LU Bibliotēkas veidotā izstāde “Tiem mīļiem latviešiem par labu iespiestas: ticības mācības grāmatas latviešu valodā LU Bibliotēkas krājumā (1756-1925)” tiks atklāta LU starptautiski zinātniskās konferences teoloģijas un reliģijpētniecības sekcijas "Krīzes un reliģija" ietvaros 25. februārī plkst. 9.50

Virtuālā izstāde atspoguļo senākās latviešu valodā izdotās ticības mācības grāmatas un katehismus, kas pieejami LU Bibliotēkas krājumā. Laikam ejot, izdevumi ir kļuvuši par nozīmīgu kultūrvēsturisku vērtību un pētniecības objektu ne tikai kristietības vēstures izpētē, bet arī grāmatniecības un valodniecības nozarēs.

Izstādes nosaukums radās, iepazīstot senākos izdevumus, kuru autori bija baltvācu mācītāji un izdevēji, kas grāmatas noformēja kā veltījumu latviešiem. Piemēram, G.F. Stendera grāmatu "Swehti Stahsti [..]" (1756) un "Masa Bihbele [..]" (1839) titullapās lasāmi vārdi: "latviešiem par labu sevišķi sarakstīti". Savukārt 1839. gadā Stefenhāgena un dēla tipogrāfijā izdotās latviešu pātaru grāmatas nosaukums "Dseesmu= un Luhgschanu= Grahmata us wiseem laikeem un wissahm waijadsibahm. Teem mihļeem Latweescheem par labbu rakstos eespeesta" kļuva par vadmotīvu izstādes nosaukuma izvēlē. Izstādē apkopotas arī latviešu veidotās un izdotās grāmatas, tostarp, latgaliešu rakstu valodā iespiesti izdevumi.

Izstādē iekļauto grāmatu atlasei tika noteikts hronoloģiskais aptvērums no senākā LU Bibliotēkas krājumā pieejamā darba līdz 1934. gada Kārļa Ulmaņa valsts apvērsumam, kad Latvijas valstī mainījās varas forma. Izdevumi tika atlasīti Valsts nozīmes bibliotēku elektroniskajā Kopkatalogā, izmantojot priekšmetus - kristīgā mācība, ticības mācība un katehismi. Rezultātā tika apkopti 18 iespieddarbi, kas izdoti laikā no 1756. līdz 1925. gadam.

Izstādē iespējams aplūkot izdevumu digitālās versijas, lasīt grāmatu anotācijas un ar to izdošanu saistīto personu, kā arī izdevniecību aprakstus. Latviešu grāmatniecībā ir grūti novilkt robežu starp personībām un izdevniecībām, tāpēc informācija par šīm kategorijām iekļauta vienā sadaļā.

Vairums izstādē iekļauto grāmatu iespiestas vecajā drukā, tādēļ katru izdevumu papildina audio ieraksts, kurā dzirdams teksta fragmenta lasījums. Skaņas fails ir instruments, ar kura palīdzību varam iepazīt grāmatas saturu, kā arī sadzirdēt senās latviešu un latgaliešu literārās valodas skanējumu.

Izstāde tapusi veiksmīgā sadarbībā ar radio NABA komandu, Martu Selecku un Arni Slobožaņinu.

No 25. februāra izstāde būs pieejama LU Bibliotēkas vietnē, sadaļā virtuālās izstādes.

Dalīties