2026. gada aprīlī Latvijas Universitātes bibliotēkā studiju kursā “Mācīšana un mācīšanās” (docētājas Indra Odiņa, Ilze Miķelsone un Agnese Mālere) tika īstenots praktisks mācību posms, kurā topošie skolotāji Aiva Enija Erneste, Kate Gitendorfa, Lelde Krešova, Kristaps Toms Rendors izstrādāja un vadīja mācību nodarbības saviem kursa biedriem, demonstrējot mācību ekskursiju kā metodi skolotāja darbā. Nodarbību dalībnieki darbojās simulētā situācijā, iejūtoties 10. un 12. klases skolēnu lomās. Šāda pieeja ļāva izmantot bibliotēku kā strukturētu mācību vidi informācijpratības prasmju attīstīšanai, sasaistot pedagoģiskos modeļus ar praktisku darbību.
Nodarbību mērķis nebija vispārīga iepazīšanās ar bibliotēku, bet konkrētu informācijas meklēšanas darbību apguve, kas nepieciešama pētniecisko darbu izstrādē. Studenti veidoja stundas plānus, balstoties uz Blūma taksonomiju un Ganjē mācību notikumiem, nodrošinot secīgu un mērķtiecīgu mācību procesu. Praktiskajā darbā tika integrēta informācijas meklēšana pēc autora, nosaukuma un klasifikācijas koda, kā arī orientēšanās bibliotēkas fiziskajā un digitālajā struktūrā un iegūto datu fiksēšana.
Nodarbību īstenošanā būtiska bija galvenā bibliotekāra Māra Pavlova iesaiste, kas nodrošināja bibliotēkas sistēmas skaidrojumu, tostarp krājuma izvietojuma loģiku un digitālo rīku izmantošanu. Īpaša uzmanība tika pievērsta darbam ar meklētājprogrammu “Primo Discovery”, akcentējot meklēšanas stratēģiju nozīmi un rezultātu interpretāciju. Paralēli tika sniegts metodisks atbalsts uzdevumu precizēšanā un skaidroti informācijas avotu kvalitātes izvērtēšanas principi.
Praktiskajā daļā studenti strādāja pāros vai nelielās grupās, veicot diferencētus uzdevumus bibliotēkas telpā. Darba procesā veidojās funkcionāla lomu sadale starp darbu ar katalogu, fizisku resursu meklēšanu krājumā un informācijas fiksēšanu. Tika izmantoti konkrēti klasifikācijas piemēri, kas ļāva sasaistīt teorētisko izpratni ar bibliotēkas sistēmas praktisku lietojumu. Lai nodrošinātu krājuma kārtojuma precizitāti, tika ievērots princips, ka izmantotie resursi netiek patstāvīgi novietoti atpakaļ plauktos.
Nodarbību analīze, ko veica paši studenti, liecina, ka ierobežots laika apjoms būtiski ietekmē uzdevumu izpildes kvalitāti, īpaši situācijās, kur nepieciešama vienlaicīga orientēšanās vairākās informācijas sistēmās. Vienlaikus tika novērota augsta iesaiste un motivācija, īpaši uzdevumos ar skaidri definētu mērķi un praktisku rezultātu. Pozitīvi tika vērtēta arī iespēja patstāvīgi darboties ar bibliotēkas fizisko krājumu.
Aprakstītais studiju process apliecina, ka akadēmiskā bibliotēka funkcionē kā studiju vide, kurā tiek attīstītas informācijpratības, pētniecības un pedagoģiskās kompetences. Bibliotēkas integrācija studiju procesā nodrošina pāreju no teorētiskas izpratnes uz praktiski pielietojamām prasmēm, kas ir būtiskas turpmākajā profesionālajā darbībā.
