Līdz 12. jūnijam Humanitāro zinātņu bibliotēkā apskatāma ekspozīcija par Latvijas Universitātes (LU) absolventa, mācītāja un teologa Eberharda Miķelsona (1902-1965) izstrādāto disertāciju “Baznīcas juridiskais statuss un komunisma cīņa pret reliģiju PSRS, 1917–1928”.
Kad 2018. gadā Potsdamā mācītājs Gotfrīds Kuncendorfs un viņa dēls gatavojās pārcelties, pavisam nejauši uz sava rakstāmgalda mācītājs atklāja anonīmu, trauslu vācu valodā rakstītu mašīnrakstu par baznīcas juridisko statusu PSRS 20. gadsimta 20. gados. Nezinot tā izcelsmi, viņš to neizmeta, bet nodeva tālāk pētniekiem Berlīnē. Tā sākas Eberharda Mikeļsona Latvijas Universitātē izstrādātās disertācijas manuskripta ceļš atpakaļ uz Latviju.
Pētnieki Dīters Fāls un Sabīne Fāla kā detektīvi šķetināja noslēpumainā manuskripta izcelsmi. Pirmie pavedieni atklājās, analizējot mašīnraksta saturu – tas bija protestantu teologa darbs, iespējams, rakstīts Rīgā, ap 1928-1929. gadu. Turklāt 20. gadu presē tika atrasti citāti, kas parakstīti ar iniciāli “M”.
Jau ierodoties Rīgā, pētnieki sadarbojās ar Latvijas Universitāti, lai apstiprinātu manuskritpa autorību. Pēc tā sākās milzīgs darbs pie disertācijas un E. Miķelsona biogrāfijas izpētes. Tās rezultātā tapa monogrāfija ar tādu pašu nosaukumu.
Grāmatas atvēršanas svētkos, kas notika LU bibliotēkā Raiņa bulvārī, Klusajā lasītavā disertācijas manuskripts kā dāvinājums tika nodots LU bibliotēkai.
Šis manuskripts ir īpaši nozīmīga tā laika teoloģijas pētījumu liecība, jo citi Miķelsona kursabiedru darbi šajā nozarē Otrā pasaules kara un Padomju režīma seku dēļ nav saglabājušies līdz mūsdienām. LU Humanitāro zinātņu fakultātes teoloģijas un reliģijpētniecības nodaļas vadītājs Ģirts Rozners uzsver tā simbolisko un vēsturisko nozīmi: "1929. gadā Latvija vēl bija neatkarīga demokrātiska valsts, un Miķelsona darbs faktiski kalpoja kā brīdinājums par totalitāras ideoloģijas ietekmi uz reliģisko brīvību un sabiedrību kopumā. Tikai pēc desmit gadiem 1940. gadā Latvija tika okupēta un iekļauta PSRS sastāvā, un tas, ko autors aprakstīja kā padomju realitāti Krievijā, kļuva arī par Latvijas pieredzi. Šajā ziņā disertācija iegūst pravietisku raksturu, jo tā dokumentē draudus, kas drīz skāra arī pašu Latviju."
Ar Dītera un Sabīnes Fālu monogrāfiju iespējams iepazīties Humanitāro zinātņu bibliotēkā vai meklējot to elektroniski Primo katalogā.
Izstāde skatāma Humanitāro zinātņu bibliotēkā (Visvalža ielā 4a, 1. stāvā) darba dienās no plkst. 10.00 līdz 18.00 līdz 12. jūnijam.
