LU konference
No decembra līdz februāra beigām LU bibliotēkā Raiņa bulvārī būs apskatāms vēsturisks izdevums – Kurzemes zemnieku brīvlaišanas likums “Likkumu-grahmata par Kursemmes semneekeem, us pawehleschanu tahs wissaugstaki eezeltas Kommissiones par eeweschanu scho likkumu latweeschu wallodā pahrtulkota” [Likumu grāmata par Kurzemes zemniekiem, uz pavēlešanu tās vissaugstāki ieceltas Kommissiones par ievešanu šo likumu latviešu valodā pārtulkota].
Šī 1818. gadā Jelgavā izdotā grāmata ir nozīmīgs dokuments, kas iezīmēja pagrieziena punktu Baltijas zemnieku dzīvē un ceļā uz brīvību.
Kā norādījis Jānis Lazdiņš monogrāfijā “Baltijas latviešu zemnieku civiltiesiskais stāvoklis XIX gs. un zemes reforma”, 1817. gada Kurzemes un 1819. gada Vidzemes zemnieku brīvlaišanas likumi atvēra jaunu lappusi latviešu, lībiešu un igauņu vēsturē. Abiem likumiem bija nenovērtējama nozīme mūsdienu tautas atdzimšanā: “Vārds "brīvlaišana" faktiski neatklāj šā procesa patieso nozīmi un akta vēsturisko nozīmi, jo brīvlaišanas likumi likvidēja ne tikai dzimtbūšanu kā tādu, bet arī deva iespēju igauņiem, lībiešiem un latviešiem juridiski no tīri lietiska stāvokļa (beztiesiska statusa) pārtapt par tiesību subjektiem. Proti pēc pilngadības sasniegšanas (no 21 gada vecuma) zemnieki kļuva par pilntiesīgiem Krievijas impērijas pavalstniekiem, kas nebija vairs ierobežoti ar citu kārtu (muižnieku, namnieku vai garīdznieku) aizbildniecību. Tas nozīmēja, ka turpmāk latvietis un lībietis varēja uzņemties ar likumiem vai citiem normatīviem aktiem nenoliegtus pienākumus un baudīt pilnu brīvas personas tiesību saturu. Tātad, raugoties gan no tiesībspējas, gan no rīcībspējas viedokļa, Baltijas zemnieks turpmāk bija tiesību subjekts."
Ekspozīcija apskatāma LU bibliotēkā Raiņa bulvārī 19, 203. telpā, bibliotēkas darbalaikā.
