītājiem bija interesanti uzzināt, ka rakstīt romānu no sievietes skatupunkta autoram ir bijis radošs pārbaudījums, kuru atvieglojis tas, ka Gatim ir četras māsas.
Tā kā akadēmiskais darbs ir ar lielāku atbildību, tad radošā rakstība laika plānojumā tiek uztverta kā brīvāka izvēle. Tajā pašā laikā Gatis uzsvēra, ka arī radošajā rakstībā ir svarīgi plānot laiku, lai izveidotos produktīvi ieradumi. Rakstnieks izvēlējies iesaistīties arī vienā no vispasaules radošās rakstības pasākumiem - Nacionālajā romānu rakstīšanas mēnesī (National Novel Writing Month jeb NaNoWriMo), kad dalībnieku mērķis ir novembra mēneša 30 dienu laikā uzrakstīt vismaz 50 000 vārdu garu romānu jebkurā žanrā un jebkādā valodā. Svarīgi, ka pasākuma laikā tapušie darbi netiek lasīti un vērtēti, savukārt par uzvarētāju kļūst ikviens, kurš ir sasniedzis nepieciešamo apjomu (avots: NaNoWriMo 2.0 - Home).
Gatis Ezerkalns ir romāna “Ragana manā skapī” (2019) un stāstu “Vismīļākā rotaļlieta” un “Mākoņkāvējs” autors, kas ievietoti stāstu krājumā “Gājēji” (2025).
Aicinām sekot informācijai par pasākumu “LU doktorantu lasījumi”, kur turpināsim iepazīt doktorantūras daudzveidīgo un radošo pasauli!
