LU konference
Latvijas Universitātes bibliotēkā no 12. augusta līdz 12. septembrim būs apskatāma izstāde “Mistērija un ilūzija Latvijā no 17. līdz 20. gadsimtam”. Izstāde ir iekļauta 10. Eiropas Iluzionisma vēstures kongresa programmā, kas šogad notiks Rīgā. Izstādē varēs apskatīt vēsturiskus materiālus un iepazīt personību stāstus, kas pirmo reizi tik vērienīgi un daudzveidīgi atklāj Latvijas kultūrtelpas maģisko un artistisko pusi – no alķīmiķiem, “filozofu akmens” meklētājiem un garu pasaules starpniekiem, avantūristiem un šarlatāniem, apdāvinātiem mehāniķiem un ķīmiķiem līdz pat viesmāksliniekiem – izcilākajiem Eiropas skatuves iluzionistiem. Rīgas izklaides iespējas 18. - 19.gs. bija pārsteidzošas - izcilu mākslinieku piedāvājums bija bagāts un daudzpusīgs: mistērija, maģija, zinātne, ilūzija, izrāde un šovbizness.
Vai zinājāt, ka Rīga jau kopš 18. gadsimta bijusi burvju mākslinieku un iluzionistu nozīmīgs pieturas punkts? Rīgas publika baudīja arī tās izrādes, kas bija sajūsminājušas Parīzes, Berlīnes, Varšavas un Sanktpēterburgas skatītājus. Šarmantie skatuves mākslinieki – gan pasaulē slaveni vārdi, gan vietējie talanti – ir uzstājušies ne tikai greznās zālēs, teātros galmos un salonos, bet arī improvizētās estrādēs, cirka manēžās un speciāli celtās koka celtnēs parkos, tirgos un pilsētas laukumos. Senās afišas daiļrunīgi piesaka burvju mākslinieku un iluzionistu izrādes, papildu ziņas sniedz sludinājumi un izrāžu apskati senos Rīgas un Jelgavas laikrakstos. Seniespieddarbi atklāj arī 17. un 18.gs. uzskatus par māņticību, melno un balto maģiju, tāpat par dabisko maģiju kā apslēpto dabas spēku izpausmi.
Izstādi ievada noslēpums, mistērija. Kāds ir alķīmiķa ceļš uz Augstākās Gudrības kalna virsotni, kā alķīmijas transmutācijās top hermafrodīts un filosofu akmens jeb sarkanais pulveris? Kā vienu metālu pārvērst citā, kā saglabāt mūžīgu jaunību? To stāsta un simboliskās gravīrās rāda 17. gadsimta alķīmiķa Heinriha Kūnrāta (Khunrath) unikālais darbs “Mūžīgās gudrības amfiteātris”(1609).
Iluzionisma pasaule nesaraujami sakņojas dabaszinātnēs: ķīmijā, fizikā, sevišķi optikā un smalkmehānikā. Racionālisma laikmeta piemineklis ir izstādē apskatāmā “Lielā franču enciklopēdija”, kuras lapās redzama gan ķīmijas laboratorija (1763), gan ģeniālā pulksteņmeistara un mehāniķa Žaka de Vokansona (Vaucanson) radītie automāti. Automātiskās lelles (Cimbaliste, Flautists, 1739) bija pirmie androidi jeb roboti, kas kļuva par sensāciju. Vairāki apbrīnojami automāti tika parādīti arī Rīgā 1778., 1795., 1798. un 1806. gadā.
Iracionālisms un mistika atklāj Apgaismības laikmeta dualitāti. Debates par saziņu ar augstāko garu pasauli, iespējas izsaukt mirušo garus bija pārņēmušas gan zinātnieku un filozofu, gan literātu un salona dāmu prātus. Saziņa ar garu pasauli un alķīmija bija arī slavenā itāļu avantūrista, brīvmūrnieka, mistiķa un iluzionista Alesandro Kaljostro (Cagliostro) vilinošākie piedāvājumi. Fascinējošo Kaljostro personu rāda un atmasko autentiskas liecības: Kurzemes rakstnieces Elīzas fon der Rekes (Recke) grāmata (1787), satīriskas lugas, arī grāfa un viņa sievas portrets gravīrā. Izstādē eksponēts arī unikāls pergaments: Kaljostro 1779. gadā parakstīts dokuments par jelgavnieka Z.G. Švandera uzņemšanu Jelgavas jaundibinātajā brīvmūrnieku ložā “Pie trīs kronētām sirdīm”. Jelgavas ložas mērķis bija izplatīt un rosināt maģiskās, okultās, alķīmiskās nodarbes.
Kaljostro vēriena pietrūka kādam citam ceļojošam 18.gs. avantūristam, brīnumlīdzekļu tirgotājam, kāršu spēlmanim un literātam. Arī Vincents Dominiks de Magnokavallo (Magno Cavallo) ilgāku laiku pavadījis Kurzemē, viņš bijis Liepājā, Jelgavā, Bauskā. Par ekscentrisko Magnokavallo liecina gan viņa paša rakstīti apsveikuma plakāti Kurzemes hercogu ģimenei (1782), gan grāmatiņa par Bauskas avota brīnumūdeni (1778), gan J.V. Krauzes (Krause) atmiņu rokraksts par kāršu spēli Liepājas krogā (1784).
18.- 19.gs. iluzionistu afišas rāda, cik bieži skatītāju pilnas zāles pulcēja fantamsagorijas – optiskas šausmu teātra ilūzijas, kas iespaidīgi un ticami rādīja iluzionista “izsauktos” ievērojamu personu garus dabiskā lielumā, arī Voltēru, Frīdrihu II, Maratu, Robespjēru (Rīgā, 1794), spokus un citas būtnes.
Iluzionisma pasaulē augstu novērtēti burvju mākslinieki – manipulatori Rīgā viesojušies ar saviem labākajiem priekšnesumiem. Virkne izcilāko vārdu, kurus labi zina un turpina pētīt iluzionisma vēsture: nepārspējamais Pineti (Pinetti), izcilais Bosko (Bosco), marionešu teātra veidotājs Čugmalls (Tschugmall), iluzionisti Dēblers (Döbler), Hermans (Herrmann), brāļi Devenporti (Davenport). Mākslinieki nākuši no Itālijas, Vācijas, Austrijas, Polijas, Anglijas, bet savu dzīvi pavadījuši nebeidzamos, tālos ceļojumos.
Izstāde stāsta arī par sievietēm maģijā. Ar iluzionismu nodarbojušās vairākas 18.- 19. gs. mākslinieces, kuras daudzkārt piedalījušās izrādēs kā palīdzes, bet bieži uzstājušās patstāvīgi.
Izstāde sniedz ieskatu arī par Latvijā dzimušajiem un dzīvojušajiem iluzionistiem, arī par Rīgas pirotehniķi un ķīmiķi Karlu Kaufertu (Kauffert), no Jelgavas apriņķa nākušo latviešu vēderrunātāju Johanu Štrausu. Bet bieži jāsaprot, ka mākslinieku dzīvesgājums bijis mistifikācijām un noslēpumiem klāts un dzīves dati nav noskaidrojami.
"18. un 19. gadsimta Eiropa bija īsts zinātnes un iztēles sprādziens — laiks, kad burvju māksla saplūda ar tehniku un mistēriju. Magi, faķīri, mehāniskas lelles, orķestri neredzamās kastēs — tas bija laikmets, kurā brīnumi kļuva par ikdienu, un publika bija kāra pēc ilgu un noslēpumu piepildītām sajūtām. Izstāde ir mūsu iespēja ielūkoties šajos radošajos dziļumos — tajā, kā cilvēka ziņkāre spēja apsteigt savu laiku," norāda viena no Latvijas cirka leģendām, mākslas vēstures maģistre un ilggadēja Rīgas cirka vadītāja Lolita Lipinska.
Ar ko atšķiras dažādi ilūzijas meistari, skaidro Boloņas Universitātes doktors, teātra vēstures speciālists, iluzionists Enrico Pezzoli: “Alķīmiķi nodarbojās ar ķīmijas, medicīnas un metalurģijas studijām. Šarlatāni bija krāpnieki, kas izmantoja sabiedrību, reklamējot viltus līdzekļus vai veicot maldinošas darbības. Iluzionisms atšķiras ar savu publisko un caurspīdīgo raksturu, tā mērķis ir pārsteigt sabiedrību ar teatrāliem paņēmieniem un uztveres manipulācijām, bez nodoma maldināt peļņas gūšanai vai kaitēt”.
LU bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu bibliotēka “Bibliotheca Rigensis” vadītāja Aija Taimiņa aicina: “Nāciet un ieskatieties mazā daļā no mūsu krājumiem. Tā ir aizraujoša un joprojām pētāma pasaule”.
Izstāde “Mistērija un ilūzija Latvijā no 17.–20. gadsimtam” būs apskatāma no 12. augusta līdz 12. septembrim, Latvijas Universitātes bibliotēkā, Rūpniecības ielā 10, 2. stāvā vestibilā darba dienās no plkst. 11.00 līdz 19.00. Ieeja bez maksas.
Izstādes atklāšana ar mistēriju noslēpumiem, nedzirdētiem stāstiem, kā arī iluzionistu Pecolli sarūpētiem seno burvju triku paraugdemonstrējumiem notiks 12. augustā plkst. 15.00.
Ekspozīcija veidota, balstoties uz LU bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu bibliotēkas “Bibliotheca Rigensis” un Misiņa bibliotēkas bagātīgajiem krājumiem. Izstāde ir tapusi pateicoties LU bibliotēkas direktora Ulda Zariņa atbalstam, Dr. philol. Aijas Taimiņas un Latvijas cirka vēsturnieces Lolitas Lipinskas zināšanām un erudīcijai, kā arī 10. Eiropas Iluzionisma vēstures kongresa organizatoru iluzionistu Pecolli / Pezzoli iniciatīvai. Izstādes sadarbības partneri ir Iluzionisma teātris, muzejs MYSTERO.
Vairāk par 10.Eiropas iluzionisma vēstures kongresu, kas no 21. līdz 24. augustam notiks Rīgā: www.emhc2025.com.
