Latvijas Universitātes Bibliotēkas lekciju ciklu “Zvaigžņu likumi tekstos, vēsturē, ikdienā” 20. maijā turpinās LU Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks Dr. hist. Guntis Zemītis ar lekciju “Astronomiskās un dabas parādības aizvēsturē Ziemeļeiropā: atspoguļojums vēstures avotos un arheoloģiskajā materiālā”.

Cilvēka dzīve aizvēsturē bija ļoti cieši saista ar dabu. Līdz ar pāreju uz ražotājsaimniecību vēlā akmens laikmeta beigās, bet īpaši sākot ar bronzas laikmetu, izveidojās ideoloģija, kurā centrālo vietu ieņēma Saule un ar to saistīto gadskārtu cikli.

Solārā un lunārā simbolika plaši pārstāvēta Ziemeļeiropas, arī Latvijas arheoloģiskajā materiālā. Dabas un astronomiskās parādības minētas arī pirmajos rakstītajos avotos, bet to sekas (īpaši dabas katastrofu sekas) fiksējamas arī arheoloģiskajā materiālā.

Lekcija notiks 20. maijā plkst. 16.00, un to varēs vērot Facebook tiešraidē.

Pirmā pasākuma lekcija “Astronomiskais aspekts sengrieķu tekstos”, kuru vadīja LU Humanitāro zinātņu fakultātes docente Dr.philol Ilona Gorņeva un dzejniece un atdzejotāja Mg. Philol. Daiga Lapāne, notika Bibliotēku nedēļā 23. aprīlī.

Lekcijā tika aplūkoti atsevišķi debess ķermeņu un dabas parādību pieminējuma un atainojuma aspekti Eiropas senākajos dzejas tekstos, uzmanības lokā uzsverot sengrieķu literatūras sākotni ar Homēra un Hēsioda tekstiem un arhaiskā perioda liriku, kā arī hellēnisma laika dzejnieka Arāta poēmu “Parādības” (sengrieķu val. Φαινόμενα), kas šobrīd tiek tulkota un atdzejota latviešu valodā. Izskanēja arī Arāta poēmas atdzejojuma fragmenti.

Video lekcijas ieraksts pieejams LU Bibliotēkas Facebook lapā.

Dalīties

Saistītais saturs