Autoriem, izvēloties žurnālus zinātniskā raksta publicēšanai, jāizvairās no viltus žurnāliem (angļu valodā tie tiek apzīmēti kā fake journals, predatory journals, suspicious journals, illegitimate journals).
Daži no kritērijiem viltus žurnālu atpazīšanai:
- aizdomīgi ielūgumi e-pastā publicēties žurnālā vai kļūt par žurnāla redaktoru (autoriem jāpievērš pastiprināta uzmanība e-pasta adresei un informācijai);
- augstas vai aizdomīgi zemas publicēšanas izmaksas (APC) un papildus izmaksas sīkā drukā;
- nav norādīta atteikšanās politika;
- viltus žurnālu izdevēji nereti pieprasa autoriem nodot tiem visas autortiesības uz neierobežotu laiku. Šī informācija bieži vien nav skaidri norādīta ne aicinājumā iesniegt rakstu, ne žurnāla tīmekļvietnē, bet ir ietverta līguma nosacījumos, nereti grūti pamanāmā vai neskaidri formulētā veidā. Rezultātā autoram ir liegta iespēja savu pētījumu vēlāk publicēt citā, uzticamā zinātniskajā žurnālā;
- netiek nodrošināts recenzēšanas process (pretēji solītajam);
- ļoti agrs/ īss publicēšanas datums;
- norādīti nepatiesi vai maldinoši žurnāla novērtējumi, piemēram, ietekmes faktors, kā arī apšaubāmi vai viltoti žurnālu indeksi, rangu saraksti;
- Žurnālam ir izveidotas viltus tīmekļvietnes vai radīts maldinošs priekšstats par saistību ar kādu prestižu žurnālu, izdevēju, universitāti vai zinātnisku institūciju, tāpēc jāpievērš uzmanība tīmekļvietnes adresei;
- žurnāla jomu aptvērumā ir uzskaitītas savstarpēji nesaistītas nozares;
- tīmekļvietne un sarakste satur pareizrakstības un gramatikas kļūdas;
- manuskripta apstrādes apraksts ir īss vai vispār nepastāv;
- manuskripti jāiesniedz ar e-pasta starpniecību (īpaši jāpiesargās, ja e-pasta servera adrese (daļa aiz simbola “@”) nav organizācijai vai žurnālam piederīga;
- trūkst informācijas par publikācijas digitālo saglabāšanu;
- mēdz piedāvāt piedalīties viltus konferencēs (scam conferences), kuras reāli nenotiek vai to organizēšanai tiek izmantotas krāpnieciskas metodes (piem., izsludināts, ka piedalīsies Nobela prēmiju laureāti nozarē; netiek nodrošināti konferenču rakstu krājuma recenzēšanas un izdošanas pakalpojumi).
Izvēloties publicēties atvērtās piekļuves (Open Access) žurnālā, ir ieteicams pārbaudīt, vai tas iekļauts starptautiskā atvērtās piekļuves žurnālu datubāzē/reģistrā DOAJ (Directory of Open Access Journals) un Open policy finder.
Lai palīdzētu pētniekiem atšķirt uzticamus zinātniskos žurnālus no apšaubāmiem, vairākas izdevējdarbības, zinātniskās komunikācijas, informācijas pārvaldības un bibliotēku jomu organizācijas ir izveidojušas iniciatīvu Think. Check. Submit. Tīmekļvietnē pieejama praktiska informācija žurnālu, kā arī monogrāfiju izvērtēšanai.
Iegaumē!
LU bibliotēka piedāvā gan individuālas konsultācijas, gan nodarbības par tēmu “Izvairīšanās no krāpnieciskiem žurnāliem un izdevējiem”.
Papildu materiāli
Raksts “Krāpniecība un neētiska prakse zinātniskajā izdevējdarbībā: kā to atpazīt?” (Autors: LU bibliotēka)
“Thirteen ways to spot a ‘predatory journal’ (and why we shouldn’t call them that)” (Autors: L. Shamseer)
“Fake Journals: Their Features and Some Viable Ways to Distinguishing Them” (Autori: Esfe M. Hemmat, S.Wongwises, A.Asadi, M.Akbari)
“Beware! Academics are getting reeled in by scam journals” (Autors: A. Gillis)
"Neētisks bizness, kas izliekas par zinātni. Kā darbojas 'plēsonīgie' izdevēji" (Autors: Edžus Miķelsons, Delfi Campus redaktors)
Videoieraksts “Apdomā. Pārbaudi. Iesniedz.” (“Think. Check. Submit.”) (Autors: Think. Check. Submit.)
Informācijas avoti
St. Ambrose University Library. (2017). Predatory Journals and Scam Conferences. http://libguides.sau.edu/predatoryjournals