Līdz 17. gadsimta vidum zinātniskā komunikācija un informācijas apmaiņa notika ar vēstuļu sarakstes, pētnieku pulcēšanās un diskusiju palīdzību. Savukārt, lai gūtu sabiedrības atzinību, pētniekiem bija jāsniedz sava zinātniskā sasnieguma izklāsts Londonas Karaliskajā biedrībā dabas zinību attīstīšanai (The Royal Society of London for Improving Natural Knowledge), kas biežāk tiek saīsināti dēvēta par Karalisko biedrību (The Royal Society). Pētnieki nonāca pie secinājuma, ka savu pētījumu publicēšana grāmatas formā ir dārga un laikietilpīga, taču zinātnē liela nozīme bija uzzināt par jaunatklājumiem pēc iespējas ātrāk. Zinātniskie žurnāli kā operatīvāka informācijas apmaiņas forma parādījās 17. gadsimta vidū. Par vienu no pirmajiem zinātniskajiem žurnāliem, kas publicēja oriģinālus zinātniskos eksperimentus, tiek dēvēts The Philosophical Transactions, kuru izdeva Londonas Karaliskās biedrības sekretariāts. Tā pirmais numurs iznāca 1665. gada 6. martā. Žurnālā publicēja rakstus, ņemot vērā, kad pētījuma lasījums noticis Karaliskajā biedrībā, kā apstiprinājumu, ka tā ir jauna un vērā ņemama publikācija. Pēc pētnieka R. B. Viljamsa (R. B. Williams) domām tas varētu būt iemesls, kāpēc mūsdienās pie rakstiem tiek norādīts manuskripta iesniegšanas datums (Williams, 2011).
Par zinātniskā žurnāla nozīmi pētniecībā un pirmā zinātniskā žurnāla rašanos var uzzināt Karaliskās biedrības videoierakstā “Zinātnes stāsti – zināšanas” (“Science stories – Knowledge”)
Zemāk esošajā shēmā ir vizuāli parādīta mijiedarbība starp zinātniskās pētniecības procesu (iekšējais aplis) un pētījumu rezultātu izplatīšanu (ārējais aplis), ieskaitot šīs informācijas asimilāciju, kā rezultātā rodas jaunas idejas un pētījumi (iekšējais aplis) (sk. 11. att.):

11. att. Zinātniskās pētniecības process un pētījumu rezultātu izplatīšana (Napa Valley College, 2015)
Mūsdienu zinātniskajā komunikācijā dominē angļu valoda. Vēsturiski nozīmīga loma bijusi arī latīņu un franču valodai, tomēr to ietekme laika gaitā ir mazinājusies. Līdz ar to daudzas citas, īpaši mazāk pārstāvētas valodas, zinātniskajā vidē kļūst mazāk redzamas. Tas rada priekšrocības pētniekiem, kuru dzimtā valoda ir angļu valoda, savukārt citiem autoriem nepieciešams apgūt angļu valodu, paļauties uz teksta redaktoriem, lai varētu publicēties, piedalīties konferencēs un pilnvērtīgi iesaistīties profesionālajās diskusijās, nereti nepilnīgi pielāgojot izteikto domu svešvalodā. Papildu izaicinājumus rada speciālas terminoloģijas un zinātniskā žargona lietojums. Lai nodrošinātu plašāku redzamību un starptautisku ietekmi, pētījumu rezultāti visbiežāk tiek publicēti angļu valodā, tomēr tas var kavēt pilnvērtīgas zinātniskās diskusijas attīstību dzimtajās valodās. Vienlaikus joprojām var sastapties ar aizspriedumiem pret publikācijām citās valodās, nereti nepamatoti pieņemot, ka tām ir zemāka kvalitāte. Tāpēc arvien biežāk tiek īstenotas iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt daudzvalodību zinātnē un stiprināt dažādu valodu līdzvērtīgu klātbūtni akadēmiskajā vidē (Tonkin, 2011; Giménez Toledo, 27.03.2024; Ramírez-Castañeda,2020).
Informācijas avoti
Giménez Toledo, E. (27.03.2024). English dominates scientific research – here’s how we can fix it, and why it matters. https://theconversation.com/english-dominates-scientific-research-heres-how-we-can-fix-it-and-why-it-matters-226198
Napa Valley College. (2015). Scientific Information Literacy. https://web.archive.org/web/20180227021557/http://www.napavalley.edu/Library/Pages/ScientificInformationLiteracy.aspx
Ramírez-Castañeda, V. (2020). Disadvantages in preparing and publishing scientific papers caused by the dominance of the English language in science: The case of Colombian researchers in biological sciences. PloS One, 15(9). https://doi.org/10.1371/journal.pone.0238372
Tonkin, H. (2011). Language and the ingenuity gap in science. Critical Inquiry in Language Studies, 8(1), 105–116. https://doi-org.datubazes.lanet.lv/10.1080/15427587.2011.545759
Williams, R. B. (2011). Citation systems in the biosciences: A history, classification and descriptive terminology. Journal of Documentation, 67(6), 995–1014. https://doi.org/10.1108/00220411111183564