Muzeja ekspozīcija un kolekcijas

Muzeja ekspozīcija aptver Latvijas ķīmiķu devumu, kas skatīts saistībā ar zinātniskajām un izglītības iestādēm, sekojot ķīmijas nozares attīstībai Rīgas Politehnikumā (no 1863. līdz 1896. gadam), Rīgas Politehniskajā institūtā (RPI) (no 1896. līdz 1919. gadam un no 1958. līdz 1990. gadam), Latvijas Universitātē (LU) (no 1919. gada), Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) (no 1990. gada) un Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) (no 1946. gada).
Muzejā iekārtotas divas memoriālās telpas – profesora kabinets un privātlaboratorija. Tajās strādājuši organiskās ķīmijas profesori Karls Adams Bišofs, Valdemārs Fišers, Gustavs Vanags un Ojārs Neilands. Kabinetā saglabājušās vecās mēbeles, kuru izvietojums gar divām sienām nav mainīts kopš tiem laikiem, kad te strādāja profesors G. Vanags, tādēļ to nereti sauc par profesora Vanaga kabinetu. Skapjos eksponēti kādreizējo kabineta saimnieku zinātniskie darbi, viņu sarakstītās grāmatas un sintezētās organiskās vielas. Telpā izvietota arī vitrīna, kas atspoguļo Rīgas Politehnikuma, RPI Ķīmijas nodaļas, LU un LVU Ķīmijas fakultātes laiku un tās ievērojamākos zinātniekus. Te var iepazīties ar Rīgas Politehnikuma profesora, modernās fizikālās ķīmijas dibinātāja Vilhelma Ostvalda darbību. Viņa pētījumi katalīzē 1909. gadā vainagojušies ar Nobela prēmiju. Tepat skatāms viņa veidotais piknometrs, viskozimetrs un viņa sarakstītās grāmatas. Atsevišķi izvietots LU Ķīmijas fakultātes (1919–1950) Farmācijas nodaļas stends. Profesora privātlaboratorijā centrālajā vietā novietots G. Vanaga krūšutēls. Uz laboratorijas galdiem un plauktiem izvietotās stikla kolbas, vārglāzes, skalotnes, mērcilindri, mērkolbas, biretes, pipetes, eksikatori stāsta par ķīmiķu laboratorijas saimniecību. Plauktos pie sienas visā telpas platumā atrodas divdesmito un trīsdesmito gadu Vācijā ražoto ķīmisko reaktīvu ekspozīcija. Uz atsevišķa galda – dažādas karsēšanas un žāvēšanas iekārtas: mufeļi, žāvējamie skapji, trauku žāvētāji, ūdens vannas, gāzes degļi un plītiņas. Telpā pie loga atrodas profesora Jūlija Eiduka rakstāmgalds. Uz tā redzams viņa diplomdarbs (1929/30) un studentu konkursa darbs (1930). Šajā telpā pēc Organiskās ķīmijas katedras pārcelšanas kādu laiku bijusi arī Silikātu tehnoloģijas katedras analītiskā laboratorija. Muzeja ekspozīciju papildina trīs paaudžu polarogrāfi, LU Ķīmijas fakultātes bibliotēkas divdesmito gadu grāmatplaukti, Olaines itakonskābes ceha projekta makets, aparatūra “Lotos” poliuretāna plastmasas detaļu atliešanai kosmosā. Redzama pirmā rentgena iekārta Latvijas Universitātē, ar ko profesori Mārtiņš Straumanis un Alfrēds Ieviņš izstrādājuši asimetrisko metodi kristālisko režģu parametru noteikšanai. Muzejā izvietotas ķīmisko reaktīvu, termometru, laboratorijas porcelāna izstrādājumu, degļu, analītisko svaru, žāvējamo skapju un mufeļu, diplomdarbu, latviešu ķīmijas mācību grāmatu u. c. kolekcijas. Ķīmijas muzeja materiāli apkopoti apmēram 80 atsevišķos fondos, kas veltīti gan zinātniskajām un mācību iestādēm, gan atsevišķiem ķīmiķiem. Reģistrēti vairāk nekā 10 tūkstoši eksponātu. Muzeja bibliotēkā ir vairāk nekā tūkstotis grāmatu un žurnālu par visdažādākajiem ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas jautājumiem. Plašs ir latviešu un svešvalodās izdoto ķīmijas grāmatu klāsts. Savākta plaša literatūra par pasaules un Latvijas ķīmijas vēstures jautājumiem. Bez monogrāfijām, mācību un populārzinātniskajām grāmatām bibliotēkā ir rokasgrāmatas un dažāda veida uzziņu literatūra.