LU konference
LU bibliotēkā Raiņa bulvārī līdz novembra beigām apskatāms vācu filozofa Imanuela Kanta (1724-1804) grāmatas "Metaphysische Anfangsgründe der Rechtslehre" ("Metafiziskie pamati mācībai par tiesību") pirmizdevums. Šo grāmatu 1797. gadā izdeva Frīdrihs Nikolovius (Friedrich Nicolovius).
Imanuels Kants ir viens no izcilākajiem Apgaismības laikmeta filozofiem, kura darbi būtiski ietekmējuši Rietumu filozofijas attīstību. Viņš ieviesa transcendentālā ideālisma jēdzienu, uzsverot, ka cilvēks pats konstruē realitāti, nevis vienkārši to atspoguļo
LU Juridiskās fakultātes Tiesību teorijas un vēstures zinātņu katedras docente, dr. iur. Elīna Grigore-Bāra piekrīt vācu filozofa Otfrīda Hefes rakstītajam, ka Kanta „Tiesību mācībai” nav tikusi pievērsta tik liela uzmanība kā Tomasa Hobsa „Leviatānam”, Džona Loka „Otrajam traktātam par valdību”, Žana Žaka Ruso „Par sabiedrisko līgumu” vai Georga Vilhelma Frīdriha Hēgeļa „Tiesību filozofijai”. Viņa uzsver: “Tomēr tas nemazina šā Kanta darba nozīmību, jo tajā ir izskaidroti tādi praktiskās filozofijas pamatjēdzieni kā brīvība un patvaļa, persona, noziegums un sods, kā arī Kants pievērsies tiesību filozofijas pamatjēdzieniem – dabiskajām tiesībām un pozitīvajām tiesībām, privāttiesībām un publiskajām tiesībām, taisnīgumam un galējai nepieciešamībai. Šajā darbā vienkopus aplūkojot kā privāto tiesību pamatjēdzienus un institūtus (līgumu, īpašumu, laulību, ģimeni), tā arī publisko tiesību nozares (valsts tiesības, starptautiskās tiesības un vispasaules pilsonību), Karaļauču filozofs sniedzis visaptverošu (holistisku) skatījumu uz tiesībām, tādējādi rādot piemēru, kā pārvarēt fragmentētu tiesību fenomena izpratni.”
Ekspozīcija apskatāma Raiņa bulvārī 19, 203. telpā, bibliotēkas darbalaikā.
