LU konference
11. decembrī Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā jau piekto reizi norisinājās seminārs “Rīgas pils vēsture un arhitektūra”. Tā mērķis ir vienkopus pulcēt dažādu jomu pētniekus un praktiķus, lai daudzslāņaini un no dažādiem skatpunktiem izgaismotu Rīgas pils bagātīgo vēsturi.
Starp referentiem piedalījās arī Latvijas Universitātes bibliotēkas Reto izdevumu un rokrakstu bibliotēkas “Bibliotheca Rigensis” galvenā bibliotekāre Dr. philol. Aija Taimiņa. Viņa seminārā uzstājās ar priekšlasījumu “Johana Kristofa Broces un Eduarda Filipa Kerbera Antikvārā sarakste: atkalatrasts vēstures avots”, iepazīstinot klausītājus ar nozīmīgu un līdz šim mazāk pētītu materiālu, kas glabājas Tartu, Igaunijas Literatūras muzejā.
Johans Kristofs Broce (1742–1823) bija izcils Apgaismības laikmeta pētnieks, pedagogs un mākslinieks, kurš lielu daļu dzīves darbojās Rīgā. Viņš ir īpaši ievērojams ar savu monumentālo zīmējumu un dokumentu kolekciju, kas precīzi fiksē 18.–19. gadsimta Latvijas un Igaunijas pilsētvidi, arhitektūru, tērpus un ikdienas dzīvi. Broces darbs ir viens no nozīmīgākajiem vizuālajiem un vēsturiskajiem avotiem par šo laikmetu, un tas joprojām ir būtisks resurss pētniekiem. Broces rokrakstu kolekcija un “Sammlung verschiedner Lieflandischer Monumente ...” pieejama LU bibliotēkas mājaslapā.
Eduards Filips Kerbers (Eduard Philipp Körber, 1770–1850) bija ievērojams Igaunijas vācu garīdznieks, novadpētnieks un kolekcionārs, kurš darbojās Tartu apvidū. Viņš vairāk nekā 50 gadus kalpoja par mācītāju Vinnu (Võnnu) draudzē un bija pazīstams kā dedzīgs vietējās vēstures pētnieks. Kerbers pētīja Livonijas pilsētas, pilis, heraldiku un numismātiku, kā arī veidoja dažādu vēsturisku objektu aprakstus. Viņa darbs ir nozīmīgs ieguldījums Baltijas reģiona kultūrvēsturiskā mantojuma dokumentēšanā.
