19. martā Herdera lasījumos viesosies Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošais pētnieks Dr. hist. Kārlis Dambītis ar lekciju “No teksta uz reljefu: Tita Līvija aprakstītā Hannibala Barkas Alpu šķērsojuma eksperimentāla rekonstrukcija ar mūsdienu acīm”. Tajā pētnieks iepazīstinās ar savu pētījumu par vienu no slavenākajiem Senās Romas militārajiem notikumiem – Hannibala karagājienu pāri Alpiem – aplūkojot to gan antīko avotu, gan mūsdienu rekonstrukciju skatījumā.

Militārās vēstures izpētē un militārpersonu izglītībā būtiska nozīme ir t.s. vēsturisko piemēru un kaujas lauku izbraucieni, kuru laikā ir iespējams iegūt daudz pilnvērtīgāku un plašāku priekšstatu par pagātnes militārajiem notikumiem. Pārsvarā tas tiek attiecināts uz 20.gadsimta notikumiem, bet retāk – senākiem. Šīs lekcijas mērķis ir piedāvāt piemēru, kā to mēģināt attiecināt uz vēl senākiem notikumiem, kad Otro Pūniešu kara laikā 218 gadus pirms mūsu ēras Hannibals Barka pārveda savu karaspēku pār Alpiem un no ziemeļiem iebruka mūsdienu Itālijas teritorijā, veicot pasaules militārajā vēsturē līdz tam nepieredzētu un riskantu manevru.

Lekcijas autors 2024. gada vasarā, ņemot rokās Tita Līvija darbu “Hannibals pret Romu”, šķērsoja Alpu kalnu grēdu pārejā “Col de la Traversette”, ar nolūku salīdzināt antīko tekstu ar mūsdienās redzamajām topogrāfiskajām liecībām.

Lasījumi notiks klātienē LUB Reto izdevumu un rokrakstu bibliotēkā “Bibliotheca Rigensis” Rīgā, Rūpniecības ielā 10. Visu lasījumu apmeklējums ir bez maksas, taču nepieciešama iepriekšēja reģistrācija.

Herdera lasījumi ir diskusiju un ideju apmaiņas sērija, kas iedvesmojas no apgaismības laikmeta domātāja un Bibliotheca Rigensis darbinieka (1764–1769) Johana Gotfrīda Herdera mantojuma. Lasījumu mērķis ir aktualizēt vēstures, izglītības un literatūras nozīmi mūsdienu sabiedrībā, veicinot kritisku domāšanu, kultūras izpratni un dialogu par vērtībām, kas veido mūsu identitāti.

J. G .Herders (1744–1803) bija vācu filozofs, teologs un literatūras kritiķis, kurš uzsvēra valodas un kultūras nozīmi tautas identitātē, iedvesmojot folkloras pētniecību un nacionālās idejas Eiropā. No 1764. līdz 1769. gadam Herders dzīvoja un strādāja Rīgā. Šeit viņš nopietni pievērsās  dažādu Eiropas tautu mutvārdu folkloras mantojumam un iepazinās arī ar latviešu tautasdziesmām. Herdera un vairāku viņa Latvijas domubiedru vākums vēlāk iekļauts slavenajā krājumā “Volkslieder” (1779).

LU bibliotēka ir viena no lielākajām un vecākajām akadēmiskajām bibliotēkām Latvijā, kas uzkrāj, saglabā un nodrošina pieeju daudzveidīgiem informācijas resursiem. LU bibliotēkas krājumā pieejami ap 3,5 miljoni informācijas resursu vienību, kas ir ne tikai nozīmīgs resurss studiju un pētnieciskā darba veikšanai, bet arī tā ir vispārpieejama bibliotēka ikvienam interesentam. 
 

Dalīties