LU konferencePublikācijai atbilstoša žurnāla piemeklēšana kļūst arvien grūtāka, tāpēc ieteicams orientēties nozares un starpnozaru žurnālu klāstā.
Izvērtējot žurnāla kvalitāti, jāpievērš uzmanība izdevēja tīmekļa vietnei – vai skaidri norādīts izdevēja nosaukums, kontaktinformācija, vai izdevējs iesaistīts ar nozari saistītās organizācijās, vai žurnāla nosaukums ir oriģināls, vai redkolēģijā iekļauti nozarē atzīti eksperti, vai žurnāla vietnē norādīta redkolēģijas locekļu piederība akadēmiskām un zinātniskām institūcijām un kontaktinformācija (vēlams arī iepazīties ar redkolēģijas locekļu zinātnisko interešu loku un pieredzi).
Žurnālu vērtība var tikt raksturota arī ar dažādu bibliometrisko rādītāju mērīšanu: žurnālu ietekmes faktors (Journal Impact Factor – JIF)*, CiteScore**, kvartile (Q1, Q2, Q3, Q4)***, SNIP (Source Normalized Impact per Paper)**** u.c. Viens no populārākajiem ir žurnālu ietekmes faktors, kas ļauj salīdzināt žurnālus konkrētu nozaru ietvaros (kas definētas datubāzē Web of Science Core Collection). Savukārt, Scopus datubāzē ir ieviests līdzīgi aprēķināts rādītājs CiteScore (sk. 10. att.). Abas datubāzes piedāvā atlasīt žurnālu sarakstus, iepazīties ar rādītājiem un salīdzināt tos.
10. att. Bibliometrisko rādītāju JIF un CiteScore salīdzināums (11)
Arī žurnālu tīmekļa vietnēs parasti tiek norādītas rādītāju vērtības. Izmantojot rādītājus žurnālu salīdzināšanai, ir jāpārliecinās, vai žurnāla tīmekļa vietnē tie ir korekti norādīti (Web of Science un Scopus datubāzēs būs jaunākā informācija, jo pēc tieši šo datubāzu satura tiek aprēķināti rādītāji), jāiepazīstas ar citā konkrētā nozarē iekļautiem žurnālu rādītājiem, jāpārdomā vai autora radītā publikācija ir pielīdzināma rakstiem, kas publicēti interesējošajā žurnālā.
Izvēloties žurnālu, ir rūpīgi jāiepazīstas ar žurnāla mērķi un jomu, rakstu pieņemšanas nosacījumiem un jāpārskata jaunākie žurnāla numuru raksti, lai izdarītu secinājumus, vai autora raksts iederas konkrētā žurnālā, tāpat, lasot rakstus, autors var labāk izjust vēlamo rakstības stilu un valodu.
Žurnāla atpazīstamība ir ļoti vērtīgs kritērijs, pēc kura izvērtēt izdevumus. Tāpēc svarīgi ir noskaidrot, kur žurnāls tiek indeksēts – vai žurnāls iekļuvis lielākajās bibliogrāfiskajās un citējamības datubāzēs; vai tas tiek indeksēts citās lielākajās datubāzēs, kuras autors un citi pētnieki regulāri izmanto savā jomā.
Zinātniskās institūcijas un pētījumu projektu finansētāji parasti ir izstrādājuši prasības, kuras skar arī pētnieku darba rezultātu publiskošanas jautājumus un kuras ir saistoši iepazīt institūcijai piederīgajam autoram. Piemēram, var būt šādas prasības:
- deponēt gala rakstu konkrētā starptautiskā digitālā arhīvā;
- autoram jābūt izveidotam profilam ORCID (Open Researcher and Contributor ID) datubāzē un raksti jāpublicē, norādot autora identifikācijas numuru ORCID;
- rakstam pēc publicēšanas 12 mēnešu laikā jābūt atvērtā piekļuvē;
- autortiesībām jāpaliek autoram;
- rakstam jābūt publicētam ar Creative Commons licenci;
- publikācijai jābūt publicētai atvērtās piekļuves žurnālā;
- jāveic ar rakstu saistīto datu publiskošana.
*1 Žurnālu ietekmes faktors (JIF) tiek aprēķināts tikai zinātniskajiem žurnāliem, kuri ir indeksēti Web of Science Core Collection datubāzē vismaz pilnus trīs iepriekšējos gadus. Rādītājs parāda, cik bieži noteiktā laika periodā žurnāla publikācijas citētas. Rādītāja aprēķināšanas formula pieejama šeit.
**2 CiteScore rādītājs tiek aprēķināts žurnāliem, kuri ir indeksēti Scopus datubāzē. Rādītājs parāda, cik bieži noteiktā laika periodā žurnāla publikācijas citētas. Rādītāja aprēķināšanas formula pieejama šeit.
***3 Kvartiles (Q1, Q2, Q3, Q4) rādītājs tiek piešķirts žurnāliem, balstoties uz JIF rādītājiem Web of Science Core Collection datubāzē. Žurnāliem konkrētā (pēc datubāzē izmantotā nozaru dalījuma) nozarē tiek salīdzinātas JIF vērtības, un, piemēram, 25% ar augstāko vērtību tiek piešķirta Q1, attiecīgi nākošajiem 25% – Q2. Līdzīgi kvartiles tiek piešķirtas arī Scopus datubāzē, taču tur izmanto CiteScore vērtības.
****4 SNIP (Source Normalized Impact per Paper) rādītāju izmanto zinātniskās publikācijas kontekstuālās citēšanas ietekmes mērīšanai. Rādītāja aprēķināšanas formula pieejama šeit.
Iegaumē!
Izvēloties žurnālu, pārdomā kādai mērķauditorijai publikācija adresēta (konkrētās nišas pētniekiem, starpnozaru, praktiķu auditorijai) un vai pētījumam ir lokāla vai starptautiska nozīme.
Pārliecinies, cik būtiski ir konkrētā gadījumā koncentrēties tieši uz žurnāliem aprēķinātiem rādītājiem (piem., varbūt publikācijai ir lielāka nozīme nokļūt žurnālā, kuru pamatā lasa praktiķu auditorija nevis zinātnieki (praktiķiem adresētiem žurnāliem visbiežāk nebūs aprēķināti rādītāji)).
PAPILDU MATERIĀLI:
“Bibliometriskie rādītāji Web of Science un Scopus datubāzēs” (Autors: LU Bibliotēka)
Rīks žurnālu izvēlei Elsevier Journal Finder
Rīks žurnālu izvēlei Master Journal List
Rīks žurnālu izvēlei Springer Nature Journal suggester