LU bibliotēkas izstāde “Gads un gadalaiki” LU Akadēmiskā centra Dabas mājā

Līdz 2. februārim Latvijas Universitātes (LU) bibliotēkā – LU Akadēmiskā centra Dabas mājā (Rīgā, Jelgavas ielā 1, 1. stāvā) apskatāma LU bibliotēkas izstāde “Gads un gadalaiki”. Gada izskaņā LU bibliotēka ikvienu aicina nedaudz apstāties ikdienas straujajā skrējienā, palūkoties visapkārt un novērtēt mūsu planētas skaistumu, uzmanību pievēršot gadalaiku maiņai un tam, kā tā ietekmē vidi, kurā dzīvojam. Izstāde ir organizēta pēc akadēmiskā gada kalendāra, kur gads sākas rudenī un noslēdzas vasarā. 

Latvijā esam bagāti ar četriem gadalaikiem un katram no tiem ir savs skaistums. Šajā LU bibliotēkas ekspozīcijā redzami izdevumi, kuri uzskatāmi akcentē katru gadalaiku, ko piedzīvojam Latvijā: rudeni, ziemu, pavasari un vasaru. 

Gadalaiku maiņa ir pazīstama un paredzama parādība, ko piedzīvo ļaudis visā pasaulē. Tomēr, vai mēs aizdomājamies, kāpēc mums ir gadalaiki? Gadalaiku maiņa ir aizraujoša, jo tā notiek daudz un dažādu procesu ietekmē – Zemes ass slīpuma un kustības ap Sauli, saulgriežu (maksimālas dienas un nakts garuma atšķirības) un ekvinokcijas (dienas un nakts vienāda garuma), Zemes platuma un citu faktoru kombinācijā.

Zemes aksiālajam slīpumam jeb leņķim, kādā tā griežas ap savu asi, ir liela nozīme gadalaiku maiņā. Zemei riņķojot ap sauli, dažādas planētas daļas saņem atšķirīgu saules gaismas daudzumu, kā rezultātā mainās temperatūra uz planētas un dienas ilgums uz tās. Saulgrieži un ekvinokcijas ir divi galvenie punkti gada ciklā, kas iezīmē pāreju starp gadalaikiem, un abas parādības notiek noteiktos datumos. 

Arī planētas augstums un platums ietekmē gadalaiku maiņu. Jo tuvāk ekvatoram, jo ​mazāk izteikti gadalaiki, savukārt apgabalos, kas atrodas tuvāk poliem, notiek daudz dramatiskākas klimatiskās izmaiņas. Līdzīgi, jo augstāk virs jūras līmeņa, jo zemāka ir temperatūra, kas krītas vidēji par trim grādiem pēc Celsija ik pēc simts metriem augstumā. Gadalaiku maiņu uz Zemes var ietekmēt arī citi faktori, piemēram, atmosfēras apstākļi (valdošie vēji, u.c.), vulkāniskā aktivitāte, kā arī jūras un okeāna tuvums un straumes.

Izpratne par gadalaiku maiņu palīdz mums novērtēt mūsu planētas skaistumu un sarežģītību, kā arī dabas spēkus, kas veido mūsu pasauli. Sākot no Zemes ass slīpuma līdz platuma grādiem un citiem apstākļiem. Gadalaiku maiņa ir daudzu savstarpēji saistītu procesu rezultāts, kas darbojas kopā, lai radītu pazīstamus klimatiskos apstākļus, kurus mēs piedzīvojam katru gadu.

Latvijas Universitātes saimei LU Dabaszinātņu bibliotēka LU Akadēmiskā centra Dabas mājā pieejama 24/7 (līdzi jābūt derīgai LU studenta vai darbinieka apliecībai). Savukārt pārējiem apmeklētājiem bibliotēka pieejama darba dienās un sestdienās plkst. 8.00–22.00.

Izmantotie avoti:

1. Season. (n.d.). National Geographic.
2. Tuhin, M. (2025, June 16). The Science Behind Earth’s Seasons: Why We Have Four. Science News Today.
3. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). (2025). Latvija gadalaikos. Latvia travel.
4. Briede, A. (2024, 10. jūnijs). Klimats Latvijā. Nacionālā enciklopēdija. Latvijas Nacionālā bibliotēka.
5. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. (2020). Latvijas klimats.