E. Felsberga studijas un zinātniskā darbība Jurjevas (Tartu) universitātē
E. Felsberga izglītība gāja tādu pat smagu un finansiālo apstākļu iespaidotu ceļu, kā tas bija daudziem tā laika latviešu inteliģentiem un vēlākajiem mācībspēkiem. Līdzīgi kā A. Tentelis un vairāki citi vēlākie LU mācībspēki arī Felsbergs studijas uzsāka diezgan vēlu, būdams jau 31 gadu vecs. Kā eksterns viņš tikai 1897. gadā nokārtoja abitūrijas eksāmenu pie Rīgas Aleksandra ģimnāzijas un ieguvis „gatavības apliecību” devās uz Tērbatu studēt klasisko valodniecību, kas to bija pievilkusi jau viņa mājskolotāja gaitās. Finansiālas grūtības Felsbergam lika turpināt sniegt privātstundas arī studiju gados un vasarās Felsbergs piepelnījās strādājot par mājskolotāju. Tomēr, neskatoties uz finansiālajām grūtībām Felsberga studijas strauji gāja uz priekšu un pasniedzēji jau ātri pamanīja centīgo studentu. Sevišķu atzinību un ievērību no pasniedzēju puses Felsbergs izpelnījās 1900. gadā,
kad Filoloģijas fakultāte izsludināja darbu konkursu par tēmu „Megēras”, kurā E. Felsbergs ieguva zelta medaļu. Tādēļ nebija pārsteigums, kad 1901. gadā, pabeidzis studijas E. Felsbergs tika piekomandēts uz diviem gadiem Pēterburgas universitātei, lai turpinātu studijas un iegūtu klasiskās filozofijas maģistra grādu. Tomēr, neskatoties uz Tērbatas universitātes profesoru labvēlību un vairākkārtējiem gan fakultātes vadības gan viņa tiešo pasniedzēju lūgumiem finansiālais atbalsts Felsbergam piešķirts netika un paralēli tam, ka viņš gatavojās maģistra grāda aizstāvēšanai viņš vēl arvien bija spiests strādāt par mājskolotāju. Pēc darbības pie Pēterburgas universitātes E. Felsbergs 1903.-1904. gadā dodas uz Berlīnes universitāti, kur papildina savas antīkās vēstures un klasiskās filoloģijas zināšanas. 1905. gadā E. Felsbergs, prof. M. Krašeņiņņikova atbalstīts lūdz Tērbatas universitātes vadībai piešķirt tam divu gadu ilgu apmaksātu komandējumu uz Grieķiju maģistra darba pabeigšanai, taču arī šoreiz, neskatoties uz fakultātes un pasniedzēju izrādīto labvēlību, finansējums piešķirts netiek. Taču, neskatoties uz finansējuma trūkumu Felsbergs turpina darbu ar tā rīcībā esošajiem materiāliem un 1905. gada 11. novembrī E. Felsbergs nolasa savu darbu pro venia legendi „Pētījumi par Heraklejas tabulām” un iegūst tiesības kā privātdocents pasniegt lekcijas universitātē. Jau nākamajā dienā pēc darba atzīšanas – 12. novembrī profesori M. Krašeņiņņikovs un T. Cereteli iesniedz Tērbatas universitātes rektoram lūgumu apstiprināt E. Felsbergu docenta vietai Vēstures un filoloģijas fakultātē doc. A. Pridika vietā, kas arī tiek atbalstīts un jau 1906. gadā E. Felsbergs uzsāk savas pasniedzēja gaitas Tērbatas universitātē. Pirmais kurss, ko Felsbergs lasa 1906. gada pavasara semestrī ir balstīts uz viņa paša zelta medaļu ieguvušo darbu par Megērām, taču jau šī paša gada rudens semestrī viņš uzsāk Senās Grieķijas un dažus gadus vēlāk arī Senās Romas vēstures mācīšanu. Paralēli mācību darbam Felsbergs raksta disertāciju un uzsāk savas gaitas kā Tartu universitātes muzeja vadītājs, ko izveido, lai ar uzskatāmiem piemēriem atvieglotu mācību darbu klasiskās filoloģijas un vēstures mācīšanu. 1910. gada 22. aprīlī E. Felsbergs publiski aizstāv savu darbu „Brāļi Grakhi”, par ko tam tiek piešķirts maģistra grāds klasiskajā filozofijā. Jau tā paša gada rudenī prof. M. Krašeņiņnikovs vērsās pie Vēstures un filoloģijas fakultātes vadības ar lūgumu apstiprināt E. Felsbergu uz brīvo ārkārtas profesora vietu Klasiskās filoloģijas un arheoloģijas katedrā, ko Universitātes vadība apstiprināja ar 1910. gada 10. septembri. Ar 1917. gadu, E. Felsbergam tiek piešķirts pilns profesora grāds. 






























