Grāmatizdevēja Jāņa Rapas privātkolekcija

1932. gadā Latvijas Universitāte iekļāva LU Centrālās bibliotēkas krājumā no grāmatizdevēja Jāņa Rapas atpirkto personīgo bibliotēku, kas sabiedrībā bija pazīstama ar nosaukumu “Baltica”.

Grāmatizdevējs-grāmattirgotājs-bibliofils Jānis Rapa (1885-1941) bija spiests savu ilgus gadus krāto bibliotēku pārdot sakarā ar 30. gadu sākuma ekonomiskās krīzes radītajām finansiālajām grūtībām, lai, ieguldot personīgos līdzekļus uzņēmumā, glābtu apgādu “Valters un Rapa” no bankrota. Būdams profesionāls grāmatniecības darbinieks, komerczinātņu kandidāts, kurš izglītību bija ieguvis Rīgas Politehniskajā Institūtā, Jānis Rapa tika raksturots kā persona, kurā teicami apvienots komersants ar augstas kultūras cilvēku, kas spēja sava uzņēmuma darbā panākt līdzsvaru starp materiālas dabas un idejiskiem apsvērumiem. Konfidenciālu apsvērumu pēc privātbibliotēkas pārdošana netika publiskota, šo faktu sabiedrībā pieminēja neoficiāli, arī cenas lielums atklātībā neparādījās. Darījuma rezultātā Latvijas Universitāte savā rīcībā ieguva unikālu krājumu, kas zināmā mērā līdzinājās bibliofila Jāņa Misiņa slavenajai bibliotēkai, bet “Valters un Rapa” noturējās savās pozīcijās izdevējdarbībā un grāmattirdzniecībā tādā laikā, kad daudzi uzņēmumi pārtrauca darbu, nespēdami pārvarēt saimniecisko krīzi.

Jāņa Rapas privātbibliotēkas apjoms tika lēsts uz apmēram 12 000 sējumiem, ar īpaši augstvērtīgu baltikas daļu. Šīs lielās un vērtīgās bibliotēkas kārtošanā savulaik ir palīdzējis dzejnieks Antons Bārda (slavenā dzejnieka Friča Bārda brālis), vākšanā un papildināšanā - “Valtera un Rapas” darbinieks un vēlākais firmas latviešu grāmatu nodaļas vadītājs Kārlis Bangerskis, “Valtera un Rapas” līdzstrādnieks un “Daugavas” redaktors Jānis Grīns u.c.

    Universitātes Centrālajā bibliotēkā tika iegrāmatoti 10 590 sējumi, bet tie nav veidoti kā atsevišķa J. Rapas kolekcija un kopējā krājumā nav izcelti. Agrākā piederība atpazīstama pēc grāmatā esošā zīmoga “J. Rapa” vai vienkārši ar zīmuli ierakstītiem iniciāļiem “J.R.”. Daļai izdevumu saglabājušies vēl senāku īpašnieku ieraksti. Jāņa Rapas krājumos bija arī visai pilnīgs senāko latviešu grāmatu kopojums, ne sliktāks kā Jānim Misiņam. Atsevišķi izdevumi nav minēti pat J. Misiņa “Latviešu rakstniecības rādītājā”. Izmantojot grāmatnieka darba priekšrocības, sakarus un personisko erudīciju, iespēju robežās tika sakrāta maksimāli pilnīga latviešu valodā izdoto grāmatu kolekcija.

Ar lielu rūpību un pilnīgumu komplektētās bagātīgās grāmatu kolekcijas galvenā tematika - “Baltica” un “Lettica”. Tajā bija latviešu valodā izdotie iespieddarbi, kā arī izdevumi dažādās valodās, kas saturiski attiecās uz Baltijas vēsturi, politiku un sadzīvi Latvijas kontekstā. Papildus latviešu, vācu, krievu u.c. valodās izdotajām baltikas un vēsturiskās tematikas grāmatām krājumā bija arī daudz latviešu valodā tulkoto un oriģinālludziņu ar sadzīvisku tematiku, lustes spēļu, joku lugu ar dziedāšanu un dejošanu, kuplejām u.tml., daudz arī ‘muzikāliju’ (nošu izdevumu), tāpat kā savulaik viņa tirgotavā. Kolekcijā pārstāvētas gan sava laika populārās grāmatas, piemēram, “Kara lielskungs Eistaķijs”, “Grāfa lielmāte Genovefa”, “Zemeņu Marijiņa”, “Rinaldo Rinaldini” u.tml., gan ievērojamāko latviešu autoru - Annas Brigaderes, Rūdolfa Blaumaņa, Indriķa Alunāna, Jāņa Jaunsudrabiņa, Aspazijas u.c. darbi, arī krievu rakstnieku Ļeva Tolstoja, Nikolaja Gogoļa, pat Maksima Gorkija agrīnie tulkojumi latviešu valodā. Visai pilnīgs ir arī izdevumu klāsts, kas publicēts latviešu valodā ārpus Latvijas – Krievijas latviešu izdevniecībās “Prometejs”, “Spartaks” u.c. Jāpiezīmē, ka “Valters un Rapa” 1915. gadā nodibināja arī grāmattirdzniecības nodaļu Maskavā. Tā pastāvēja līdz 1918. gadam un lieti noderēja kontaktos ar Krievijas latviešiem, tai skaitā senāku grāmatu atpirkšanai. Latvijā izdotās grāmatas aptvēra plašu amplitūdu: no Rīgas līdz Liepājai, Jelgavai, Cēsīm, Valmierai, Valkai, Limbažiem, Tukumam, Jaunpiebalgai, Smiltenei. Ārzemēs publicētās latviešu grāmatas izdotas ne tikai Vācijas, Krievijas, Igaunijas un Lietuvas pilsētās, bet arī, piemēram, Bostonā un Bernē.

Līdz ar grāmatām, kas saistītas ar Latviju vai Baltiju kopumā, šajā privātbibliotēkā atrodami arī latviešu valodā izdoti informatīvi un izglītojoši izdevumi par svešām zemēm. Ne mazums ir mācību grāmatu no XIX gadsimta otrās puses un gadsimtu mijas līdz divdesmito gadu vidum. Kolekcijā visplašāk pārstāvēta vēsturiskā tematika un daiļliteratūra. Šis krājums satur daudz vērtīgu retu izdevumu, taču cenas, kas ierakstītas LU Centrālās bibliotēkas inventāra grāmatā, ir visai pieticīgas. Par kopējo summu var spriest no attiecīgās inventāra grāmatas beigās fiksētās informācijas par 1948. gadā veikto bibliotēkas grāmatu pārcenošanu uz padomju rubļiem, kas no J. Rapas iegādātajam krājumam uzrādīja vērtību ap 39,5 tūkstošiem rubļu. Šo grāmatu reālā vērtība patiesībā ir daudz lielāka

Šis vēsturiskais krājums glabājas LU Bibliotēkas Krātuvē. Elektroniskajā kopkatalogā atrodamos izdevumus iespējams pasūtīt saņemšanai Jūsu izvēlētā nozares bibliotēkā. Krājuma izpēte turpinās un tā pieejamība tiks pilnveidota.