Publikācijai atbilstoša žurnāla piemeklēšana kļūst arvien grūtāka, tāpēc ieteicams orientēties nozares un starpnozaru žurnālu klāstā. 

Izvērtējot žurnāla kvalitāti, jāpievērš uzmanība izdevēja tīmekļvietnei – vai skaidri norādīts izdevēja nosaukums, kontaktinformācija, vai izdevējs saistīts ar attiecīgās nozares profesionālām un zinātniskām organizācijām, vai žurnāla nosaukums ir oriģināls, vai redkolēģijā iekļauti nozarē atzīti eksperti, vai žurnāla vietnē norādīta redkolēģijas locekļu piederība akadēmiskām un zinātniskām institūcijām un kontaktinformācija. Papildu ieskatu par žurnālu var sniegt redkolēģijas locekļu zinātnisko interešu, pētnieciskās darbības un profesionālās pieredzes izvērtējums. 

Žurnālu vērtība zinātniskajā vidē var tikt raksturota arī ar dažādiem bibliometriskiem rādītājiem. Viens no populārākajiem rādītājiem ir žurnālu ietekmes faktors, kas ļauj salīdzināt žurnālus konkrētu nozaru ietvaros, kas definētas datubāzē Web of Science Core Collection. Savukārt, Scopus datubāzē ir ieviests līdzīgi aprēķināts rādītājs CiteScore (sk. 8. att.). Abas datubāzes piedāvā atlasīt žurnālu sarakstus, iepazīties ar rādītājiem un salīdzināt tos. 

Žurnālu ietekmes faktors (Journal Impact Factor – JIF) - žurnālu ietekmes faktors (JIF) tiek aprēķināts tikai zinātniskajiem žurnāliem, kuri ir indeksēti Web of Science Core Collection datubāzē vismaz pilnus trīs iepriekšējos gadus. Rādītājs parāda, cik bieži noteiktā laika periodā žurnāla publikācijas citētas. Vairāk par rādītāja aprēķināšanu. 

CiteScore - rādītājs tiek aprēķināts žurnāliem, kuri ir indeksēti Scopus datubāzē. Rādītājs parāda, cik bieži noteiktā laika periodā žurnāla publikācijas citētas. Vairāk par rādītāja aprēķināšanu. 

8. att. Bibliometrisko rādītāju JIF un CiteScore salīdzināums (The Hong Kong Polytechnic University, 2018)

8. att. Bibliometrisko rādītāju JIF un CiteScore salīdzināums (The Hong Kong Polytechnic University, 2018) 

Kvartile (Q1, Q2, Q3, Q4) - rādītājs tiek piešķirts žurnāliem, balstoties uz JIF rādītājiem Web of Science Core Collection datubāzē. Žurnāliem konkrētā (pēc datubāzē izmantotā nozaru dalījuma) nozarē tiek salīdzinātas JIF vērtības, un, piemēram, 25% ar augstāko vērtību tiek piešķirta Q1, attiecīgi nākošajiem 25% – Q2. Līdzīgi kvartiles tiek piešķirtas arī Scopus datubāzē, izmantojot CiteScore vērtības. 

SNIP (Source Normalized Impact per Paper) - rādītāju izmanto zinātniskās publikācijas kontekstuālās citēšanas ietekmes mērīšanai. Rādītāja aprēķināšanas formula pieejama šeit. 

Arī žurnālu tīmekļvietnēs parasti ir norādīti bibliometriskie rādītāji. Tomēr, izmantojot tos žurnālu salīdzināšanai, ieteicams pārliecināties par informācijas aktualitāti un precizitāti. Tā kā žurnālu rādītāji tiek aprēķināti, balstoties uz Web of Science un Scopus datubāzu datiem, visuzticamākā un jaunākā informācija ir pieejama tieši šajās datubāzēs. Vērtējot žurnālu, ieteicams to salīdzināt ar citiem tās pašas nozares žurnāliem, jo bibliometrisko rādītāju vērtības dažādās zinātnes nozarēs var būtiski atšķirties. Tāpat svarīgi izvērtēt, vai plānotās publikācijas temats, zinātniskais līmenis un veids atbilst rakstiem, kas jau tiek publicēti attiecīgajā žurnālā. 

Izvēloties žurnālu, ir rūpīgi jāiepazīstas ar žurnāla mērķi un jomu, rakstu pieņemšanas nosacījumiem un jāpārskata jaunāko žurnāla numuru raksti, lai izdarītu secinājumus, vai autora raksts iederas konkrētā žurnālā, tāpat, lasot rakstus, autors var labāk izjust vēlamo rakstības stilu un valodu. 

Žurnāla atpazīstamība un redzamība ir būtisks kritērijs, pēc kura izvērtēt izdevumus. Svarīgi ir noskaidrot, kur žurnāls tiek indeksēts - lielākajās bibliogrāfiskajās un citējamības datubāzēs un citās nozarei nozīmīgās datubāzēs, kuras attiecīgās jomas pētnieki regulāri izmanto literatūras meklēšanai un zinātnisko publikāciju apzināšanai. Jo plašāka un atbilstošāka ir žurnāla indeksācija, jo lielāka ir iespēja, ka tajā publicētie raksti sasniegs mērķauditoriju. 

Zinātniskās institūcijas un pētījumu projektu finansētāji parasti ir izstrādājuši prasības, kuras skar arī pētnieku darba rezultātu publiskošanas jautājumus un kuras ir saistoši iepazīt institūcijai piederīgajam autoram. Piemēram, prasībās var būt iekļauti punkti: 

  • deponēt gala rakstu konkrētā starptautiskā digitālā arhīvā;
  • autoram jābūt izveidotam profilam ORCID (Open Researcher and Contributor ID) datubāzē un raksti jāpublicē, norādot autora identifikācijas numuru ORCID;
  • rakstam pēc publicēšanas 12 mēnešu laikā jābūt atvērtā piekļuvē;
  • autoram jāsaglabā autortiesības;
  • rakstam jābūt publicētam ar Creative Commons licenci;
  • publikācijai jābūt publicētai atvērtās piekļuves žurnālā;
  • jāveic ar rakstu saistīto pētniecības datu publiskošana. 

Iegaumē! 

Izvēloties žurnālu, vispirms jāizvērtē publikācijas mērķauditorija. Vai tā ir paredzēta konkrētās nozares pētniekiem, starpdisciplinārai akadēmiskajai videi vai praktiķiem. Tikpat svarīgi ir izvērtēt, vai pētījumam ir lokāla vai starptautiska nozīme. 

Tāpat kritiski jāizvērtē, cik nozīmīgi konkrētajā situācijā ir žurnāla bibliometriskie rādītāji. Augsti rādītāji ne vienmēr ir galvenais izvēles kritērijs. Dažkārt lielāka nozīme ir publikācijai žurnālā, ko regulāri lasa attiecīgās jomas praktiķi, nevis zinātnieki. Šādiem profesionālajiem izdevumiem bieži vien bibliometriskie rādītāji netiek aprēķināti 

Papildu materiāli 

Rīki žurnālu izvēlei: 

Elsevier Journal Finder 

Master Journal List 

Springer Nature Journal and funding finder 

Informācijas avoti 

Enago Academy. (17.11.2023). Understanding Research Metrics: Journal-Level, Article-Level, and Author-Level. https://www.enago.com/academy/what-are-different-research-metrics/  

The Hong Kong Polytechnic University, (2018). Journal Impact: CiteScore. http://libguides.lb.polyu.edu.hk/journalimpact/citescore#sthash.M7pYk0Io.dpbs